Jūras ērglis

Apdraudēto sugu Eiropas programma

Vašingtonas konvencijas I pielikums

Klasifikācija

■ Chordata – hordaiņu tips
■ Aves – putnu klase
■ Accipitriformes – vanagveidīgo kārta
■ Accipitridae – vanagu dzimta
■ Haliaeetus albicilla – jūras ērglis

Izplatība savvaļā

Jūras ērglis sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī Īslandē, Grenlandē un Aļaskā. Pašlaik sugas pasaules populācija palielinās. Jūras ērgli visvairāk apdraud dzīves vides samazināšanās, malu medības, piesārņojums, inde un sadursmes ar vēja turbīnām.

Jūras ērgļa populācija sāka sarukt jau XIX gs. Daudzviet skaits ievērojami samazinājās, bet suga pilnībā izzuda Lielbritānijā, Fēru salās, Rietumeiropā un lielākajā daļā Vidusjūras valstu. "Kaitīgo" plēsīgo putnu iznīcināšana savulaik notika lielos apmēros, piemēram, XIX gs. otrajā pusē Norvēģijā, kad par plēsīgo putnu iznīcināšanu izmaksāja prēmijas, reģistrēta 88 476 klinšu ērgļu un jūras ērgļu, kā arī 135 000 citu plēsīgo putnu nogalināšana. Suga cieta arī no plēsoņām izliktas saindētas ēsmas un pārmaiņām dzīves vidē, jo sevišķi mitrāju nosusināšanas un mežu izciršanas. Papildus tam XX gs. vidū piesārņojums ar organohlorīnu pesticīdiem un smagajiem metāliem sāka ievērojami atsaukties uz vairošanās sekmēm, jo sevišķi Baltijas valstīs. Tikai 1960.–1980. gadā cilvēki sāka apzināties plēsīgo putnu ekoloģisko lomu un aizsargāt nu jau apdraudētās sugas. XX gs. 80. gados jūras ērgļa populācijas sāka atjaunoties, bet 90. gadu sākumā jau palielinājās lielākajā daļā Eiropas.

Eiropā ir vairāk nekā 50% no pasaules populācijas. Skaits pieaug, pateicoties kaitīgo pesticīdu lietošanas pārtraukšanai un dažādiem sugas aizsardzības pasākumiem. Valstīs, kur ligzdo tikai daži jūras ērgļu pāri, tiek nodrošināta ligzdu aizsardzība. Dažviet būtiska ir kvalitatīvas, nesaindētas un nepiesārņotas barības nodrošināšana, to izliekot noteiktās vietās – tas samazina jūras ērgļu mirstību ziemā. Skotijā suga atjaunota ar reintrodukcijas palīdzību. XX gs. 80. gados reintrodukcija sekmīgi veikta arī toreizējā Čehoslovākijā.

Latvijā pašlaik ligzdo 100–150 jūras ērgļu pāri. Latvijā suga novērojama visu gadu, ieskaitot caurceļotājus un no ziemeļiem un austrumiem ieceļojušus ziemotājus.

Lasiet vairāk!

Vai ir tiesa, ka

■ Jūras ērgļu pāris kopīgi dodas medībās?
■ Jūras ērgļi aplaupa citus putnus?
■ Jūras ērgļi dzīvo 40 gadus un ilgāk?

Atpakaļ uz sarakstu

Galerija

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, elektroniskā pasta adrese: info@rigazoo.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit