Japānas dzērve ligzdo Krievijas dienvidaustrumos, Ķīnas ziemeļaustrumos, Mongolijā (kur ligzdošana pirmoreiz atklāta 2003. gadā) un Hokaido salā Japānā. Pasaulē savvaļā šobrīd ir ap 3000 Japānas dzērvju, un skaits turpina samazināties. Japānas dzērve ir otrā visapdraudētākā dzērvju suga pasaulē. To visvairāk apdraud ligzdošanai un ziemošanai nepieciešamo mitrāju izpostīšana.
Viszemākais Japānas dzērvju skaits savulaik bija pēc Otrā pasaules kara.
Visur sugas areālā samazinās mitrāju platības, tos pārvēršot lauksaimniecības zemēs un industriālajās teritorijās. Zaudēto mitrāju dēļ Japānas dzērvju ziemošanas areāls Ķīnā pašlaik ir tikai 8% no tā, kāds tas bija XX gs. 80. gados – tikai pirms 30 gadiem! Sekas ir pārmērīgi liela putnu koncentrēšanās palikušajās nedaudzajās teritorijās, kas savukārt palielina slimību risku.
Krievijā un Ķīnā ligzdošanas vietas izposta pavasara ugunsgrēki, un dambju būve pazemina ūdens līmeni, ļaujot plēsoņām piekļūt ligzdām. Dažos rajonos cilvēka radītie traucējumi ir tik lieli, ka putni atsakās šajās vietās ligzdot. Mitrāju atjaunošana dabas rezervātā Heilundzjanas provincē Ķīnā izraisīja izmaiņas plūdu režīmā, appludinot ligzdas. Vairāki nozīmīgi mitrāji Ķīnā atrodas līdzās naftas laukiem, un draud to piesārņošana. Draudus nākotnē sagādā dambju būve uz Amūras upes un tās pietekām.
Augstu Japānas dzērvju mirstību ziemošanas vietās izraisa, iespējams, saindēšanās, mirušajos putnos atrasts augsts smago metālu saturs. Problēmas sagādā arī malu medības, kā arī dzērvju ķeršana (un olu ievākšana no ligzdām) tirdzniecībai turēšanai nebrīvē.\
Kamēr visur kontinentālajā Āzijā Japānas dzērvju skaits samazinās, nelielā ligzdotāju populācija Japānā – Hokaido austrumos – palielinās, lai gan arī šeit apdraudētas mitrāju platības. 1952. gadā populācijā bija palikuši tiki 33 putni, bet XX gs. 90. gados skaits bija pārsniedzis 600 putnus. Japānas dzērvēm bija ievērojami palīdzējusi piebarošanas staciju izveidošana.
Aizsardzība
■ 1988. gadā iekļauta Pasaules Sarkanajā grāmatā, 2000. gadā atzīta par nopietni apdraudētu (Endangered – EN).
■ Japānas dzērves nebrīves populācijas dati no 1972. gada tiek reģistrēti starptautiskajā ciltsgrāmatā (ISB).
■ Japānas dzērvei 1991. gadā izveidota apdraudēto sugu vairošanas Eiropas programma (EEP). Pašlaik to koordinē Maskavas zoodārzs Krievijā.
■ Iekļauta Vašingtonas konvencijas (CITES) I pielikumā kā suga, kurai draud izmiršana un kuru tieši vai netieši apdraud starptautiskā tirdzniecība.
■ Iekļauta Bonnas konvencijas I un II pielikumā kā migrējošā suga, kuras saglabāšanai jāveic konkrēti aizsardzības pasākumi (I pielikums), kurai ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss un kuras saglabāšanu varētu veicināt starptautiskā sadarbība, noslēdzot līgumus tās aizsardzībai (II pielikums).
Dzīves vide
Japānas dzērvei ūdens tuvums ir nepieciešamāks nekā citām Āzijas dzērvju sugām.
Vasarā Japānas dzērves uzturas niedrāju, zāļu purvu un vilkvālīšu audžu dziļākajos rajonos, lielos purvos un slapjās pļavās. Hokaido Japānas dzērves novērotas klajās zemieņu pļavās un skrajos, mežainos dumbrājos. Krievijā un Ķīnā ligzdo zāles, niedru un grīšļu dumbrājos.
Dažreiz barojas labības laukos, visbiežāk gar grāvjiem.
Ziemā uzturas saldūdens mitrājos, upēs, mitrās pļavās, sālsezeros, piekrastes sālspurvos un dūņu laukos, akvakultūras dīķos un rīsa laukos, Japānā – arī mākslīgi izveidotajās barošanās vietās.
Barība un barošanās
Japānas dzērve ir visēdāja. Barojas ar kukaiņiem, ūdens bezmugurkaulniekiem, zivīm, abiniekiem un grauzējiem. Ēd arī niedres, zāli un citus augus.
Ziemā Japānā un Korejā lauksaimniecības zemēs barojas ar izbirušo rīsu un citiem graudiem.
Migrācijas laikā svarīga barība ir jūras bēguma zonā atrastie krabji (no tiem svarīgākā barības suga ir krabis Helice tientsinensis, mazākā skaitā ēd arī citu sugu krabjus, t.sk. Ķīnas cimdiņkrabi (Eriochier sinensis)). Jūrā ēd arī zivis un daudzstaru tārpus. Barojas arī labības laukos.
Barību meklē drīzāk ejot un knābājot, ne rakņājoties un meklējot.
Sabiedriskā uzvedība
Pāri ligzdo pa vienam. Ceļošanas laikā un ziemošanas vietās pulcējas baros.
Vairošanās un dzīves cikls
Japānas dzērvju vairošanās sezona ir pavasarī. Dēj galvenokārt aprīlī, arī maijā. Pāru ligzdošanas teritorijas ir ļoti dažāda lieluma – Japānā 1–7 km², Ķīnā 2–3,2 km², Krievijā – 4–12 km².
Ligzdo tikai vietās, kur ir 30–200 cm augstas pērnās niedres. Vietu ligzdošanai izvēlas diezgan dziļā ūdenī – līdz pat 50 cm dziļā. Ligzdu būvē no niedrēm un zāles.
Dējumā parasti ir 2 olas. Perēšana ilgst 29–34 dienas. Mazuļi ir ligzdbēgļi. Tikko šķīlušies, tie ir klāti ar sarkanbrūnu dūnu.
Mazuļi pieaug un sasniedz lidspēju apmēram 95 dienās.
Dzimumgatavību sasniedz 3–4 gadu vecumā.
Migrācijas
Kontinentā ligzdojošās Japānas dzērves ir gājputni. Tās migrē uz dienvidiem, šķērso Ķīnas ziemeļaustrumus un dodas uz 3–4 ziemošanas vietām – Korejas demilitarizētajā zonā un tās apkārtnē, rajonos Ķīnas jūras piekrastē un ap Dzjangsu.
Hokaido populācija ir nometnieki. Daļa ģimeņu grupu paliek ziemot ligzdošanas rajonā, citi aizceļo līdz 150 km tālāk uz ziemošanas vietām Hokaido Kuširo rajonā.
Dažādi fakti
Japānas dzērve ir liela dzērve. Ķermeņa garums ir ap 150 cm, spārnu izpletums – 220–250 cm. Svars – 7–10 kg, ziemā – līdz pat 12 kg.
Acis ir tumšbrūnas vai tumšzaļas.
Informācijas avoti
BirdLife International 2016. Grus japonensis. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T22692167A93339099. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-3.RLTS.T22692167A93339099.en. Downloaded on 7 August 2021.
Archibald G.W., Meine C.D. 1996. Family Gruidae (Cranes). – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 3: Hoatzin to Auks. Pp. 60–89.
