Eiropas ūpis

Vašingtonas konvencijas II pielikums

Klasifikācija

■ Chordata – hordaiņu tips
■ Aves – putnu klase
■ Strigiformes – pūčveidīgo kārta
■ Strigidae – pūču dzimta
■ Bubo bubo – Eirāzijas ūpis
■ Bubo bubo bubo – Eiropas ūpis

Izplatība savvaļā

Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) izplatīts Eiropā un Āzijā. Eiropā ir 20% no ūpja ligzdošanas areāla. Sugai aprakstītas 14–16 pasugas, četras no tām sastopamas Eiropā, t.sk. pasuga Bubo bubo bubo (Eiropas ūpis) – Eiropas ziemeļos, tostarp Latvijā.

Eirāzijas ūpja populācija kopumā samazinās. (Pašlaik Eiropā skaits pieaug, bet Āzijā samazināšanās arvien turpinās kopš XX gs. 70. gadiem.) Ūpjus visvairāk apdraud cilvēka darbība. Ļoti jutīgs pret traucējumiem pie ligzdām (atkārtoti traucējumi var izsaukt ligzdas pamešanu), diemžēl cilvēki bieži nonāk tuvu ūpju ligzdām arī nezinot, piemēram, kalnos – slēpotāji, kalnos kāpēji un alpīnisti. Kaitē olu ievākšana kolekcijām, saindēšanās ar lauksaimniecības ķimikālijām, piemēram, kad nomedītais dzīvnieks barojies ar dzīvsudrabu apstrādātām sēklām. Ūpji iet bojā sadursmēs ar transportu, dzeloņdrātīm un elektrolīnijām. XX gs. 60. gados ievērojami samazinājās ūpju populācija Vidusjūras valstīs, jo ūpju medījuma – trušu – populācijas cieta no miksomatozes.

Daudzās valstīs  – piemēram, Vācijā, Francijā, Beļģijā, Šveicē un Skandināvijas valstīs – veikti daudzi, arī liela apjoma reintrodukcijas projekti. Tas palīdzējis kopš XX gs. 70. gadiem sugai atgūties lielākajā daļā Eiropas.

Jādomā, ka suga guvusi labumu arī no atkritumu izgāztuvju ierīkošanas, kurās savairojas vai kurām lielā daudzumā piesaistās ūpim piemērotas medījuma sugas – ne vien tradicionālās žurkas, bet arī, piemēram, kaijas.

Ūpis ir rets ligzdotājs Latvijā. Nometnieks, bet ziemā var klejot labu barošanās vietu meklējumos. XX. gs. vidū Latvijā bijis ap 20 ligzdojošu pāru; XX gs. beigās skaits bijis pieaudzis līdz 60–80 pāriem. Tomēr XXI gs. sākumā ligzdotāju skaits krities un turpina samazināties.

 

Lasiet par Rīgas zoodārza veikto Eiropas ūpju izlaišanas pilotprojektu:

Gulbe E. 2002. Ūpju brīvlaišanas sāga: Vai viegli būt ūpim mežā? (Saga of Eagle-Owl release into the wild: Is it easy to be an Eagle-Owl in the forest?) – Putni dabā 12.4: 8–13.

Gulbe E. 2003. Ūpju izlaišanas pilotprojekts (The eagle owl release pilot project). – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2002. 62.–66. lpp.

 

Lasiet vairāk!

Vai ir tiesa, ka

■ Eirāzijas ūpji medī gārņus, ērgļus un pūces?
■ Eirāzijas ūpji ķer ūdenī zivis?
■ Eirāzijas ūpji dzīvo 60 gadus?

Atpakaļ uz sarakstu

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, elektroniskā pasta adrese: info@rigazoo.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit