Bārdainais grifs

Vašingtonas konvencijas II pielikums

Pasaules Sarkanā grāmata: daļēji apdraudēta suga (Near Threatened)

Apdraudēto sugu Eiropas programma

Klasifikācija

■ Chordata – hordaiņu tips
■ Aves – putnu klase
■ Accipitriformes – vanagveidīgo kārta
■ Accipitridae – vanagu dzimta
■ Gypaetus barbatus – bārdainais grifs

Izplatība savvaļā

Bārdainais grifs sastopams kalnu rajonos Eiropas dienvidos, Āzijā un Āfrikā. Daudzos kādreizējos ligzdošanas rajonos suga ir izzudusi, daudzviet esošajā areālā – ļoti reta. Skaits turpina samazināties.

Bārdaino grifu skaits ievērojumi saruka jau XIX un XX gs., jo sevišķi Eiropā, bet arī Āfrikas ziemeļos un dienvidos, kā arī Āzijas rietumos – saglabājās tikai izolētas populācijas. Salīdzinoši mazāk cieta populācijas Austrumāfrikā un Himalajos. Pašlaik skaits turpina samazināties visā areālā, izņemot Pirenejus (Spānijas ziemeļos), kur nelielā populācija 1986. gadā atsāka palielināties. 1993. gadā Pirenejos ligzdoja 75 pāri (t.sk. 14 trio). Savukārt Eiropas dienvidaustrumos situācija ir kritiska.

Galvenie faktori, kuru dēļ bārdaino grifu skaits turpina samazināties, ir ar strihnīnu saindētas ēsmas (mājlopu līķu) izlikšana plēsoņu iznīcināšanai, malu medības, dzīves vides degradācija, traucējumi pie ligzdām, barības trūkums (ko cita starpā radījušas izmaiņas mājlopu ganīšanas praksē), kā arī sadursmes ar elektrolīnijām un vēja turbīnām. Kopš Eiropā sākta reintrodukcija un citi sugas aizsardzības pasākumi, bārdaino grifu šaušana ir samazinājusies, bet bojā eja no saindēšanās – pat pieaugusi.

Agrāk Eiropā bārdainajiem grifiem kaitēja arī olu ievākšana no ligzdām kolekcijām, kas tagad vairs nav tik izplatīta. Šāda veida apdraudējums tagad biežāks ir Āzijā. Nepālā no bārdaino grifu ligzdām bieži izņem mazuļus, jo vietējie iedzīvotāji tic, ka bārdainais grifs nes laimi un pārticību. Savukārt ligzdas mēdz izjaukt, lai pievāktu izklājumā izmantotos cilvēka radītos materiālus – tādus kā virve un drēbe. Bārdainos grifus medī, jo to zarnas ir pieprasītas tautas medicīnā. Arī Āfrikā sugu medī lietošanai tautas medicīnā un pārtikā, bet būtiskākais apdraudējums ir indēšana.

Dienvideiropā veic reintrodukcijas projektus bārdainā grifa atjaunošanai. 1986.–1993. gadā Alpos savvaļā izlaida 50 nebrīvē savairotus bārdainos grifus. Izlaisto putnu izdzīvotība bija augsta, un 90. gadu sākumā savvaļā nostiprinājās vairāki pāri. Reintrodukcijas projekti veikti Austrijā, Francijā, Itālijā un Šveicē – Alpos, tāpat – vairākās vietās Spānijā. (1999.–2003. gadā reintrodukciju mēģināja veikt arī Kenijā.)

Pireneju bārdaino grifu populācijai ļoti palīdzēja piebarošanas staciju jeb "grifu restorānu" izveidošana. Izliekot mājlopu līķus, izdevās gan kompensēt dabiskās barības trūkumu, gan piesaistīt grifus (jo sevišķi jaunos putnus) drošām barošanās vietām, samazinot tiem risku tikt nošautiem vai noindētiem, meklējot barību citur. "Grifu restorāni" deva iespēju arī attīstīt ekotūrismu un izglītot sabiedrību par apdraudēto sugu aizsardzību.

Lasiet vairāk!

Vai ir tiesa, ka

■ Bārdainais grifs pārtiek no lieliem kauliem, kurus rij veselus?
■ Bārdainais grifs barību nomet uz klintīm?
■ Jauni bārdainie grifi ir lielāki par pieaugušajiem?

Atpakaļ uz sarakstu

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, elektroniskā pasta adrese: info@rigazoo.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit