Ausainā pūce

Vašingtonas konvencijas II pielikums

Klasifikācija

■ Chordata – hordaiņu tips
■ Aves – putnu klase
■ Strigiformes – pūčveidīgo kārta
■ Strigidae – pūču dzimta
■ Asio otus – ausainā pūce

Izplatība savvaļā

Ausainā pūce izplatīta Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, kā arī Āfrikas pašos ziemeļos. Eiropā ir 28% no sugas areāla. Populācija samazinās. Ausaino pūci visvairāk apdraud piemērotas dzīves vides samazināšanās lauksaimniecības intensifikācijas dēļ. ASV par apdraudējuma faktoru uzskata apbūvi, kuras dēļ tiek zaudēti klajie biotopi okeāna piekrastē un pie upēm. Kaitīgi ir jebkuri faktori, kuru dēļ samazinās medījuma – strupastu u.c. – populācijas. Kaitē pesticīdi. Pieaug mirstība sadursmēs ar transportu uz ceļiem.

Domā, ka Lielbritānijā ausaino pūču skaita samazināšanos veicinājusi meža pūču (Strix aluco) populācijas pieaugšana, līdz ar to pieaugoša konkurence par teritoriju, barību un ligzdu vietām. Tas ir ļoti iespējams, jo meža pūce ir lielāka, dominējoša suga ar līdzīgām ekoloģiskajām prasībām. Tajā pašā laikā, piemēram, Īrijā, kur meža pūču nav, ausaino pūču skaits pieaug.

Ausainā pūce ir izplatīta Latvijā, parasta ligzdotāja lauku ainavā ar mežu puduriem. Rudenī ausainās pūces masveidā ceļo uz dienvidiem gar Baltijas jūras piekrasti. Mazākā skaitā Latvijā arī paliek ziemot, bet bargā salā var neizdzīvot. 

Ausainajām pūcēm ir četras pasugas, Latvijā izplatīta nominālpasuga Asio otus otus.

 

Lasiet par puču rudens migrācijas pētījumiem Latvijā:

Rīgas zoodārza speciālists Guntis Graubics jau ilgus gadus pēta ausainās pūces Latvijā.

Baumanis J., Graubics G., Kazubiernis J. 2000. Putnu rudens migrācija Papē 1998. gadā (Autumn bird migration at Pape in 1998). – Putni dabā 9.3-4: 42–50.

Baumanis J., Celmiņš A., Graubics G., Kazubiernis J., Roze V. 2000. Putnu rudens migrācija Papē 1999. gadā (Autumn bird migration at Pape in 1999). – Putni dabā 10.3: 2–11.

Graubics G., Keišs O. 2002. Pūču ķeršana Papē: īsa vēsture un sekmes 2002. gadā (Catching owls in Pape: short history and success in 2002). – Putni dabā 12.4: 28–29.

Graubics G. 2003. Ausainās pūces rudens migrāciju pētījumu 18 gadi (18 years of Long-eared owl migration study). – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2002. 70.–73. lpp.

 

Lasiet vairāk!

Vai ir tiesa, ka

■ Ausainās pūces ligzdo grozos?
■ Ausaino pūču mātīte pamet ģimeni, atstājot mazuļu barošanu tēva ziņā?
■ Ausainās pūces ausis nav redzamas?

Atpakaļ uz sarakstu

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, elektroniskā pasta adrese: info@rigazoo.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit