Iepazīsti ziedmīļus Siguldas pilsētas svētkos
Pavasaris ir pilnā plaukumā, un darbīgi rosās vieni no mazākajiem Latvijas dzīvniekiem – dažādie apputeksnētāji. Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs sadarbībā ar Latvijas Biškopības biedrību un Latvijas Entomoloģijas biedrību aicina izzināt bites, tauriņus, mušas un citus apputeksnētājus pasākumā “Ziedmīļi”, kas notiks 25. maijā Siguldā.
25. maijā “Ziedmīļi” aicina ikvienu piedalīties darbnīcās, kas notiks Siguldā, Raiņa ielā 3 – blakus Siguldas novada Jaunrades centram. Laikā no 13.00 līdz 17.00 katrs darboties gribētājs varēs tikt pie savas bišu viesnīcas, ieskatīties acīs mušai ar stereomikroskopa palīdzību, kā arī doties pastaigā pa pļavām, tverot un pētot tajās mītošos apputeksnētājus.
Pasaulē samazinās kukaiņu sugu daudzveidība, un ziedaugu apputeksnētāji nav izņēmums. Tagad, pavasarī, ir īstais brīdis, kad mēs katrs varam izveidot un savā dārzā vai pagalmā izvietot kukaiņu viesnīcas, palīdzot saglabāt kukaiņu daudzveidību. Latvijas Biškopības biedrība sagādājusi iespēju ikkatram apmeklētājam tikt pie paša būvētas bišu viesnīcas, ko izvietot savā dārzā – to izveidot palīdzēs zinošs biškopis.
Vieni no atpazīstamākajiem kukaiņiem, kas putekšņus pārnes no viena zieda uz citu, ir bites, taču tās ir tikai daļa no lielās saimes, kas ļauj ziediem gadu no gada plaukt un nest augļus. Latvijas Entomoloģijas biedrības darbnīcā varēs uzzināt un izpētīt, kādas pazīmes piemīt bitēm, lapsenēm, ziedmušām, naktstauriņiem, dienastauriņiem un vabolēm, kā arī uzzināt, kāda ir šo kukaiņu loma apputeknsēšanā. Aplūkojot apputeksnētājus stereomikroskopā, varēs saskaitīt kamenes svītras, ieraudzīt taureņa snuķīti un izprast, kā veidojas mušas dūkšanas skaņa.
Kopā ar entomologu Voldemāru Spuņģi pētīsim arī apkārtnes pļavās mītošos kukaiņus, atklājot pļavu iemītniekus, kas ikdienā mēdz doties savās dienas gaitās pavisam nepamanīti. Entomologam notverot tos īpašā tīkliņā, apmeklētājiem būs iespēja mazos kustoņus redzēt pavisam tuvu, reizē uzzinot atbildes uz jautājumiem par to dzīves ciklu, barošanos un iecienītākajām atrašanās vietām.
Lai interesanti būtu arī pašiem mazākajiem apmeklētājiem, darbosies arī papīra modeļu radošā darbnīca. Tajā ikkatrs darboties gribētājs varēs izgatavot kustīgu gada kukaiņa – lielacu kamenes – lellīti.
Projekts “Daudzpusīgu aktivitāšu cikls apputeksnētāju saglabāšanas veicināšanai” (reģistrācijas Nr. 1-08/14/2024) tiek īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
Apputeksnētāji Rīgas Zoodārzā
Ik pavasari Latvijas abinieku un rāpuļu zāles vardēm un ķirzakām pievienojas darbīgi, svītroti apputeksnētāji – zemes kamenes, kuras ir pastāvīgo iemītnieku vasaras kaimiņi jau vairāk nekā 10 gadus.
Zemes kamenes mīt īpaši veidotā ligzdā, kuru ar ārpasauli savieno tunelis. Arī dabā uz kameņu ligzdu ved garš tunelis, un rosīšanās ligzdas iekšienē ir apslēpta ziņkārīgām acīm. Savukārt pie mums, zoodārzā, ligzdas virspusi sedz stikls, kas ļauj netraucēti vērot kameņu rosību. Tur nerimst darba spars – kamenes būvē jaunas šūnas, aprūpē kāpurus, izvieto šūnās medu un putekšņus, kā arī izlido caur stikla tuneli, lai zoodārza teritorijā vāktu nektāru un ziedputekšņus.
Lai gan pašas kamenes spēj pacelt gaisa temperatūru stropā, veikli vēzējot spārnus, ar to var nepietikt vēsākās vasaras dienās, tāpēc starp pūzni un celma sienu ir iebērtas skaidas siltumizolācijai. Tas ir būtiski, jo, lai gan kamenes spēj lidot pat gaisa temperatūrā, kas zemāka par 10°C, lidojumu uzsākot, muskuļiem jābūt iesilušiem līdz 30°C. Kamēr 24 grādus siltā gaisā muskuļu iesildīšana aizņem dažas sekundes, 13 grādos tās ir veselas piecas minūtes.
Apskati zemes kamenes darbībā kā arī iepazīsties ar jaunajiem apputeksnētāju stendiem Rīga ZOO – gaidīsim viesos!
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
