Sākums Dzīvnieki Zvaigžņu bruņrupucis

Zvaigžņu bruņrupucis

Pasaules Sarkanā grāmata: jutīga suga (Vulnerable)
Eiropas ex situ programma
Vašingtonas konvencijas I pielikums

Klasifikācija

  • Chordata – hordaiņu tips
  • Reptilia – rāpuļu klase
  • Testudines – bruņrupuču kārta
  • Testudinidae – sauszemes bruņrupuču dzimta
  • Geochelone elegans – zvaigžņu bruņrupucis 

Izplatība savvaļā

Zvaigžņu bruņrupucis ir Āzijas suga, kuras areāls mūsdienās sadalīts trīs nošķirtās daļās:

  • Indijas ziemeļrietumos un Pakistānas galējos dienvidaustrumos;
  • Indijas dienvidaustrumos;
  • Šrilankā.

Starp šīm populācijām pastāv krāsojuma un izmēru variācijas.

Zvaigžņu bruņrupuču skaits dabā turpina samazināties. Galvenais faktors – nelikumīga ķeršana starptautiskajam gaļas un mājas mīluļu tirgum.

Vai ir tiesa, ka

  • Zvaigžņu bruņrupuči izplata augu sēklas?
  • Zvaigžņu bruņrupuču mazuļu dzimumu nosaka olu inkubācijas temperatūra?
  • Zvaigžņu bruņrupuči Indijā nes laimi, bet Šrilankā – nelaimi?

Aizsardzība

  • 2000. gadā iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā, 2016. gadā atzīts par jutīgu sugu (VU – Vulnerable).
  • Sugai izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme).
  • Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) I pielikumā kā suga, kurai draud izmiršana un kuru tieši vai netieši apdraud starptautiskā tirdzniecība.

Dzīves vide

Zvaigžņu bruņrupucis apdzīvo dažādus biotopus sausos apvidos – sausus zemieņu mežus, dzeloņkrūmu mežus, okeāna piekrastes krūmājus, stepi un pustuksnesi, arī mitrus lapkoku mežus. Bieži dzīvo arī cilvēka pārveidotā vidē – laukos, plantācijās un dzīvžogos.

Suga labi pielāgojusies dzīvei apvidos ar sezonāli mainīgu klimatu. Daudzas populācijas dzīvo rajonos, kuros ir musonu (lietus) sezona un ilgstošs sausuma un karstuma periods.

Zvaigžņu bruņrupuči lielākoties sastopami zemienēs ne augstāk par 200 m virs jūras līmeņa, bet atsevišķos gadījumos reģistrēti 450 m un pat 900 m augstumā virs jūras līmeņa.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Sausajā sezonā zvaigžņu bruņrupuči ir aktīvi galvenokārt rīta agrumā un vēlā pēcpusdienā. Pārējo laiku tie pavada paslēpušies augos un citā aizsegā. Lietus sezonā aktivitāte ievērojami palielinās.

Sausuma un karstuma periodā, kad sāk trūkt barības, zvaigžņu bruņrupuči kļūst neaktīvi un nebarojas. Neaktivitātes periods raksturīgs arī aukstākajos ziemas mēnešos.

Zvaigžņu bruņrupuču bruņas ar spilgto rakstu maskē bruņurupuci, kad tas slēpjas zālē. Garā zālē, raksts “izjūk”, saplūst ar fona rakstu un nomaskē bruņrupuča apveidus.

Pieaugušie zvaigžņu bruņrupuči reti cieš no plēsoņām, bet daudzi dzīvnieki ēd to olas un mazuļus. Tomēr vislielākos mazuļu un pieaugušo bruņrupuču zudumus sagādā cilvēks, sistemātiski ievācot tos no dabas.

Barība un barošanās

Zvaigžņu bruņrupuči ir augēdāji. To pamatbarība ir dažādi zālaugi, augļi un ziedi. Tomēr dažreiz papildus ēd arī dzīvnieku izcelsmes barību – kukaiņus, maitu un pat ekskrementus.

Barojoties ar augļiem, zvaigžņu bruņrupuči kalpo kā dažādu augu sēklu izplatītāji.

Zvaigžņu bruņrupuči dažreiz meklē barību dārzos un lauksaimniecības zemēs. Lai arī tie nesagādā būtiskus lauksaimniecības ražas zaudējumus, nereti cilvēki tos nogalina kā kaitniekus.

Vairošanās un dzīves cikls

Vairošanās sezona sakrīt ar musonu sezonu attiecīgajā ģeogrāfiskajā vietā. Parasti mātītēm ir 1–2 dējumi gadā. Tēviņi cīnās savā starpā, cenšoties apvelt sāncensi uz muguras.

Apmēram 60–90 dienas pēc pārošanās mātīte sāk meklēt vietu dēšanai. Atradusi piemērotu vietu, tā ar pakaļkājām izrok bedrīti, kur izdēj vidēji 2–10 olas, tad ligzdas bedrīti aizrok. Olas ligzdā attīstās bez vecāku palīdzības. Tikko izdētas olas ir caurspīdīgas un sārtā krāsā, bet 2–3 nedēļu laikā to krāsa mainās uz kaļķa baltu.

Olu attīstības ilgums atkarīgs no vides temperatūras. Olu attīstība visbiežāk aizņem 90– 170 dienas, bet var būt arī 47–180 dienas ilga.

Tikko šķīlušies mazuļi sver 24–45 g un ir ap 35 mm gari. Zvaigžņu bruņrupuču mazuļiem muguras bruņas parasti ir melnas vai brūnas, un uz katras bruņu plātnītes ir dzeltens vai oranžs, taisnstūrveida plankums.

Zvaigžņu bruņrupuču vairošanās sekmes ievērojami samazina plēsoņas. Olas un mazuļus labprāt ēd dažādi šakāļi, lapsas, mangusti, vanagi, grifi, varāni, čūskas un citi dzīvnieki.

Mātītes savvaļā dzimumgatavību sasniedz 6–12 gadu vecumā, tēviņi – 6–8 gadu vecumā.

Kas visvairāk apdraud zvaigžņu bruņrupučus?

Apdraudējuma faktori:

  • dzīves vides izpostīšana;
  • bojā eja sadursmēs ar automašīnām un lauksaimniecības iekārtām;
  • bruņrupuču gaļas un olu izmantošana pārtikā;
  • ķeršana turēšanai mājās;
  • ķeršana vietējam gaļas un ķīniešu tautas medicīnas tirgum;
  • ķeršana starptautiskajam mājas mīluļu tirgum;
  • dabiski faktori – plēsoņas un dabas katastrofas (plūdi).

Dažādi fakti

Zvaigžņu bruņrupučiem ir izteikts dzimumu dimorfisms izmēros – pieaugušas mātītes ir vidēji 32 cm garas, bet tēviņi garumā sasniedz tikai 26 cm, bet visbiežāk ir 15–20 cm gari.

Tēviņi un mātes atšķiras ne vien izmēros. Pieaugušiem tēviņiem ir garāka un resnāka aste, kā arī nedaudz ieliektas vēdera bruņas, kas atvieglo pārošanos. Mātītēm ir īsāka aste un vēdera bruņas bez ieliekuma. Atšķiras arī vēdera bruņu aizmugurējo plātnīšu pāra forma.

Vislielākais zināmais zvaigžņu bruņrupucis pasaulē tika reģistrēts Šrilankas Dienvidu provincē Lunugamwehera nacionālajā parkā – muguras bruņu mērījums pa izliekumu 57,5 cm, svars – 14 kg.

Informācijas avoti

Bouchard K. 2009. Geochelone elegans. – Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Geochelone_elegans/. Accessed 14 September 2022.

Choudhury B.C., de Silva A., Shepherd C. 2020. Geochelone elegans. – The IUCN Red List of Threatened Species 2020: e.T39430A123815345. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2020-2.RLTS.T39430A123815345.en. Accessed on 14 September 2022.

Pieteikties jaunumiem

Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri