Zeltainais lauvtamarīns
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Primates – primātu kārta
- Callitrichidae – kalitriksu dzimta
- Leontopithecus rosalia – zeltainais lauvtamarīns
Izplatība savvaļā
Zeltainais lauvtamarīns sastopams Riodežaneiro štatā Brazīlijas dienvidaustrumos. Suga agrāk bija plašāk izplatīta, bet tagad izplatības areāls ir sarucis un ir stipri fragmentēts.
Pagātnē sugas galvenais apdraudējums bija dzīves vides samazināšanās mežu izciršanas dēļ un ķeršana tirdzniecībai (lauvtamarīni bija pieprasīti zoodārzos un laboratorijās, un kļuva par iecienītiem mājas mīluļiem). Mūsdienās problēma ir arī mazais skaits pats par sevi un ar to saistītā tuvradniecība.
Mežu izciršana Riodežaneiro štatā sākās 16. gs. – lai atbrīvotu platības cukurniedru un kafijas plantācijām, 20. gs. – liellopu ganībām un apbūvei, lai iegūtu kokogles un kokmateriālus. Riodežaneiro štats ir viens no cilvēku visblīvāk apdzīvotajiem Brazīlijā, un zeltainajiem lauvtamarīniem palikušas tikai nedaudzas piemērotas meža teritorijas, kur dzīvot. Mežs saglabājies tikai piektdaļā sugas agrākā areāla, pie tam vairs nav plašu mežu masīvu, tikai meža puduri, kuru vidējā platība ir 35 ha – mazāk par teritoriju, kas nepieciešama lauvtamarīnu grupas dzīvei.
Vai ir tiesa, ka
- Lauvtamarīniem dzimst dvīņi un trīnīši?
- Jaunie lauvtamarīni aprūpē savus jaunākos brāļus un māsas?
- Lauvtamarīni nav lauvu radinieki?
Aizsardzība
- Zeltainais lauvtamarīns 1982. gadā iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā nopietni apdraudēta suga (EN – Endangered).
- Zeltainajam lauvtamarīnam izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme), pašlaik to koordinē Bristoles zoodārzs Lielbritānijā.
- Zeltainais lauvtamarīns iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) I pielikumā kā suga, kurai draud izmiršana un kuru tieši vai netieši apdraud starptautiskā tirdzniecība.
Darbs sugas saglabāšanā sākās jau 20. gs. 60. gadus beigās, un līdz ar lauka pētījumiem tika uzsākta vairošanas programma nebrīvē. Taču lauvtamarīnu dzīves vietās mežu izciršana turpinājās, jo neatradās nauda šo teritoriju atpirkšanai. Lai arī 1984. gadā rezervātos sāka reintrodukcijas programmu, 90. gadu sākumā savvaļā bija palicis tikai 100–200 zeltaino lauvtamarīnu, un 1996. gadā suga bija jāatzīst par bīstami apdraudētu (CR – Critically Endangered).
2003. gadā beidzot bija redzami rezultāti 30 gadus veiktajiem sugas saglabāšanas pasākumiem, kuros piedalījās daudzas dabas aizsardzības organizācijas, ieskaitot 140 pasaules zoodārzus. Zeltaino lauvtamarīnu apdraudētības kategoriju varēja samazināt. Tagad savvaļā trīs rezervātos dzīvo virs 1000 zeltaino lauvtamarīnu. Apmēram trešdaļa no tiem ir reintroducēto dzīvnieku pēcnācēji.
Dzīves vide un pielāgojumi
Zeltainie lauvtamarīni apdzīvo zemieņu lietus mežus Atlantijas okeāna piekrastē.
Lauvtamarīni mežā visvairāk uzturas 3–10 m augstumā, kur zaru, vīteņaugu un epifītu labirintā ir visvairāk slēptuvju un medījuma. Aktīvi dienā, nakti pavada slēptuvēs koku dobumos vai vīteņaugos.
Barība un barošanās
Lauvtamarīnu pamatbarība ir kukaiņi un augļi. Ēd arī zirnekļus, gliemežus, sīkas ķirzakas, putnu olas un sīkus putnus.
Lauvtamarīniem ir garas rokas un pirksti – piemēroti medījuma satveršanai bromēlijās, augu biezokņos, spraugās.
Sabiedriskā uzvedība
Lauvtamarīni dzīvo ģimeņu grupās, kurās parasti ir 4–8 dzīvnieki – pāris ar viena vai vairāku pēdējo gadu pēcnācējiem. Atkarībā no barības pieejamības, grupas teritorija ir 40–100 ha vai vairāk.
Vairošanās un dzīves cikls
Savvaļā vairojas reizi gadā – septembrī–martā, kad Brazīlijā ir siltākā un mitrākā sezona. Parasti dzemdē tikai dominantā mātīte. Grūsnība ilgst ap 4 mēnešiem (vidēji 128 dienas). Visbiežāk dzimst dvīņi, retāk viens vai trīs mazuļi. Tikko dzimuši mazuļi sver ap 60,6 g, ir pilnībā apmatoti un redzīgi. Kad mazuļi ir dažas dienas veci, tos arvien biežāk sāk paņemt un nēsāt tēvs. No 3 nedēļu vecuma tos nēsā galvenokārt tēvs, mātei mazuļus atdod tikai uz zīdīšanu. Mazuļu nēsāšanā piedalās arī vecākie brāļi un māsas.
Tēviņi dzimumgatavību sasniedz 24 mēnešu, mātītes – 18 mēnešu vecumā.
Nebrīvē labos apstākļos dzīves ilgums ir 15 gadus un vairāk.
Dažādi fakti
Nosaukums lauvtamarīniem dots par godu šo dzīvnieciņu “lauviskajām” krēpēm.
Informācijas avoti
Ruiz-Miranda, C.R., Pissinatti, A., Kierulff, M.C.M., Oliveira, L.C., Mittermeier, R.A., Valença-Montenegro, M.M., de Oliveira, P. & Jerusalinsky, L. 2021. Leontopithecus rosalia (amended version of 2019 assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T11506A192327291. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-1.RLTS.T11506A192327291.en. Accessed on 01 September 2023.
Nowak R.M. 1991. Genus Leontopithecus – Lion Tamarins. – Walker’s Mammals of the World. 5th Edition. Volume I: 439–440. Baltimore & London: The Johns Hopkins University Press.
Leontopithecus rosalia (Linnaeus, 1766) in GBIF Secretariat. GBIF Backbone Taxonomy. https://www.gbif.org/species/2436482. Accessed on 2023-09-01.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
