Zaļā iguāna

Invazīvās sugas areāls

ASV (Floridas un Teksasas štati), Karību jūras salas (Lielās Antiļu salas, t.sk. Kaimanu salas un  Puertoriko; Mazās Antiļu salas, t.sk. Angilja), Fidži, Taivāna, Singapūra.

Sugas apraksts

Zaļā iguāna ir viena no lielākajām iguānu sugām, tā var sasniegt 2 m garumu (no galvas līdz astei). Zaļās iguānas ķermeņa krāsojums var būt gan no brūngana līdz koši zaļam.

Apdzīvo mitrus tropu mežus, dzīvo kokos un ūdenskrātuvju tuvumā. Sastopama arī sausos mežos un pat krūmainās savannās.

Zaļās iguānas ir augēdājas, kas patērē ļoti daudzveidīgu barību.

Vairošanās sezona ir atkarīga no ģeogrāfiskās vietas, bet olas vienmēr dēj izraktās alās. Olu skaits dējumā ir vidēji 35, bet var būt 9–71.

Dabiskajā izplatības areālā zaļās iguānas medī daudzi plēsēji – lielās čūskas, plēsīgie putni u.c.

Zaļo iguānu populācijas apdraud ķeršana eksportam, dzīves vides samazināšanās un izmantošana pārtikā.

Kā iguāna kļuva par invazīvu sugu?

Zaļās iguānas savvaļā lielākoties izplatījās rāpuļu audzētāju un īpašnieku dēļ, kas dzīvniekus izlaida savvaļā, vai arī tās izbēga. 1995. gadā viesuļvētra Merilina izpostīja Gvadelupas salas, un jūrā ieskalotie izgāztie koki izveidoja “plostu”, uz kura patvērās 15 zaļās iguānas. Ķirzakas vētrā pa Karību jūru aizpeldēja uz 270 km attālo Angiljas salu un drīz vien to ātri kolonizēja.

Fidži ir vienīgā vieta, kur zaļās iguānas apzināti introducēja. 1998.–2000. gadā ieveda un savvaļā izlaida aptuveni 10 jaunas zaļās iguānas, cerot, ka tās samazinās kukaiņu skaitu. Taču zālēdāja iguāna nebija laba izvēle šādam mērķim. Fidži zaļajām iguānām nav dabisko ienaidnieku, toties tās apdraud trīs vietējās iguānu sugas.

Ekoloģiskā ietekme

Ārpus sava dabiskā areāla zaļās iguānas rada apdraudējumu daudzām sugām. Tās apēd nozīmīgus vietējos augus (arī jaunaudzes un mangrives), ieņem dzīvnieku alas, izkonkurē vietējo iguānu sugas (piemēram, ļoti apdraudēto Mazo Antiļu iguānu Iguana delicatissima), hibridējas ar citām iguanu sugām (piem. Mazo Kaimanu iguānu Cyclura nubila caymanensis), ienes parazītus (piem. nematodes Ozolaimus megatyphlon Singapūrā).

Ekonomiskā ietekme

Zaļās iguānas posta dekoratīvos augus, tos apēdot un nolaužot. Zaudējumus rada arī lauksaimniecībai nopostot tik daudz, ka tas būtiski samazinot vietējo iedzīvotāju ienākumus.

Iguānas rok alas, kas ir 20 cm platas un dziļumā sasniedz pat metru. Rokoties zem gājēju celiņiem un kanāliem, tās bieži ievērojami kaitē infrastruktūrai. Vietās, kur ir liels iguānu skaits, tās bojā pat autoceļus un plūdu aizsardzības sistēmas.

Zaļās iguānas izraisījušas arī lidostu darbības traucējumus, uzturoties lidlaukos un padarot bīstamu lidmašīnu nosēšanos.

Informācijas avoti

Ackerman W.F.J. et al. 2013. Biology and Impacts of Pacific Island Invasive Species. 10. Iguana iguana, the Green Iguana (Squamata: Iguanidae). – Pacific Science, 67(2): 157–186.

Bock B. et al. 2020. Iguana iguana. The IUCN Red List of Threatened Species 2020: e.T174481A174437922. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2020-2.RLTS.T174481A174437922.en. Downloaded on 7 May 2021.

Critical Ecosystem Partnership Fund 2013. Biodiversity Conservation Lessons Learned Technical Series. Emergency Response to Introduced Green Iguanas in Fiji. Apia, Samoa. 167 pp.

Kwak M.L. et al. 2020. First Report of Co‐invasion by the Reptile Nematode Ozolaimus megatyphlon (Nematoda: Pharyngodonidae) with Invasive Green Iguanas (Iguana iguana) in the Asia-Pacifc. – Acta Parasitologica 65: 264–270.

McKie A.C. et al. 2005. Invasive green iguana interactions in a burrowing owl colony in Florida. – Florida Field Naturalist 33(4): 125-127.

Moss J.B. 2018. First evidence for crossbreeding between invasive Iguana iguana and the native rock iguana (Genus Cyclura) on Little Cayman Island. – Biological Invasions 20: 817–823.

Rivera-Milán F.F., Haakonsson J. 2020. Monitoring, modeling and harvest management of non-native invasive green iguanas on Grand Cayman, Cayman Islands. – Biological Invasions 22: 1879-1888.

Sementelli A. et al. 2008. Just Green Iguanas? The Associated Costs and Policy Implications of Exotic Invasive Wildlife in South Florida. – Public Works Management and Policy 12(4): 599–606.

State of Queensland 2016. Green iguana Iguana iguana. Invasive animal risk assessment. – Department of Agriculture and Fisheries. Biosecurity. 13 pp.

Stroheckeer L. 2016. https://mauiinvasive.org/2016/02/04/iguanas-on-maui-may-be-more-prevalent-than-we-know/. Downloaded on 7 May 2021.

Yeo D.C.J., Chia C.S.W. 2010. Introduced species in Singapore: an overview. – Cosmos 6(1): 23-37.