Zāgrosa tritons

Aizsardzība

Iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā jutīga suga (VU – Vulnerable).
Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) I pielikumā kā suga, kurai draud izmiršana un kuru tieši vai netieši apdraud starptautiskā tirdzniecība.

Dzīves vide

Zāgrosa tritoni apdzīvo kalnu apvidus 385–2000 m augstumā virs jūras līmeņa. Tie nārsto aukstos kalnu strautos un ūdenskritumos, kurus apņem klintis un skraja ozolu un pistāciju meža puduri, kur tritoni savukārt dzīvo ārpus vairošanās sezonas. Strautos Zāgrosa tritoni uzturas lēnākas straumes posmos ar smilts vai oļu substrātu. 

Šajās stāvajās, klinšainajās kalnu ielejās ir unikāls klimats, jo tajās ieplūst un sajaucas dienvidu siltais un sausais gaiss un ziemeļu vēsais un mitrais gaiss. Rezultātā šajos kalnu apvidos ir karstas vasaras, ziemas bez sala un tikai dažām sniega dienām, nokrišņu daudzums – 500 mm gadā. Lietus sezona lielākoties ir janvārī–februārī.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Par Zāgrosa tritonu dzīvesveidu un uzvedību zināms maz. Vairošanās sezonu martā–aprīlī tie pavada ūdenī, bet pārējo laiku – uz sauszemes. Tā kā Zāgrosa tritonu dzīvesvietās ir krass, klinšains reljefs, jādomā, ka tie nedodas tālu prom no strautiem, kuros nārsto. Ziemu pavada slēptuvēs uz sauszemes.

Tāpat kā citiem salamandru dzimtas pārstāvjiem, Zāgrosa tritoniem ir lielas acis, kuras pielāgotas funkcionēšanai gan ūdens vidē, gan ārpus tās. Zem ūdens tritoni ir drīzāk tālredzīgi. Labi attīstīta ir arī oža.

Nav informācijas par Zāgrosa tritonu dabiskajiem ienaidniekiem. Sugai raksturīgais spilgtais krāsojums liek domāt, ka to āda izdala indīgu vai citādi nepatīkamu sekrētu plēsoņu atbaidīšanai, kā raksturīgs daudzām spilgti krāsotajām salamandru dzimtas sugām.

Barība un barošanās

Zāgrosa tritona galvenā barība ir dažādi bezmugurkaulnieki, kādus vien izdodas sastapt un nomedīt sugas sauszemes un ūdens biotopos.

Jādomā, ka Zāgrosa tritoni var kalpot par labu bioloģisko indikatoru, jo to pamatbarība ir bezmugurkaulnieki, uz kuriem ietekmi atstāj piesārņojums. Tātad Zāgrosa tritonu klātbūtne var liecināt par labu vides stāvokli.

Vairošanās un dzīves cikls

Zāgrosa tritonu vairošanās sezona ir martā–aprīlī. Šajā laikā tie sāk pastiprināti uzņemt barību, lai kompensētu lielo enerģijas patēriņu, kādu velta “kāzu dejām”.

Nārsts notiek strautos. Tikko ūdenī ierodas mātītes, tēviņi izšaujas no slēptuvēm un sāk mātītēm sekot. Kad rodas izdevība, tēviņš nostājas pretī mātītei purniņš pret purniņu un sāk vilnīt ar sāniski saliektas astes galu, acīmredzot lai mātītes virzienā izplatītu feromonus. Astes vilnīšana ilgst dažas sekundes, tad seko pauze, un, ja redzams, ka mātīte izrāda interesi, tēviņš izslej asti un sāk to vilnīt enerģiskāk. Mātīte seko tēviņam un ar purniņu pieskaras tā astes galam, turklāt arī viņa var vilnīt asti. Kad mātīte vairākkārt pieskārusies tēviņam, tas uz substrāta novieto spermatoforu (spermatozoīdu kapsulu). Mātīte spermatoforu uztver ar kloāku.

Nav zināms, ar cik partneriem sezonā mēdz pāroties abu dzimumu tritoni. 

Vēlāk mātīte apaugļotos ikrus vēlāk pa vienam vai nelielās grupās piestiprina strautā pie akmeņu virsmas – vietās, kur uz tiem tieši nekrīt gaisma, bet ne vienmēr akmeņu apakšpusē. Ikrus var piestiprināt arī ūdens augiem.

Zāgrosa tritonu mātīte sezonā iznērš līdz 60 ikriem. Ikru tālākā attīstība notiek bez vecāku rūpēm. No ikriem izšķiļas kāpuri – pelēkbrūni ar melniem plankumiem. Ja neskaita neuzkrītošāko krāsojumu, kāpuri atgādina miniatūrus pieaugušos tritonus, gan ar ārējām žaunām.

Zāgrosa tritonu kāpuri tūlīt pēc šķilšanās sāk baroties ar sīkiem ūdens bezmugurkaulniekiem. Ēd sīkus vēžveidīgos, tārpus, kukaiņu kāpurus un citus līdzīgu izmēru organismus.

Protams, tritonu ikri un kāpuri arī paši nonāk barības ķēdēs, kalpojot par barību citiem organismiem.

Kāpuru attīstība līdz metamorfozei aizņem 3–4 mēnešus. Metamorfozes laikā tie iegūst pieaugušajiem tritoniem raksturīgo melnbalto krāsojumu, zaudē žaunas un pāriet uz elpošanu ar plaušām. Astei izzūd peldēšanas membrāna, un galvas sānos kļūst manāmi indes dziedzeri. Pēc metamorfozes jaunie tritoni iznāk no ūdens un sāk dzīvi uz sauszemes.

Zāgrosa tritoni dzimumgatavību sasniedz 2–4 gadu vecumā, un tad pirmoreiz kopš metamorfozes atgriežas ūdenī, lai nārstotu.

Dzīves ilgums ir vismaz 6–8 gadi (nebrīvē). Nav datu par Zāgrosa tritonu dzīves ilgumu savvaļā, bet zināms, ka radniecīgā suga – Kurdistānas tritons (Neurergus microspilotus) savvaļā var sasniegt 14 gadus; iespējams, ka šāds dzīves ilgums var būt arī Zāgrosa tritoniem.

Zāgrosa tritona savvaļas populācijas izpētes un aizsardzības vēsture

2004. gadā Zāgrosa tritonu iekļāva Pasaules Sarkanajā grāmatā kā nopietni apdraudētu sugu (Endangered – EN), bet 2006. gadā apdraudētības kategoriju mainīja uz bīstami apdraudētu (Critically Endangered – CR). Šajā laikā uzskatīja, ka 1998.–2008. gadā skaits dramatiski samazinājies un savvaļas populācijā palicis mazāk nekā 1000 dzīvnieku. Šajā laikā bija zināmas tikai dažas šīs sugas atradnes Irānas kalnos. Bija skaidrs, ka steidzīgi jāveic Zāgrosa tritona populācijas un ekoloģijas pētījumi, un jāgatavojas nekavējoties veikt sugas aizsardzības pasākumus, lai novērtu tās izmiršanu.

Pētījumi atklāja, ka sugas stāvoklis nav tik ļoti kritisks kā domāts. Zāgrosa kalnos izdevās atrast ap 40 jaunām sugas atradnēm. 2012. gadā publiskoja vērtējumu, ka pusē no šīm atradnēm ir kopumā gandrīz 10 000 dzīvnieku, un sugas kopējā savvaļas populācija tātad ir vēl lielāka.

Tomēr kalnu vidē acīmredzot ir sarežģīti novērtēt abinieku skaitu. Cita pētnieku grupa, kas tritonu skaitu noteica, balstoties uz to skaitīšanu lauka apstākļos, vērtēja, ka tritonu kopējais skaits atradnēs tomēr nav tik liels, turklāt dažādās atradnēs ievērojami atšķiras. Tā pagaidām sugai nav savvaļas populācijas skaitliskā novērtējuma. 

2016. gadā Zāgrosa tritonu pārcēla uz jutīgas sugas kategoriju (Vulnerable – VU). Sugu vairs neuzskata par bīstami apdraudētu. Tomēr populācijas stāvoklis nav nekāds spožais, turklāt populācija ir ļoti sadrumstalota. Viens, par ko nav šaubu – Zāgrosa tritonu skaits arvien samazinās. 

Galvenie faktori, kas izsauc Zāgrosa tritonu skaita samazināšanos:

• ķeršana mājas mīluļu tirgum;
• dzīves vides izpostīšana;
• zivju introdukcija;
• sausums.

Ķeršana mājas mīluļu tirgum

Pēc skaistajiem, melnbaltajiem Zāgrosa tritoniem ir pieprasījums gan Irānā, gan ārzemēs. Diemžēl to pārmērīga ķeršana dabā atstāj dramatiskas sekas uz savvaļas populāciju, un to uzskata par būtiskāko skaita samazināšanās faktoru. Tāpēc Zāgrosa tritonu 2010. gadā iekļāva CITES I pielikumā, nosakot visstingrākos starptautisko pārvadājumu ierobežojumus. Zāgrosa tritonu ķeršanu dabā aizliedz arī Irānas likumi.

Zāgrosa tritonu ķeršana ir nelikumīga, bet ļoti ienesīga, tāpēc nav pilnībā pārtraukta. Zināms, ka ik pavasari nārsta laikā nezināms skaits Zāgrosa tritonu tiek saķerts tirdzniecībai uz vietas Irānā. Pēc Irānas ziņu aģentūru ziņām, 2011.–2015. gadā tirdzniecībā nonāca 2359 Zāgrosa tritoni. Nelikumīgas starptautiskās pārvadāšanas populārākie galamērķi ir Eiropas valstis un Japāna.

Dzīves vides izpostīšana

Piemērotas dzīves vides samazināšanās arī ir būtisks apdraudējuma faktors. Sugai kaitē mežu izciršana, piesārņojums, dambju būve un ūdens ieguve, kā arī traucējumi tritonu dzīvesvietās, ko rada lopu ganīšana, kalnu tūrisms, alpīnisms un atpūta. Šie faktori rada izmaiņas sauszemes biotopos un nārsta strautos, kā arī “koridoros”, pa kuriem tritoni pārvietojas starp sauszemes biotopiem un strautiem. 

Zivju introdukcija

Zāgrosa tritoniem kaitē barbju un karpu dzimtas zivju ielaišana to apdzīvotajos strautos un kalnu upēs. Plēsīgās zivis barojas ar tritonu ikriem un kāpuriem, samazinot tritonu vairošanās rezultātus. Dambju būve situāciju pasliktina, jo tas palīdz zivīm izplatīties vietās, kur tās citādi nebūtu nokļuvušas. 

Sausums

Visas Zāgrosa tritonu atradnes apdraud sausums. Būtiskākās problēmas izraisa cilvēka darbība sausuma periodos. Vairākās Zāgrosa tritona atradnēs problēmas sagādā ūdens izzušana strautos, ko izsauc ūdens ieguve un strautu īslaicīga vai pastāvīga bloķēšana un ūdens novirzīšana uz rezervuāriem, lai sausuma periodos nodrošinātu ūdeni vietējiem iedzīvotājiem un lauksaimniecībai.

* * *

Sugas saglabāšanas pasākumi – vairošana nebrīvē

Zāgrosa tritonu vairošanas programmas nebrīvē izveidotas ASV, Krievijā un Irānā. Tas var palīdzēt gan mājas mīluļu tirgu piepildīt ar nebrīvē vairotiem tritoniem, mazinot to ņemšanu no dabas, gan nodrošināt dzīvniekus reintrodukcijai, ja tāda tiktu atzīta ar nepieciešamu.  

Vairošanas programma ar simtiem Zāgrosa tritonu izveidota ASV Kanzasas štatā – Sedžvikas apgabala zoodārzā Vičitā.

Vairošanas programma ir arī Irānā – Rāzī universitātē Kermānšāhā. Rāzī universitāte veic arī Zāgrosa tritonu pētījumus savvaļā.

Dažādi fakti

Pieaugušu Zāgrosa tritonu garums ir 10–14 cm. Mātītes ir nedaudz lielākas par tēviņiem.

Zāgrosa tritoniem ir ārējais dzimumu dimorfisms. Mātītes ir nedaudz lielākas par tēviņiem – tām ir lielāks svars un garums, un garākas kājas. Tēviņus gan visvieglāk atpazīt pēc izteiktāka kloākas izvirzījuma, ko veido dziedzeri, no kuru sekrēta veidojas spermatoforu apvalks. 

Informācijas avoti

AmphibiaWeb 2013. Neurergus kaiseri – Lorestan Newt. University of California, Berkeley, CA, USA. https://amphibiaweb.org/species/4259. Accessed on 11 October 2022.

Curtis T. 2014. Neurergus kaiseri. – Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Neurergus_kaiseri/. Accessed on 11 October 2022.

IUCN SSC Amphibian Specialist Group 2016. Neurergus kaiseri. – The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T59450A49436271. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-3.RLTS.T59450A49436271.en. Accessed on 11 October 2022.