Tumšais tīģerpitons
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Reptilia – rāpuļu klase
- Squamata – zvīņrāpuļu kārta
- Pythonidae – pitonu dzimta
- Python bivittatus – tumšais tīģerpitons jeb Birmas pitons
Agrāk tumšo tīģerpitonu uzskatīja par tīģerpitona pasugu – Python molurus bivittatus, tagad tas nodalīts kā atsevišķa suga.
Aizsardzība
2012. gadā iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā jutīga suga (VU – Vulnerable).
Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.
Vai jūs zinājāt, ka
- Tumšais tīģerpitons ir gan apdraudēta, gan arī invazīva suga?
Sugas apraksts
Liela izmēra čūska, garums var pārsniegt pat 6 m. Visbiežāk sastopams mežainos biotopos, bieži arī zālājos, mitrājos un ūdenskrātuvju tuvumā. Spēj lieliski ložņāt kokos un peldēt. Izteiktāka nakts aktivitāte. Pamatbarība ir dažādi zīdītāji – no pelēm līdz pat briežiem. Ēd arī putnus un rāpuļus, retāk abiniekus un zivis.
Tumšo tīģerpitonu mātīte vidēji izdēj 60–80 olām, atrastas pat ligzdas ar 100 olām. Mātīte olas pēc izdēšanas nepamet, bet gan tās sargā un silda apmēram divus mēnešus (siltumu nodrošina, pastāvīgi savelkot muskuļus).
Dabiskais izplatības areāls
Dienvidāzija un Dienvidaustrumāzija.
Invazīvās sugas areāls
Florida (ASV).
Kā kļuva par invazīvu sugu?
Tumšie tīģerpitoni Floridā regulāri sastopami kopš 1990. gada. Savvaļā Floridas mitrājos pitoni nonāca, pateicoties eksotisko mājdzīvnieku audzētājiem un īpašniekiem. Tumšo tīģerpitonu skaistais ādas raksts un lielais izmērs tos padara par pievilcīgiem mājdzīvniekiem. Taču čūskas spēj veikli izbēgt, turklāt saimnieki bieži nav gatavi rūpēties par tik liela izmēra čūsku, kam ir ļoti ilgs mūžs (ap 30 gadiem). Bezatbildīgākie dzīvniekus izlaiž savvaļā, cerot, ka tie spēs par sevi parūpēties paši. Visticamāk, tumšie tīģerpitoni mitrājus sāka apdzīvot jau daudz agrāk, jo čūsku klātbūtne teritorijā var ilgi palikt nepamanīta – tās neatstāj pēdu nospiedumus, neiezīmē teritoriju un daudz laika pavada paslēpušās.
Šobrīd Floridā savvaļā mīt vairāk nekā 30 000 tumšo tīģerpitonu.
Ekoloģiskā ietekme
Tumšie tīģerpitoni spēj apēst medījumu, kura izmērs vairākkārt pārsniedz pitona galvas izmēru. Turklāt būdamas lielas, šīs čūskas spēj apēst gandrīz jebko.
Tumšie tīģerpitoni apdraud mitrāju dabiskās sugas, no kurām vairākas jau ir apdraudētas dzīves vides samazināšanās dēļ. Šāda lielums čūskas Floridas mitrājos, ir jaunums, tādēļ vairākums dzīvnieku, piemēram, apdraudētās dumbrvistiņas, jauno plēsēju neuztver kā draudu un viegli krīt par medījumu.
Tumšā tīģerpitona apdzīvotajos rajonos Evergleidas nacionālajā parkā novērota būtiska lūšu, oposumu un citu zīdītāju skaita samazināšanās.
Ekonomiskā ietekme
Tumšie tīģerpitoni var apdraudēt dažādus mājdzīvniekus, taču tas notiek salīdzinoši reti. Savvaļas pitoni parasti tieši neapdraud cilvēkus, bet pieaugušie pitoni uz ceļiem var izraisīt auto sadursmes.
Ierobežošanas metodes
Invazīvos dzīvniekus parasti izskauž, tos medījot, taču līdz šim nav atrastas efektīvas ierobežošanas tumšo tīģerpitonu metodes. Labākā iespēja tos notvert ir aukstā laika. Mērenā klimata rāpuļi aukstumā paslēpjas, bet tropu sugas, meklējot sauli, iznāk virszemē, pakļaujot sevi vēl lielākam aukstumam. Ja aukstums ir pārāk liels, rāpulis var sastingt un kļūt par vieglu medījumu vietējām sugām.
Citi interesanti invazīvās sugas fakti
- Tumšais tīģerpitons spēj pavadīt zem ūdens pat 30 minūtes.
- Tumšajiem tīģerpitoniem ir samērā slikta redze, taču, līdzīgi citām čūskām, tie spēj uztvert infrasarkano starojumu (to nodrošina nāsīm līdzīgas bedrītes virs mutes). Tas ļauj atrast siltasiņu medījumu pat vistumšākajās naktīs.
- ASV tumšais tīģerpitons ir iekļauts potenciāli bīstamo savvaļas sugu sarakstā (“injurious wildlife”). Šī saraksta sugu imports, turēšana un vairošana tiek stingri regulēta.
Informācijas avoti
CABI 2019. Python bivittatus (Burmese python) datasheet. https://www.cabi.org/isc/datasheet/66412#tosummaryOfInvasiveness. Downloaded on 7 May 2021.
Dove C.J. et al. 2011. Birds Consumed by the Invasive Burmese Python (Python molurus bivittatus) in Everglades National Park, Florida, USA. – The Wilson Journal of Ornithology 123(1): 126–131.
Holbrook J., Chesnes T. 2011. An effect of Burmese pythons (Python molurus bivittatus) on mammal populations in southern Florida. – Florida Scientist, 74(1): 17-24.
Integrated Taxonomic Information System 2021. Python bivittatus. https://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=1094050#null. Downloaded on 7 May 2021.
Krysko K.L. et al. 2008. Reproduction of the Burmese python (Python molurus bivittatus) in southern Florida. – Applied Herpetology 5: 93–95.
Mazzotti F.J. et al. 2011. Cold-induced mortality of invasive Burmese pythons in South Florida. – Biological Invasions 13: 143–151.
Reed R.N., Rodda G.H. 2009. Giant constrictors: biological and management profiles and an establishment risk assessment for nine large species of pythons, anacondas, and the Boa Constrictor. U.S. Geological Survey Open-File Report. 302 pp.
Stuart B. et al. 2012. Python bivittatus. The IUCN Red List of Threatened Species. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2012-1.RLTS.T193451A151341916.en. Downloaded on 7 May 2021.
USDA National Invasive Species Information Center 2021. https://www.invasivespeciesinfo.gov/terrestrial/vertebrates/burmese-python. Downloaded on 7 May 2021.
Van Mierop L.H.S., Barnard M. 1978. Further Observations on Thermoregulation in the Brooding Female Python molurus bivittatus (Serpentes: Boidae). – Copeia 1978(4): 615–621.
Wilson J. D. et al. 2011. Identifying plausible scenarios for the establishment of invasive Burmese pythons (Python molurus) in Southern Florida. – Biological Invasions, 13: 1493–1504.