Trusis

Sugas apraksts

Eiropas trusis ir vienīgā suga Eiropas trušu ģintī. Tas ir 28–50 cm garš un 1,5–2,5 kg smags. Kažoka krāsa ir pelēkbrūna, pavēdere ir gaiši pelēka, zemaste – balta.

Eiropas trusis ir ekoloģiski plastiska suga, kas dod priekšroku zālājiem, krūmājiem un līdzenumiem ar rakšanai piemērotu augsni. Spēj adaptēties daudzveidīgiem biotopiem (sākot no tuksnešiem līdz piekrastes līdzenumiem).

Trušiem ir labi attīstīti maņu orgāni. Eiropas truša lielās ausis uztver vissīkāko skaņu un palīdz veikt ķermeņa termoregulāciju, bet acu izvietojums galvas sānos ļauj katrai acij redzēt savu ķermeņa pusi. Tas, savukārt, palīdz trusim fiksēt visus kustīgos objektus, bet neļauj noteikt attālumu līdz tiem. Laukums zem mutes ir redzeslauka aklā zona, tāpēc baroties galvenokārt palīdz jutīgās lūpas un taustes mati.

Četri priekšējie zobi ir gari un asi un aug visu mūžu, tāpēc tie ir nemitīgi jādeldē, ēdot šķiedrvielas. Eiropas truši barojas ar daudzveidīgu augu barību – dažādiem zaļumiem, dzinumiem, lapām, pumpuriem, saknēm, zariem, krūmiem, sēklām u.tml.

Eiropas truši veido lielas kolonijas un dzīvo pašizraktās alās. Dzīve alās pasargā trušus no plēsējiem un nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Aktīvi vēlās pēcpusdienās un agros rītos

Domestikācija – mājas trusis

Eiropas trusis ir sencis mājas trusim. Mūsdienās ir selekcionētas vairāk nekā 80 dažādu mājas trušu šķirņu. Trušu pieradināšanu un selekcionētu audzēšanu sāka pirms vairāk nekā 1000 gadu.

Sākotnēji Eiropas trusis bija sastopams tikai Pireneju pussalā.

• Romas impērijas laikos trušus plaši ieveda Vidusjūras reģionā un Eiropā gaļas un vilnas ieguvei. 
• Viduslaikos augstu vērtēja truša gaļu – tā kļuva par statusa simbolu. Aizsākās trušu šķirņu selekcionēšana. 
• Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetā trušus atstāja uz vairākām salām kā iztikas avotu jūrasbraucējiem. 
• XIX gs. trušus sāka turēt mājās kā mīļdzīvniekus, būtisku nozīmi piešķirot to dekorativitātei. 
• XX gs aizsākās trušu plaša izmantošana zinātniskajos pētījumos laboratorijās. 

Vidusjūras ekosistēmā apdraudēts

Eiropas truša dabiskais izplatības areāls ir Portugālē, Spānija un Francijas rietumi. Suga iekļauta Pasaules Sarkanajā grāmatā kā nopietni apdraudēta (Endangered – EN). Trušu populāciju samazināšanos Pireneju pussalā izraisījušas izmaiņas to dzīves vidē, dažādas slimības un medības.

Savā dabiskajā izplatības areālā Eiropas trusis ir nozīmīgs Vidusjūras ekosistēmas “inženieris”, kas modelē ainavu, veicina veģetācijas augšanu, rada dzīvotni savvaļas sugām un uzlabo augsnes auglību.

Samazinoties Eiropas trušu skaitam, kļūst apdraudētas vairākas plēsēju sugas, kuru pastāvēšana ir būtiski atkarīga no Eiropas trušu populācijas stabilitātes. Pasaules Sarkanajā grāmatā iekļautā Ibērijas lūša (Lynx pardinus) barībā truši sastāda 80–100%, bet Spānijas ērgļa (Aquila adalberti) – 40–80%.

Kā kļuva par invazīvu sugu? 

Ārpus sava dabiskā izplatības areāla Eiropas trusis uzskatāms par invazīvu sugu.

Trusis introducēts Albānijā, Alžīrijā, ASV, Austrālijā, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Čīlē, Dānijā, Dienvidāfrikas Republikā, Gibraltārā, Grieķijā, Horvātijā, Īrijā, Itālijā, Jaunzēlandē, Krievijā, Lielbritānijā, Marokā, Namībijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Šveicē, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā.

Zemēs, kur ievests un izplatījies, trusis apdraud vietējo sugu bioloģisko daudzveidību, nodara ekonomisku, saimniecisku un ekoloģisku kaitējumu. Mūsdienās truši ir introducēti un sastopami vairāk nekā 800 salu ekosistēmās.

Trusis Austrālijā – straujākā introducētas zīdītāju sugas izplatīšanās novērojumu vēsturē

Mūsdienās truši apdzīvo 70% Austrālijas kontinenta, apdraud vairāk nekā 300 vietējo dzīvnieku un augu sugu, kā arī ik gadu nodara saimniecisku kaitējumu vairāk nekā 200 miljonu ASV dolāru apmērā.

1859. gadā Viktorijas štatā privātā īpašumā medību vajadzībām no Lielbritānijas ieveda vairākus trušus. Gana drīz trušu medīšana vairs nebija tikai sports. 1866. gadā jau tika nomedīti vairāk kā 14 tūkstoši trušu.

Trušu skaita ierobežošanai Austrālijā meklētas un izmantotas dažādas bioloģiskās un ķīmiskās kontroles metodes.

Ekoloģiskā ietekme

Trusis būtiski ietekmē augu bioloģisko daudzveidību – samazinās vietējo augu sugu skaits. Truša pārmērīgā apetīte kavē veģetācijas ataugšanu. Veidojas konkurence ar vietējām dzīvnieku sugām un mājlopiem par barības resursiem. Tiek nodarīts būtisks kaitējums arī saimnieciskajai nozarei – kultūraugu ražai.

Truši dzīvo alās, kas dod priekšrocības paslēpties no plēsējiem un sliktiem laikapstākļiem. Tas veicina konkurenci ar vietējām sugām par pajumti. Trušu aktīvā alu rakšana maina augsnes struktūru, ietekmē barības vielu aprites ciklu, kas, savukārt, ietekmē zīdītāju un putnu dzīvotnes. Truši ir veicinājuši vairāku mazu, pazemē dzīvojošu mazo zīdītāju (svarā līdz 5,5 kg) izzušanu.

Trušiem ir augsta reproduktivitāte. Tie spēj vairoties no četru mēnešu vecuma un vairojas neatkarīgi no sezonas. Labvēlīgos apstākļos trušiem ir pieci un vairāk metieni gadā, katrā metienā – 4–6 mazuļi. Liels trušu daudzums var kalpot kā barība introducētiem plēsējiem, kas savukārt veicina plēsēju populācijas pieaugumu, un tas savukārt samazina vietējo zīdītāju daudzveidību.

Informācijas avoti

Australian Government: Department of Sustainability, Environment, Water, Population and Communities 2011. Feral European Rabbit (Oryctolagus Cuniculus). https://www.environment.gov.au/system/files/resources/7ba1c152-7eba-4dc0-a635-2a2c17bcd794/files/rabbit.pdf. Downloaded on 30 April 2021.

Baldwin M. 2021. European Rabbit. Wildlife Online. https://www.wildlifeonline.me.uk/animals/species/european-rabbit#sidebar. Downloaded on 30 April 2021.

Burnie D. (ed.) 2001. Animal. The Definitive Visual Guide To The World’s Wildlife. London: Dorling Kindersley Limited. 141 pp.

Commonwealth of Australia. 2016. Threat abatement plan for competition and land degradation by rabbits. https://www.environment.gov.au/system/files/resources/bf9352c2-35ae-4a80-8828-96de630731a9/files/tap-rabbit-2016.pdf. Downloaded on 30 April 2021.

Government of Western Australia: Department of Primary Industries and Regional Development. Agriculture and Food. 2016. European rabbit. https://www.agric.wa.gov.au/pest-mammals/european-rabbit?page=0%2C1. Downloaded on 30 April 2021.

National Museum of Australia 2021. Defining Moments. Rabbits Introduced. https://www.nma.gov.au/defining-moments/resources/rabbits-introduced. Downloaded on 30 April 2021.

New South Wales Department of Planning, Industry and Environment 2021. Rabbit biology and distribution. https://www.dpi.nsw.gov.au/biosecurity/vertebrate-pests/pest-animals-in-nsw/rabbits/rabbit-biology. Downloaded on 30 April 2021.

Oakland Zoo 2021. Domestic Rabbit. https://www.oaklandzoo.org/animals/domestic-rabbit. Downloaded on 30 April 2021.

Preigh M. 2021. Study On Rabbit Brain Reveals Genetic Markers Of Domestication. – Texas A&M Today. https://today.tamu.edu/2021/01/14/study-on-rabbit-brain-reveals-genetic-markers-of-domestication/. Downloaded on 30 April 2021.

Tislerics A. Oryctolagus cuniculus. 2000. – Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Oryctolagus_cuniculus/. Downloaded on 30 April 2021.

University of Oxford 2021. The history of domestication: a rabbit’s tale. – OxWeb. https://www.ox.ac.uk/news/2018-02-14-history-domestication-rabbit%E2%80%99s-tale. Downloaded on 30 April 2021.

Vella D., Donnelly T.M. 2012. Basic anatomy, physiology, and husbandry. – In: Quesenberry K.E., Carpenter J.W. (eds.). Ferrets, Rabbits, and Rodents: Clinical Medicine and Surgery (3rd Ed.). St. Louis: Elsevier Saunders. Pp. 169–171.

Victorian Government: Department of Jobs, Precincts and Regions 2021. European rabbit. – Agriculture Victoria. https://agriculture.vic.gov.au/biosecurity/pest-animals/priority-pest-animals/european-rabbit. Downloaded on 30 April 2021.

Villafuerte R., Delibes-Mateos M. 2019. Oryctolagus cuniculus. The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T41291A170619657. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2019-3.RLTS.T41291A170619657.en. Downloaded on 30 April 2021.

Zhou P. 2020. Australia’s Massive Feral Rabbit Problem. ThoughtCo, Oct. 29, 2020. https://www.thoughtco.com/feral-rabbits-in-australia-1434350. Downloaded on 30 April 2021.