Toki

Aizsardzība

Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.

Dzīves vide

Toki apdzīvo subtropu mežus un tropu lietusmežus. Suga spēj piemēroties arī dzīvei cilvēka pārveidotā vidē un labi iedzīvojas arī pilsētās.

Sastopams galvenokārt zemienēs, augstāk par 700 m virs jūras līmeņa novēro reti, bet Filipīnās sastop līdz pat 1100 m augstu kalnos. 

Dzīvesveids un pielāgojumi

Toki ir liels, naktī aktīvs gekons. Visbiežāk toki novēro uz koku stumbriem un klintīs. Pa dienu slēpjas lapotnē un klinšu plaisās, pilsētās – ēku sienu un mūru plaisās.

Toki dzīvo kā vientuļnieki, un pretējā dzimuma pārstāvji satiekas tikai vairošanās sezonā. Toki uztur savas teritorijas, ko aizsargā gan pret sugas brāļiem, gan citu sugu pārstāvjiem, lai izvairītos no nevajadzīgas konkurences uz barību. Toki tēviņi uzbrūk ikkatram, kas ienāk to teritorijā.

Toki ir lielas acis ar vertikālām zīlītēm, piemērotas aktivitātei naktī. Ir arī rudimentāra trešā acs – tā atrodas uz galvas virsas un ir ļoti jutīga pret gaismu, un uzskata, ka tās funkcija ir pielāgot gekona aktivitāti gaismas apstākļiem.

Toki spēj sadzirdēt skaņu 300–10 000 Hz (hercu) diapazonā. Gekonam ir divas nelielas ausu atveres abās galvas pusēs, turklāt ir īpatnība – pa ausu atverēm iespējams redzēt cauri gekona galvai…

Gekko ģints gekoniem raksturīgi, ka kāju pirkstu apakšpusi klāj mikroskopiski matiņi, kas dod spēju noturēties pie vertikālām virsmām un pat pārkarēm,  kā arī palīdz strauji pārvietoties.

Toki ir laba oža – to nodrošina liels daudzums ožas šūnu, kā arī labi attīstīts vomeronazālais jeb Jakobsona orgāns. 

Toki ir pelēki ar brūnsarkaniem vai sarkaniem plankumiņiem. Vajadzības gadījumā spēj maskēties – savu krāsojumu padarīt gaišāku vai tumšāku, lai labāk saplūstu ar fonu, uz kura atrodas. Maskēties palīdz arī “liekā āda” – ādas kroka, kuru izplešot, gekons nemet ēnu, kuru varētu ievērot plēsoņas.

Ja toki ir pamanīts, tas izdod šņācoši kurkstošu skaņu un draud ienaidniekam kost, un vajadzības gadījumā spēcīgi kož. Ja nelīdz arī tas, toki spēj mest asti. Nomestā aste turklāt vēl vairākas minūtes kustas (līdz pamazām norimst), tā mulsinot ienaidnieku un dodot gekonam pietiekami laika, lai aizmuktu. Astes nolūšanas iespēja nodrošināta jau tās uzbūvē – asti veido vairāki segmenti, kuri var atdalīties cits no cita. Ja aste nomesta, gekons tās vietā ataudzē jaunu, turklāt astes reģenerācija aizņem tikai 3 nedēļas. Tomēr jaunā aste nekad neizaug tik gara kā oriģinālā.

Barība un barošanās

Toki ir gaļēdājs, kas barojas ar daudzveidīgu barību. Medī dažādus kukaiņus – vaboles, skudras, termītus, tauriņus, spāres, tāpat – arī zirnekļveidīgos, vēžveidīgos, simtkājus un gliemjus. Ēd pat nelielus mugurkaulniekus – citus gekonus, sīkus zīdītājus un putnus.

Mājas mīluļu tirgotāji toki reklamē kā kaitēkļu iznīcinātājus. Tas atbilst patiesībai – mājā dzīvojošs toki apēd prusakus un siseņus.

Pilsētās toki labprāt ķer medījumu, ko pievilinājusi lampu un citu mākslīgā apgaismojuma avotu gaisma.

Vairošanās un dzīves cikls

Vairošanās sezona ilgst 4–5 mēnešus. Tēviņi šajā laikā skaļi sauc mātītes, daudzkārt atkārtojot kurkstošu “to–kei!”, kas sadzirdams plašā apkārtnē. (Šī sauciena dēļ suga ieguvusi savu nosaukumu “toki” (angļu valodā – “Tokay”). Kad ieradusies mātīte, tēviņš to ar zobiem satver skausta rajonā, lai abi varētu sapāroties.

Vairošanās sezonā mātītes dēj aptuveni ik pa mēnesim. (Piemēram, Malaizijā dēšana reģistrēta martā–oktobrī). Mātīte dēj uz stingras, vertikālas virsmas (piemēram, klints). Olas ir baltas, ovālas, ar cietu čaulu, izmēri 3–45 mm. Abi vecāki uzmana un apsargā olas, līdz tās izšķiļas. 

Toki vidējais dzīves ilgums ir 10,5 gadi (nebrīvē).

Kas visvairāk apdraud toki?

Apdraudētības faktori:

• dzīves vides izpostīšana;
• izmantošana pārtikā;
• vietējais un starptautiskais mājas mīluļu tirgus
• tirdzniecība izmantošanai tautas medicīnā.

Dzīves vides izpostīšana

Ķīnā toki skaits ir strauji samazinājies urbanizācijas dēļ. Kopumā gan var teikt, ka urbanizācijas loma ir sekundāra, jo toki labi pielāgojas dzīvei cilvēka izmainītā vidē, bet tas vienlaikus ļauj toki lielos daudzumos ķert tirdzniecībai, kas ir skaita samazināšanās īstais cēlonis.

Izmantošana pārtikā

Iedzīvotāji toki ēd Taizemē, Vjetnamā un, iespējams, arī Indonēzijā.

Vietējais un starptautiskais mājas mīluļu tirgus

Toki tiek lielos apjomos ķerti un tirgoti – tos reklamē kā mājas mīluļus un kaitēkļu iznīcinātājus, un kā neatsveramu un iedarbīgu līdzekli tautas medicīnā un rituālos.

Toki ir iecienīts mājas mīlulis. Daudzviet Dienvidaustrumāzijā toki uzskata par laimes, veiksmes un auglības vēstnešiem. Būdams liels un krāsains, arī starptautiskajā tirgū toki ir populārs jau sen.

Nav skaidrs, vai mājas mīluļu tirdzniecība mūsdienās daudz atsaucas uz toki savvaļas populācijām, jo sugu plaši vairo nebrīvē. Tomēr Indonēzijā sugai pastāv eksporta kvotas 50 000 dzīvu toki izvešanai gadā.

Tirdzniecība izmantošanai tautas medicīnā

Toki izmantošanai tautas medicīnā tirgoja jau XX gs. 50. gados – Javā, kur uzskatīja, ka tie noder ādas slimību ārstēšanā. Pēc ilggadēju gekonu ķērāju ziņām, visveiksmīgākajā sezonas laikā varēja noķert ap 14 000 toki nedēļā.

Mūsdienās plaši izslavēta toki vērtība ķīniešu tautas medicīnā, radot milzīgu pieprasījumu un ļaujot uzskrūvēt cenas. Malaizijā, Indonēzijā un Filipīnās arvien publicē reklāmas, kuras vēsta, ka toki mēles un iekšējie orgāni ir iedarbīgs līdzeklis ne vien astmas, tuberkulozes un impotences, bet arī AIDS un vēža ārstēšanā. Rezultātā toki pārdošana ienes milzīgu peļņu.

Toki tiek ievērojamā daudzumā ķerti Dienvidaustrumāzijā, īpaši Taizemē. Noķertie gekoni tiek izžāvēti un nonāk tirgū, vai arī no tiem gatavo “ķirzaku vīnu” (vai “ķirzaku viskiju”) – izvilkumu spirtā, kuram, tāpat kā “čūsku vīnam” piedēvē neatsveramas dziednieciskas īpašības. Vienīgi Filipīnās gekonu ķeršana pēdējos 3–6 gados samazinājusies, gekoniem piedēvētās ārstnieciskās spējas atmaskojot kā mītu.

Tā kā Ķīnā suga kļuvusi ļoti reta, lieli daudzumi tiek importēti un nelikumīgi ievesti. No Taizemes ik gadus ap 2,5 miljonus toki eksportē uz Ķīnu, Taivānu, Malaiziju un ASV. No Indonēzijas salas Javas ik gadus izved 1,2 miljonus izžāvētu toki, un ienākumi pārsniedz miljonu ASV dolāru gadā. Indonēzijas eksporta kvota (50 000) reāli tiek attiecināta tikai uz mājas mīluļu tirgu, kamēr turpinās nelegāls izžāvētu gekonu eksports. 1998.–2002. gadā (5 gadu laikā) ASV importētas 8,5 tonnas toki tautas medicīnas vajadzībām. 

Ķīniešu strādniekiem dodoties strādāt ceļu un dzelzceļu būves projektos daudzās Āfrikas un Āzijas valstīs, palielinās arī žāvēto gekonu eksports uz arvien jaunām valstīm. Pēdējā laikā pieprasījums pēc toki kā brīnumlīdzekļa sāk atstāt negatīvu ietekmi uz citām ķirzaku sugām. Daudzviet, piemēram, Nigērijā un Afganistānā, tirgū parādījies jauns produkts – agāmas, kuras pārdod izķidātas un izžāvētas, piedāvājot kā “gekonus”, lai tikai apmierinātu milzīgo pieprasījumu pēc brīnumlīdzekļa – toki.

Introdukcija

Daudzviet pasaulē toki ieviesies nejaušas introdukcijas rezultātā, dzīvniekus ievedot ar kravas kuģu kravām un mājputniem. Dabā ieviesties var arī izbēguši importētie mājas mīluļi. Introdukcijas vietās toki ieviešas kā invazīva suga un rada konkurenci vietējām sugām.

Toki kā introducēta suga ieviesies

• Āzijā ārpus dabiskā izplatības areāla – Honkongā un Singapūrā;
• Āfrikā – Madagaskarā;
• Ziemeļamerikā – ASV (Floridā un Havajās), Belizā, Gvadelupā un Martinikā;
• iespējams, arī Dienvidamerikā – Brazīlijā toki atrasts ostā, tomēr vēl nav ziņu, ka būtu izveidojusies dzīvotspējīga populācija.

Taivānā sugas stāvoklis ir neskaidrs. Suga dabā konstatēta atsevišķos gadījumos 1923., 1936. un 2008. gadā), tāpēc uzskata, ka, visticamāk, novēroti introducēti īpatņi nevis izzūdošas dabiskās populācijas pēdējie palikušie pārstāvji.

Iespējams, ka dabiska izcelsme nav arī Mazajās Zunda salās (Indonēzijas dienviddaļā un Austrumtimorā) dzīvojošajiem toki, jo šajās populācijās konstatēta ļoti zema ģenētiskā daudzveidība, bet tāda ir raksturīga introdukcijas izcelsmes populācijām. 

Dažādi fakti

Toki ir viens no lielākajiem gekoniem pasaulē – tā garums sasniedz 35 cm.

Toki ir ārējais dzimumu dimorfisms. Tēviņi ir spilgtākās krāsās nekā mātītes un mazliet lielāki par tām. Visvieglāk pamanāmā atšķirība ir tēviņa dzimumorgāni pie astes pamatnes. 

Informācijas avoti

Corl J. 1999. Gekko gecko – Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Gekko_gecko/. Accessed on 26 September 2022.

Lwin K., Neang T., Phimmachak S., Stuart B., Thaksintham W., Wogan G., Danaisawat P., Iskandar D., Yang J., Cai B. 2019. Gekko gecko. – The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T195309A2378260. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2019-1.RLTS.T195309A2378260.en. Accessed on 26 September 2022.

Rocha J.C., Piva A., Batista J., Machado D.C. 2015. Occurrence of the Tokay Gecko Gekko gecko (Linnaeus 1758) (Squamata, Gekkonidae), an exotic species in southern Brazil. – Herpetology Notes 8: 8–10.

Wagner P., Dittmann A. 2014. Medicinal use of Gekko gecko (Squamata: Gekkonidae) has an impact on agamid lizards. – Salamandra 50(3): 185–186.