Spidiļķis

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Actinopterygii – starspurzivju klase
Cypriniformes – karpveidīgo zivju kārta
Acheilognathidae – spidiļķu dzimta
Rhodeus sericeus – spidiļķis

Atbilstoši jaunākajiem pētījumiem, Latvijā sastopamo spidiļķi būtu pareizi saukt Rhodeus amarus. Senāk uzskatīja, ka divos nošķirtos areālos Eiropā un Āzijas austrumos sastopama viena spidiļķu suga – Rhodeus sericeus. Tagad tā sadalīta divās sugās – Amūras baseinā dzīvojošajam spidiļķim saglabāts nosaukums Rhodeus sericeus, bet Eiropas spidiļķis nodalīts atsevišķā sugā – Rhodeus amarus.

Izplatība savvaļā

Eiropas spidiļķis ir mērenās joslas suga, kas izplatīta Eiropas centrālajā un austrumu daļā, kā arī Mazāzijas (Anatolijas ziemeļos).

Eiropas spidiļķa dabiskā areāla valstis: Albānija, Austrija, Baltkrievija, Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Krievija, Lietuva, Luksemburga, Melnkalne, Moldāvija, Nīderlande, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Šveice, Turcija, Ukraina, Ungārija, Vācija un Ziemeļmaķedonija.

Suga izplatīta arī Latvijā, izņemot tās austrumu daļu.

Gandrīz visur areālā spidiļķis ir bieži sastopams, izplatība paplašinās. Tomēr dažviet sugu apdraud ūdens piesārņojums, ūdensaugu iznīcināšana un plēsīgu zivju ieviešana.

Vai ir tiesa, ka

Spidiļķu dzīve ir cieši saistīta ar divvāku gliemenēm?
Spidiļķi neēd gliemenes?
Spidiļķu mazuļiem ir pārvietojamās bērnistabas?

Dzīves vide

Spidiļķis ir saldūdens zivs, ko visvairāk sastop seklos, stāvošos vai lēni plūstošos ūdeņos ar lielu ūdens augu blīvumu, kā arī smilšainu un dūņainu gultni – dīķos, kanālos, lēnās upēs, vecupēs un līčos. Tomēr ir viens svarīgs noteikums – ūdenstilpē jāmīt arī gliemenēm.

Latvijā spidiļķis sastopams daudzās upēs. XX gs. 90. gados konstatēts 17 ezeros.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Spidiļķis ir bentopelaģiska suga – zivs, kas uzturas tuvu ūdenstilpes gultnei. Dzīvo baros. Tālas migrācijas neveic.

Barība un barošanās

Pamatbarība ir augi un aļģes – gan planktons, gan bentoss. Barojas arī ar bezmugurkaulniekiem – tārpiem, vēžveidīgajiem un kukaiņu kāpuriem.

Vairošanās un dzīves cikls

Spidiļķi nārsto martā–augustā, Latvijā – maijā–jūlijā, kad ūdens temperatūra ir 12–24⁰C. Pirms nārsta tēviņiem uz galvas izveidojas nārsta kārpiņas un tie kļūst ļoti koši, bet mātītēm ievērojami pagarinās dējeklis (vairāk vai mazāk izteikts dējeklis ir sugai raksturīga pazīme). Spidiļķu auglība nav ļoti liela – 30–500 ikru.

Nārsts notiek 42–49 dienu periodā, nārstojot vairākās (3–8) reizēs ar 2–21 dienas starplaiku starp tām. Mātīte ar garo dējekli ikrus ievada divvāku gliemeņu žaunās, bet tēviņš ikrus apaugļo, izdalot pieņus ūdens plūsmā, kas nonāk gliemenes ieplūdes sifonā. Visbiežāk spidiļķu ikrus un mazuļus nākas iznēsāt perlamutrenēm (Unio). Vienā gliemenē parasti nonāk 2–40 ikri. To attīstība aizņem 3–30 dienas, bet turpmākās 30–40 dienas gliemene turpina kalpot kā spidiļķu mazuļu mobilā bērnistaba, turklāt ļoti droša – kā tanks. Mazuļi gliemeni atstāj, kad tās sagādātā drošība vairs nav nepieciešama.

Spidiļķi sāk nārstot 1–3 gadu vecumā, kad sasnieguši 3–6 cm garumu.

Maksimālais dzīves ilgums – 8 gadi, Latvijā – 6 gadi. Tomēr lielākā daļa zivtiņu nodzīvo tikai līdz savam pirmās vairošanās gadam, un spidiļķu populācijām var būt izteiktas skaita svārstības pa gadiem.

Izmantošana

Senāk spidiļķus izmantoja grūtniecības testos – stāvoklī esošas sievietes urīna ietekmē spidiļķa mātīte izbīda dējekli.

Dažādi fakti

Spidiļķis ir neliela zivtiņa – garums parasti ap 5 cm, maksimālais garums – 12 cm (Latvijā – 8 cm). Svars var sasniegt 8 g.

Informācijas avoti

Freyhof J., Kottelat M. 2008. Rhodeus amarus. – The IUCN Red List of Threatened Species 2008: e.T135635A4167105. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2008.RLTS.T135635A4167105.en. Accessed on 21 December 2021.

Froese R., Pauly D., eds. 2021. Rhodeus amarus. – FishBase. https://fishbase.mnhn.fr/summary/Rhodeus-amarus.html. Accessed on 21 December 2021.

Plikšs M., Aleksejevs Ē. 1998. Zivis. Rīga: Gandrs. 304 lpp. (Spidiļķis – 134.–135. lpp.)