Slaidā varavīksnes zivs
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Actinopterygii – starspurzivju klase
- Atheriniformes – aterīnveidīgo zivju kārta
- Melanotaeniidae – varavīksnes zivju dzimta
- Melanotaenia gracilis – slaidā varavīksnes zivs
Izplatība savvaļā
Slaidā varavīksnes zivs ir Austrālijas suga. Tā sastopama kontinenta ziemeļrietumos nelielā izplatības rajonā Kimberlijā – Drisdeilas un Karaļa Edvarda upju baseinos ap 500 km attālumā no Dārvinas.
Lai arī reta, suga lokāli sastopama lielā daudzumā, to apstiprina arī pētījumi (tomēr pēdējie dati ir no 2011. gada). Populāciju uzskata par stabilu.
2019. gadā sugu atzina par pasaules mērogā nopietni apdraudētu, jo tā sastopama tikai nelielā areālā, kur turpinās tās dzīves vides izpostīšana.
Sugas izplatības vietas atrodas lielākoties iznomātās zemēs, kuras izmanto lauksaimniecībā. Upju krastus bojā liellopi un cūkas, kas izsauc ūdeņu aizsērēšanu un izmaiņas sugai piemērotajā dzīves vidē. Kaitē arī invazīvie jūras krupji.
Vai ir tiesa, ka
- Slaidā varavīksnes zivs dzīvo lielos baros, bet ir reta un apdraudēta?
- Slaido varavīksnes zivi atklāja tikai XX gadsimta beigās?
- Slaidās varavīksnes zivis veido pārus?
Aizsardzība
1994. gadā iekļauta Pasaules Sarkanajā grāmatā, 2019. gadā atzīta par nopietni apdraudētu (EN – Endangered).
Dzīves vide
Slaidā varavīksnes zivs ir saldūdens suga, kas apdzīvo upes un dīķus. Visbiežāk dzīvo dzidros, lēni plūstošos ūdeņos uz smilšu gultnes, kur krastos aug tējaskoki (Melanoleuca) un pandāni (Pandanus).
Tropu suga, apdzīvo siltus ūdeņus, kuros temperatūra ir 20–28⁰C. Pašreizējā izplatības rajonā ūdens temperatūra parasti ir tuvāka maksimumam.
Dzīvesveids un pielāgojumi
Par sugas bioloģiju ir zināms maz, bet, jādomā, tā ir līdzīga kā citām varavīksnes zivju sugām.
Slaidā varavīksnes zivs ir bentopelaģiska suga – dzīvo gan pie ūdenstilpes gultnes, gan brīvos ūdeņos. Galvenokārt redzama, lielos baros uzturoties dzidrā ūdenī apēnotos upju līčos, kur netrūkst nogrimušu stumbru, siekstu un ūdens augu.
Barība un barošanās
Slaidās varavīksnes zivis pārtiek galvenokārt no bezmugurkaulniekiem – kukaiņiem un to kāpuriem un sīkiem bentiskiem vēžveidīgajiem. Ēd arī bentiskās aļģes un ūdens augus.
Vairošanās un dzīves cikls
Slaidā varavīksnes zivs ir oldējēja – vairojas, nēršot ikrus, un to apaugļošana notiek ārēji.
Var nārstot jebkurā gada laikā. Veido pārus. Nārsta vietās ūdens temperatūra ir 20–26⁰C.
Nērš sīkus ikrus (0,9 mm), kurus piestiprina virsmām. Raksturīgs porciju nārsts. Ikrus nepasargā, tie attīstās bez vecāku palīdzības.
No ikriem šķiļas brīvi peldoši kāpuri.
Izmantošana
Slaido varavīksnes zivi 1975. gadā atklāja Barijs Hačinss – Rietumaustrālijas Muzeja ihtioloģijas nodaļas kurators, un 1978. gadā sugu zinātniski aprakstīja Džeralds Allens.
Slaidās varavīksnes zivis ir saticīgas un labprāt dzīvo bariņos, tāpēc labi piemērotas turēšanai akvārijos. Pirmās slaidās varavīksnes zivis turēšanai akvārijos ievāca Rejs Legits un Greiems Heidke 1986. gadā, ķerot tās trīs dažādās vietās Drisdeilas upē. Nebrīves populācijas ģenētisko daudzveidību nodrošināja papildu ievākšana. Mūsdienās slaidā varavīksnes zivs ir ne pārāk bieža, bet nostiprinājusies akvāriju zivju suga, kas labi vairojas nebrīvē.
Dažādi fakti
Ģints nosaukumu Melanotaenia veido grieķu vārds “melanos” (melns) un latīņu vārds “taenia” (svītra). Tā kā sugai ir slaidāks ķermenis nekā pārējām varavīksnes zivīm, tai dots sugas nosaukums gracilis (latīniski – slaidā).
Tēviņi parasti ir lielāki par mātītēm un garumā sasniedz 7,5 cm (retāk – pat 10 cm), bet mātītes parasti nav garākas par 6,5 cm. Tēviņiem ir arī lielāks plakanā ķermeņa augstums.
Informācijas avoti
Froese R., Pauly D., eds. 2022. Melanotaenia gracilis Allen, 1978. – FishBase. https://www.fishbase.se/summary/Melanotaenia-gracilis.html. Accessed on 17 October 2022.
Morgan D.L. 2019. Melanotaenia gracilis. – The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T13062A123378303. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2019-3.RLTS.T13062A123378303.en. Accessed on 17 October 2022.
Tappin A.R. 2011. Rainbowfishes: Their Care & Keeping in Captivity. 2nd Edition. Art Publications. 557 pp.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
