Sākums Dzīvnieki Sārtais kakadu

Sārtais kakadu

Vašingtonas konvencijas II pielikums

Klasifikācija

Izplatība savvaļā

Sārtais kakadu izplatīts visā Austrālijas kontinentā, kā arī Tasmānijā. Izplatības areālā suga ir parasta un bieži sastopama. Sārto kakadu priekšrocība ir spēja piemēroties cilvēka pārveidotai dzīves videi, un skaits pastāvīgi pieaug jau vairāk kā 70 gadus un arvien turpina palielināties.

Suga introducēta arī Jaunzēlandē.

Tā kā sārtie kakadu mēdz kaitēt labības laukiem, dažos Austrālijas rajonos fermeriem tiek atļauta to izskaušana. Sārtos kakadu arī bieži ķer vai ievāc kā cāļus no ligzdām. Tiek kontrolēta sārto kakadu starptautiskā tirdzniecība (suga iekļauta CITES II pielikumā), bet nav ierobežota ķeršana, turēšana mājās, pārdošana un pārvešana starp Austrālijas štatiem (bet sugai ir vairākas pasugas). Šie putni ir skaisti, bet ne vienmēr pierod pie turēšanas mājās, un jaunie īpašnieki nejaukos, neizdevušos mājas mīluļus mēdz izlaist dabā. Ja tie savulaik atvesti pārdošanai no cita štata, daudzreiz šāda rīcība noved pie putnu izlaišanas citas pasugas dabiskās izplatības rajonā, un rezultāts ir krustošanās starp dažādu pasugu putniem un ģenētisks sajukums.

Vai ir tiesa, ka

Aizsardzība

Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.

Dzīves vide

Sārtie kakadu sākotnēji apdzīvoja galvenokārt mežsavannas un savannas Austrālijas sausajās teritorijās. Vairojoties cilvēku mītnēm un apdzīvotajām vietām, suga sāka piemēroties dzīvei lauksaimniecības zemēs un piepilsētu parkos kā izdevīgos alternatīvajos biotopos. Rezultātā sugas izplatība pat paplašinājās, ietverot, piemēram, okeāna piekrasti.

Barība un barošanās

Sārtie kakadu visvairāk pārtiek no graudiem, kā arī sorgo un saulgriežu sēklām. Ēd visdažādākās sēklas, ko uzlasa no zemes.

Parasti barojas baros – no 10 putnu grupiņām līdz pat milzīgiem 1000 putnu bariem. Sugai raksturīgs spēcīgs, straujš lidojums, kas ļauj doties barības meklējumos tālu no nakšņošanas vietām. Domā, ka lidošana ciešos baros augstā lidojumā pasargā no plēsīgajiem putniem, tos samulsinot.

Kad barības ir daudz, kā lielākoties ir pa vasaru, baroties dodas divreiz dienā, bet padzerties – vienreiz dienā. Ziemā, kad barības ir mazāk, barības meklējumos pavada gandrīz visu dienu. Tad sārtie kakadu atārdīs kviešu maisu šuves, lai tiktu pie graudiem, un pārmeklēs liellopu un zirgu mēslus, meklējot nesagremotas sēklas.

Sabiedriskā uzvedība

Ļoti sabiedriski, parasti uzturas lielos baros līdz pat 1000 putnu vienuviet. Pāri arī ligzdo nelielā attālumā cits no cita, bet kolonijas neveido.

Vairošanās un dzīves cikls

Gandrīz visā areālā dēšana notiek augustā–novembrī, bet tropu rajonos areāla ziemeļu daļā – agrāk. (Jāatceras, ka dienvidu puslodē pavasaris ir gada otrajā pusē – laikā, kad dienvidu puslodē ir rudens.)

Vienā koku pudurī var ligzdot vairāki sārto kakadu pāri vienlaikus, 10–80 m attālumā cits no cita.

Ligzdo koku dobumos 16–700 cm dziļumā. Pāris savu ligzdošanas dobumu aizsargā cauru gadu un lielākoties arī pastāvīgi nakšņo netālu no tā.

Ligzdu izklāj ar svaigiem, lapainiem zariņiem. Dējumā ir 2–6 olas (vidēji 4,3), tās dēj ar 2–3 dienu intervālu. Perēšanu sāk no 3. vai 4. olas, perē abi vecāki pārmaiņus. Perēšana aizņem 22–26 dienas. Mazuļi ir ligzdguļi. Cāļiem izšķiļoties, tos klāj reta, sārta dūna, un pirmajās 8–10 dienās abi vecāki uz maiņām tos ligzdā pastāvīgi silda. Mazuļi dobumā pavada 7 nedēļas, kuru laikā vecāki tos baro.

Tā kā mazuļi šķīlušies asinhroni, tie ir dažādā lielumā un attiecīgi arī izlido no ligzdas nevis vienlaikus, bet pakāpeniski, vairāku dienu laikā. Jaunie kakadu ligzdu atstāj vidēji 49 dienu vecumā (45–59). Tikko izlidojuši, jaunie putni jau labi lido, un vecāki tos aizved uz “bērnu dārzu” netālā koku pudurī, kur tie uzturas kopā ar citiem jaunuļiem un turpina saņemt barību no vecākiem. “Bērnu dārzā” uzturēdamies, jaunie kakadu uzlabo lidošanas iemaņas – ieskaitot ātru lidošanu ciešā grupā un piezemēšanos no lidojuma – prasmi, kas sākumā vēl nav izkopta. Vecāki jaunos putnus turpina barot vēl ne vairāk par 2 mēnešiem, pēc tam jauno putnu bariņš dodas prom no ligzdas rajona, tā ka 100 dienu vecumā jaunuļi vairs neatrodas savu vecāku tuvumā. Ir gan novērots sārto kakadu pāris, kas uzstājīgi ik dienas no savas nakšņošanas vietas veica 16 km, lai turpinātu barot savus pēcnācējus, kas ceļoja kopā ar jauno putnu baru.

Reģistrēts, ka izšķiļas 82% no sārto kakadu olām un līdz izlidošanai izdzīvo 59% no visiem mazuļiem.

Migrācijas

Sārtie kakadu neveic sezonālas migrācijas. Būdami labi lidotāji, tie ik dienas baros dodas vairāku kilometru attālumā no nakšņošanas uz barošanās vietām. 100 dienu vecumu sasnieguši jaunie putni bariņos aizklejo no vecāku ligzdošanas teritorijām un izplatās plašā apkārtnē. Iespējams, ka šī jauno putnu izplatīšanās palīdzējusi sugai apgūt lauksaimniecības teritorijas un okeāna piekrasti, kur suga agrāk nebija sastopama.

Dažādi fakti

Sārto kakadu sārtais un pelēkais krāsojums tos padara neatšķiramus starp citām kakadu sugām.

Sārtie kakadu ir nelieli kakadu – ķermeņa garums ir 35–36 cm, tēviņi sver ap 345 g, mātītes – 311 g.

Mātītes ir nedaudz mazākas par tēviņiem, bet ir arī citas nelielas ārējās atšķirības. Tēviņam ir nedaudz lielāks kailais laukums ap aci. Tāpat kā citām kakadu sugām, dzimumiem ir atšķirīga acu krāsa – sārto kakadu tēviņiem acis ir tumši brūnas, mātītēm – sārtas, bet jaunajiem un nepieaugušajiem putniem – brūnas.

Informācijas avoti

BirdLife International 2018. Eolophus roseicapilla. The IUCN Red List of Threatened Species 2018: e.T22684758A131874469. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2018-2.RLTS.T22684758A131874469.en. Accessed on 5 January 2021.

Rowley I. 1997. Family Cacatuidae (Cockatoos). – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 4: Sandgrouse to Cuckoos. Pp. 246–279.

Pieteikties jaunumiem

Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri