Sārtais flamings

Aizsardzība

Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.
Iekļauts Bonnas konvencijas II pielikumā kā migrējošā suga, kurai ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss un kuras saglabāšanu varētu veicināt starptautiskā sadarbība, noslēdzot līgumus tās aizsardzībai.
Iekļauts Bernes konvencijas II pielikumā kā īpaši aizsargājama dzīvnieku suga, šīs sugas un tās dzīves vides aizsardzība jānodrošina konvencijas dalībvalstu nacionālajos normatīvajos aktos.
Iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (jeb Putnu direktīvas) I pielikumā kā suga, kurai jāpiemēro īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi (jāveido īpaši aizsargājamās teritorijas), lai nodrošinātu tās izdzīvošanu un vairošanos tās izplatības areālā.

Kas visvairāk apdraud sārtos flamingus?

• Izmantošana – malu medības, ķeršana. Piemēram, Ēģiptē pieaugušos flamingus lielā daudzumā šauj vai ķer, lai pārdotu tirgū. Dažos rajonos notiek pastāvīga olu ievākšana no kolonijām.
• Traucējumi kolonijās – tūristu uzbāzīgi apmeklējumi (bet putnus būtu iespējams aplūkot un fotografēt arī no saprātīga attāluma, tieši netraucējot ligzdotājus…), visurgājēji, zemu lidojošas lidmašīnas. Traucējumu sekas ir ligzdošanas sekmju samazināšanās.
• Indīgas vielas. Kaitē notekūdeņi un smago metālu piesārņojums. Piemēram, Kenijā un Dienvidāfrikas Republikā kaitē notekūdeņi, kas veidojas karbonātu ieguvē. Ir teritorijas, kur flamingi cieš no saindēšanās ar svinu, norijot pīļu mednieku lietotās svina skrotis.
• Plēsoņas – lapsas, klaiņojoši suņi. To kaitējums flamingu kolonijām ievērojami palielinās, ja krītas ūdens līmenis, paverot vieglu piekļuvi ligzdām.
• Ūdens līmeņa pazemināšanās ir kaitīga arī pati par sevi. Izsīkstot ūdenskrātuvei, tajā palielinās ūdens sāļums, kas savukārt var atsaukties uz ūdenī mītošajām dzīvnieku sugām un līdz ar to – barības daudzumu ūdenī.
• Sadursmes ar žogiem, elektrolīnijām, 
• Slimības – potenciāls apdraudējums (putnu tuberkuloze, septikēmija, putnu botulisms).

Vairākos sārtā flaminga aizsardzības projektos Eiropā izdevies sekmīgi novērst apdraudējuma faktorus. Piemēram, Kiprā daudz flamingu gāja bojā no saindēšanās ar svinu, bet situāciju atrisināja ar svina skrotīm piesārņoto smilšu izsmelšana no sālsezera.

Dzīves vide

Sārtie flamingi ligzdo jūras piekrastes lagūnās un dūņainās upju deltās, kā arī dažādās sāļūdens ūdenskrātuvēs iekšzemē (un pat sārmaina ūdens ezeriņos līdz pH 11). Vislabākie ūdeņi ir lieli un sekli – ne dziļāki par 1 m plašā teritorijā. Dziļākos ūdeņos ligzdo uz salām. Apmeklē arī attīrīšanas iekārtas un dambjus iekšzemē.

Flamingi lielākoties uzturas seklā ūdenī. Tomēr vajadzības gadījumā var peldēt.

Pielāgojumi

Flamingiem ir īpašas uzbūves knābis, kas ļauj pārtikt no sīkiem ūdens bezmugurkaulniekiem, tos filtrējot no ūdens. Knābī iesūc ūdeni un ar mēli to izspiež cauri “filtrēšanas aparātam” –  speciālām knābī esošām plāksnītēm.

Papildus pielāgojumi šim barošanās veidam ir ļoti garas kājas un ļoti garš kakls. Flamingi barojas, staigājot seklumā un iegremdējot knābi ūdenī, visbiežāk to lēni vēzē no vienas puses uz otru.

Barība un barošanās

Barība ir diezgan daudzveidīga. Pārtiek no dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem – vēžveidīgajiem (jo sevišķi sālsūdens garnelēm – artēmijām (Artemia salina)), gliemjiem, posmtārpiem un kukaiņu kāpuriem.

Ēd nedaudz augu, t.sk. meldru un doņu sēklas un dzinumus, aļģes, kramaļģes un trūdošas lapas. Pie izdevības apēd pa pieaugušai ūdensvabolei vai skudrai, var ēst arī krabjus un sīkas zivis.

Dažreiz ēd dūņas, lai uzņemtu organiskas vielas, t.sk. baktērijas.

Barojas gan dienā, gan naktī.

Sabiedriskā uzvedība

Ļoti sabiedrisks putns, uzturas lielos baros. Ligzdo lielās, blīvās vienas sugas kolonijās līdz 20 000 pāru (atsevišķos gadījumos pat līdz 200 000 pāru). Arī ārpus ligzdošanas sezonas sastop 100 un vairāk putnu baros, bet ar barību bagātākajos mitrājos nereti pulcējas tūkstoši flamingu.

Nelabprāt uzturas kopā ar citām sugām. Tomēr Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras bari mēdz apvienoties ar lieliem mazo flamingu (Phoeniconaias minor) bariem, arī ligzdo jauktās kolonijās.

Vairošanās un dzīves cikls

Lai arī koloniāli ligzdotāji, sārtie flamingi ir monogāmi.

Palearktikas populācijai ligzdošanas sezona ir martā–jūnijā. Piemēram, dēšana Eiropas dienvidos reģistrēta aprīlī, Tunisijā februārī–martā, Kazahstānā maijā. Savukārt Āzijā un Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras ligzdošanas sezona ir mainīga, neregulāra un atkarīga no lietus sezonas. 

Lielās, blīvās kolonijas ir dūņu laukos. Ligzda parasti ir apgriezts konuss no sacietējušām dūņām, ar seklu iedobumu virspusē. Ja nav dūņu (flamingu kolonijas var būt arī uz kailām, akmeņainām salām), ligzda var būt arī akmentiņu vai sanesu kaudzīte. Attālums starp blakus ligzdām ir tikai 20–50 cm.Dējumā ir 1 ola, daudz retāk divas. Perēšana aizņem 27–31 dienu, perē un pēc tam mazuli baro abi vecāki.

Mazuļi ir ligzdguļi. Tikko šķīlušos, tos sedz gaišpelēka dūna, drīz to nomaina biezāks sekundārais dūnu tērps. Mazuļi ligzdu atstāj pēc 65–90 dienām.

Flamingi dzimumgatavību parasti sasniedz 5–6 gadu vecumā, atsevišķos gadījumos vairoties sāk agrāk, pat tikai 3 gadu vecumā.

Savvaļā var pārsniegt 30 gadu, nebrīvē – 40 gadu vecumu.

Migrācijas

Sārtā flaminga Palearktikas populācija ir daļēji gājputni, kas ziemā dodas uz siltākiem rajoniem, migrējot caur iecienītajām apstāšanās un barošanās vietām. Ziemo Āfrikā un Vidusjūras valstīs.

Tropu rajonos nepieaugušie putni galvenokārt klejo – mainoties ūdens līmenim un barības avotam, tie veic neregulārus klejojumus vai daļēju migrāciju sugas areālā. Āzijas putni pārvietojas uz labām barošanās vietām iekšzemes ezeros un piekrastes mitrājos.

Neligzdotāji var uzturēties ziemošanas vietās cauru gadu.

Dažādi fakti

Sārtais flamings kopā ar tuvu radniecīgo sarkano flamingu ir lielākās flamingu sugas. Ķermeņa garums ir 120–145 cm, spārnu izpletums 140–165 cm, svars 2,1–4,1 kg.

Mātīte ir līdz pat par 20% mazāka par tēviņu, tai ir arī īsākas kājas.

Informācijas avoti

BirdLife International 2019. Phoenicopterus roseus. The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T22697360A155527405. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2018-2.RLTS.T22697360A155527405.en. Accessed on 30 October 2021.

Del Hoyo J. 1992. Family Phoenicopteridae (Flamingos). – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 1: Ostrich to Ducks. Pp. 508–526.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība 1999. Latvijas ūdeņu putni. Rīga. 208 lpp. (Sārtais flamingo – 52.–53. lpp.)

Latvijas putni 2020. Pielikums par sugām D un E kategorijās. http://www.putni.lv/zz-pielikums.htm. Skatīts 30.10.2021.