Sārtā tomātvarde

Vašingtonas konvencijas II pielikums

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Amphibia – abinieku klase
Anura – bezastaino abinieku kārta
Microhylidae – šaurmutvaržu dzimta
Dyscophus guineti – sārtā tomātvarde

Trūkst skaidrības par sārtās tomātvardes un ļoti līdzīgās sarkanās tomātvardes (Dyscophus antongilii) taksonomiju. Abas sugas ir ārēji ļoti līdzīgas, ir tikai nelielas atšķirības krāsojumā. Nepieciešami gan sārtās tomātvardes taksonomijas, gan bioloģijas un populācijas pētījumi.

Izplatība savvaļā

Sārtā tomātvarde ir Madagaskaras endēms. Tā sastopama lietusmežu joslā Madagaskaras austrumu piekrastē 150–900 m v.j.l. Sugas atradnes reģistrētas Ambatovaki, Andekalekā, Ankajā, Antsihanakā, Fierenanā, Sambavā, Soavalā, Vevembē un Vondrozo. Domā, ka atradņu varētu būt vairāk.

Svarīgākajā izplatības rajonā starp Atishanaku un Fierenanu sārtā tomātvarde ir ļoti parasta suga, bet citās atradnēs – ļoti reta. Kopš sugu zinātniski aprakstīja 1875. gadā, pašas pirmās atradnes rajonā Sambavā tā vairs nav atrasta. Vērtē, ka sugas populācija samazinās dzīvesvides izpostīšanas dēļ, bet nav zināms, cik strauja ir skaita samazināšanās.

Sārtā tomātvarde nav sastopama aizsargājamajās teritorijās, bet tās dzīvesvide – lietusmežs – arvien sarūk. Mežu platības samazinās, atbrīvojot vietu lauksaimniecības platībām, iegūstot kokmateriālus, ražojot kokogles, izganot ar mājlopiem, paplašinoties cilvēku apdzīvotām vietām un invazīvi izplatoties ievestajiem eikaliptiem.

Košās, apaļīgās tomātvardes ir ļoti pieprasītas turēšanai abinieku kolekcijās un kā mājas mīluļi, tāpēc tās ievāc starptautiskajai tirdzniecībai. Līdz ar līdzīgās sugas – sarkanās tomātvardes (Dyscophus antongilii) iekļaušanu CITES I pielikumā, kas aizliedz to pārvadāt pāri robežām bez īpaši noformētām atļaujām, pieaudzis spiediens uz sārto tomātvardi. Domā, ka sārto tomātvaržu komerciālā ievākšana nenotiek tādos apjomos, kas bīstami ietekmētu sugas populāciju. Tomātvardes labi vairojas kolekcijās, lai pieprasījumu varētu nodrošināt ar nebrīvē vairotiem dzīvniekiem. Tomēr acīmredzot ieguve Madagaskaras centrālajā austrumu rajonā arvien notiek, un ieteikts noteikt sārto tomātvaržu ieguves kvotas.

Vai ir tiesa, ka

Sārtās tomātvardes no plēsoņām aizsargājas, izdalot līmi?
Sārtās tomātvardes pielīmē čūskas pie substrāta?
Sārtajām tomātvardēm ir neparastas uzbūves mēle?

Aizsardzība

Iekļauta Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.

Dzīves vide

Suga visbiežāk sastopama ar pirmatnējā lietusmežā, jo īpaši, kur izveidojušās plašas ar ūdeni applūdušas platības, staignāji un dīķi. Te sārtās tomātvardes ir bieži atrodamas, īpaši naktīs, kad tās ir aktīvas un daudz pārvietojas. Var uzturēties arī izcirtumos un slapjās vietās mežos vai mežmalās. Cilvēka stipri pārveidotus biotopus sārtās tomātvardes neapdzīvo.

Nārsta biotopi ir pastāvīgi un sezonāli dīķi.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Sārtās tomātvardes ir aktīvas naktīs. Dienu pavada, paslēpušās zemsedzē.

Sārtajām tomātvardēm ir zināmi vairāki mehānismi aizsardzībai pret plēsoņām – spilgtais, brīdinošais krāsojums un sekrēta izdalīšana briesmu situācijās. Tomātvardes uz ādas izdala, baltu, lipīgu vielu. Tā nav indīga un bīstama cilvēkam, bet dažos gadījumos reģistrēts ādas kairinājums un alerģiskas reakcijas. Tomēr acīmredzot svarīgākā šī sekrēta īpašība ir nevis kodīgums, bet lielais lipīgums – neviens cits abinieks tik ļoti lipīgu vielu neizdala. Bijuši novērojumi, ka tomātvaržu sekrēts salipinājis acis vai pirkstus plēsīgajiem zīdītājiem, un pat – ka čūskas pielīp substrātam.

Barība un barošanās

Par sārto tomātvaržu barību dabā nav informācijas. Jādomā, ka tās pārtiek no dažādiem kukaiņiem un citiem sīkiem bezmugurkaulniekiem. Nebrīvē tomātvardes labprāt barojas ar tām pasniegtajiem circeņiem un miltu tārpiem.

Daudz vairāk ir zināms par medību metodēm – veikti sārto tomātvaržu mēles biomehānikas pētījumi. Kā zināms, vardes medī, izšaujot mēli. Noskaidrots, ka tomātvardēm mēles izšaušanas ātrumu un mērķēšanu nosaka ne vien inerce kā vairākumam varžu, bet arī hidrostatisks mehānisms, ko nodrošina īpaša mēles muskulatūra. Šādi mēles muskuļi atrasti vienīgi divās varžu dzimtās – šaurmutvardēm (Microhylidae), kurām pieder arī tomātvardes, un cūkšņukura vardēm (Hemisotidae). Tāpat kā citām šaurmutvardēm, tomātvardēm šie mēles muskuļi ļauj mērķēt uz medījumu, kas atrodas 90 grādu leņķī tām virs galvas. Tomātvaržu mēles izšaušanas ātrums ir 2 m/s.

Vairošanās un dzīves cikls

Arī par sārto tomātvaržu vairošanos savvaļā zināms maz. Tēviņu nārsta dziesmas ir līdzīgas sarkano tomātvaržu dziesmām. Mātītes ūdenī iznērš simtiem lipīgu ikru. Kurkuļi attīstās ūdenī un barību iegūst, to filtrējot no ūdens.

Jādomā, ka vairošanās uzvedību ierosina spēcīgās lietusgāzes kādas Madagaskaras lietusmežos raksturīgas lietus sezonas sākumā.

Līdzīgā suga – sarkanās tomātvardes – dzimumgatavību sasniedz 2–3 gadu vecumā, un reģistrēts ka tēviņi savvaļā var sasniegt 7, bet mātītes – 11 gadus. Nebrīvē tomātvardes nodzīvo arī ilgāk.

Dažādi fakti

Sārtās tomātvardes ir diezgan lielas – pieauguši tēviņi ir 6–6,5 cm gari, mātītes – 9–9,5 cm.

Informācijas avoti

AmphibiaWeb 2017. Dyscophus guineti. University of California, Berkeley, CA, USA. https://amphibiaweb.org/species/5531. Accessed on 8 August 2022.

IUCN SSC Amphibian Specialist Group 2016. Dyscophus guineti. – The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T57805A84178457. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-1.RLTS.T57805A84178457.en. Accessed on 8 August 2022.

Monroy J., Nishikawa K. 2009. Prey location, biomechanical constraints, and motor program choice during prey capture in the tomato frog, Dyscophus guineti. – Journal of Comparative Physiology 195(9): 843–852.

Rudolph A. 2017. Dyscophus antongilii. – Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Dyscophus_antongilii/. Accessed on 8 August 2022.