Sākums Dzīvnieki Sarkanausu bruņrupucis

Sarkanausu bruņrupucis

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Reptilia – rāpuļu klase
Testudines – bruņrupuču kārta
Emydidae – purva bruņrupuču dzimta
Trachemys scripta – dīķa bruņrupucis
Trachemys scripta elegans – sarkanausu bruņrupucis

Bruņrupuču patversme Rīgas zoodārzā

Latvijā ļoti retajam purva bruņrupucim kaitē svešzemju bruņrupuču sugu ieviešanās to dzīves vidē un to radītā konkurence. Lai samazinātu invazīvu bruņurupuču sugu nonākšanu Latvijas dabā, Rīgas zoodārzā izveidota bruņrupuču patversme, piedāvājot iespēju tajā nodot bijušos mājas mīluļus – ūdens un sauszemes bruņrupučus. 2003.–2020. gadā zoodārzā pieņemti 513 bruņrupuči, visvairāk – sarkanausu bruņrupuči un citas dīķa bruņrupuča pasugas. Bruņrupuču patversmes izveidošana palīdzēja izglītot iedzīvotājus, kā arī izvietot daļu saņemto bruņrupuču, atrodot tiem jaunus, atbildīgus saimniekus.

Vai jūs zinājāt, ka

Sarkanausu bruņrupucis ir invazīva suga?

Sugas apraksts

Bruņu garums var sasniegt 29 cm, biežāk – 15–20cm. Svars 2–3 kg. Tēviņi parasti ir mazāki par mātītēm, bet tiem ir garāki nagi un aste.
Kājas ar peldplēvēm pielāgotas peldēšanai, pirkstu galos ir gari, asi nagi, kas palīdz barojoties. Raksturīga veiklība gan ūdenī, gan uz sauszemes. Dzīves cikls saistīts ar abām šīm dzīves vidēm. Bruņrupucim augot, ķermeņa krāsojums un zīmējumu raksts mainās. Sarkanausu bruņrupucim raksturīgi sarkani laukumi galvas sānos.

Visēdāji, kas barojas gan ar augiem, gan maziem bezmugurkaulniekiem, retos gadījumos ar mugurkaulniekiem (piemēram, ar nobeigušos dzīvnieku). Barības bāze ir fauna un flora, kas bruņrupuča apdzīvotajā ūdenstilpē dominē.

Apdzīvo stāvošu vai lēni tekošu saldūdeni – upes, strautus, ezerus, dīķus. Svarīgi, lai būtu bagātīgs augājs, kā arī sauļošanās vietas.

Dabiskais izplatības areāls

ASV dienvidaustrumi, Meksikas ziemeļi.

Invazīvās sugas areāls

Kanāda, Karību salas, Guama, Marianas salas, Āzijas dienvidaustrumi un austrumi, Austrālija, Eiropa, Lielbritānija, Dienvidāfrikas Republika.

Kā kļuva invazīvs?

Neizvērtējot bruņrupuču iegādes nepieciešamību un turēšanas specifiku, liekos bruņrupučus īpašnieki reizēm pamet – izmet atkritumos vai izlaiž savvaļā.

Sarkanausu bruņrupucis iekļauts Eiropas invazīvo svešzemju sugu sarakstā, un tā tirdzniecība Latvijā ir ierobežota. Neskatoties uz tirdzniecības ierobežojumiem, dažādi Amerikas saldūdens bruņrupuči nonāk tirdzniecībā Latvijas zooveikalos.

Ekoloģiskā ietekme

Nokļuvuši savvaļā, sarkankakla bruņrupuči ir spējīgi adaptēties Latvijas klimatiskajiem apstākļiem un ietekmēt vai izkonkurēt Latvijā reti sastopamo un īpaši aizsargājamo purva bruņrupuci (Emys orbicularis).

Sarkanausu bruņrupuči ir lielāki un veiklāki par purva bruņrupuci, tie ātrāk sasniedz dzimumgatavību un ir auglīgāki. Tāpēc tie spēj agresīvāk konkurēt par dzīvotni, barību, sildīšanās un olu dēšanas vietām. Svešzemju bruņrupucis vieglāk padzen vietējo bruņrupuci no sauļošanās vietām. Tas atstāj iespaidu uz purva bruņrupuča fizioloģiskajām vajadzībām – samazinās barības sagremošanas ātrums, reakcijas ātrums, kustīgums. Mēdz notikt arī sarkanausu bruņrupuču uzbrukumi purva bruņrupučiem – sakostas kājas, kakli.

Sarkanausu bruņrupuči var pārnēsāt Latvijas dabai neraksturīgas slimības un parazītus, kas var kaitēt ne tikai ekosistēmām, bet arī cilvēkiem. Līdz ar sarkanausu bruņrupuci Eiropas faunā ir nonākušas jau četras Ziemeļamerikas dabai raksturīgas parazītu sugas. Kopā ar svešzemju parazītiem sarkanausu bruņrupuči var pārnēsāt arī vietējās parazītu sugas, kas var skart purva bruņrupučus.

Dabisko ienaidnieku trūkums un klimata pārmaiņas sarkanausu bruņrupučiem dod lielākas izredzes izdzīvot Latvijas dabā.

Latvijas dabā sarkanausu bruņrupucis pirmo reizi novērots 2005. gadā, taču sarkanausu bruņrupuču populācijas nav konstatētas. Biežāk tie sastopami tur, kur ir lielāks cilvēku blīvums, piemēram, Rīgā – Māras dīķa apkārtnē un Mārupītē.

Kā tu vari palīdzēt?

Lai saglabātu Latvijas dabas daudzveidību, Rīgas zooloģiskajā dārzā un Latgales zoodārzā Daugavpilī izveidotas bruņrupuču patversmes, kur iespējams nodot sauszemes un ūdens bruņrupučus, par ko īpašnieki nespēj vai nevēlas turpināt rūpēties. Par katru dabā novēroto Amerikas saldūdens bruņrupuci ziņo Rīgas zoodārzam!

Informācijas avoti

CABI 2010. Invasive Species Compendium. Trachemys scripta elegans (red-eared slider). https://www.cabi.org/isc/datasheet/61560. Downloaded on 24 March 2020.

Čeirāns A., Pupiņš M., Škute A. 2019. Vadlīnijas invazīvo sugu – rotana (Perccottus glenii) un sarkanausu bruņurupuča (Trachemys scripta elegans) apkarošanai apdraudētākajās abinieku un rāpuļu populācijās Latvijā. – Daugavpils Universitāte. 43 lpp.

Encyclopedia.com 2019. New World Pond Turtles (Emydidae). https://www.encyclopedia.com/environment/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/new-world-pond-turtles-emydidae. Downloaded on 24 March 2020.

Global Invasive Species Database 2021. Species profile: Trachemys scripta elegans. http://www.iucngisd.org/gisd/species.php?sc=71. Downloaded on 18 August 2021.

Pupiņš M., Pupiņa A. 2007. Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns Latvijā. Daugavpils: Latgales Ekoloģiskā biedrība. 104 lpp.

Vamberger M., Ihlow F., Asztalos M., Dawson J.E., Jasinski S.E., Praschag P., Fritz U. 2020. So different, yet so alike: North American slider turtles (Trachemys scripta). – Vertebrate Zoology 70(1): 87–96.