Sākums Dzīvnieki Sarkanais flamings

Sarkanais flamings

Vašingtonas konvencijas II pielikums

Klasifikācija

Izplatība savvaļā

Sarkanais flamings izplatīts Amerikā Karību reģionā un Galapagu salās.

XX gs. sarkano flamingu skaits ievērojami samazinājās. Piemēram, 80. gadu sākumā, paplašinot sāls ieguves teritorijas, likvidēja divas no trim flamingu koloniju vietām Jukatānā (Meksikā), un būtiski samazinājās optimālais ligzdošanas biotops Bonairē (Nīderlandes Antiļu salās). Vairākas citas kolonijas izzuda teritoriju apgūšanas, nosusināšanas vai traucējumu dēļ. Gadsimta beigās bija saglabājušās tikai četras no galvenajām kolonijām – Meksikā, Kubā, Bahamu salās un Nīderlandes Antiļu salās. 

Mūsdienās skaits atsācis palielināties. Pašlaik sarkanie flamingi ligzdo Bahamu salās, Dominikānā, Ekvadorā (Galapagu salās), Haiti, Kubā, Meksikā un Venecuēlā. Suga introducēta un ligzdo arī Britu Virdžīnu salās. 

Sarkanos flamingus visvairāk apdraud izmaiņas dzīves vidē (mitrāju nosusināšana) un traucējumi ligzdu kolonijās.

Vai ir tiesa, ka

Aizsardzība

Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.
Iekļauts Bonnas konvencijas II pielikumā kā migrējošā suga, kurai ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss un kuras saglabāšanu varētu veicināt starptautiskā sadarbība, noslēdzot līgumus tās aizsardzībai.

Dzīves vide

Sarkanie flamingi sastopami siltos okeāna piekrastes biotopos – lagūnās, sālsezeros un dubļu laukos.

Barība un barošanās

Barība ir diezgan daudzveidīga. Pārtiek no dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem – vēžveidīgajiem (artēmijām, sānpeldēm, airkājvēžiem u.c.), gliemjiem, posmtārpiem (nereīdām) un kukaiņiem (t.sk., piemēram, trīsuļodu kāpuriem).

Ēd nedaudz augu, t.sk. meldru un doņu sēklas, aļģes, kramaļģes un trūdošas lapas. Pie izdevības apēd pa pieaugušai ūdensvabolei vai skudrai, var ēst arī krabjus un sīkas zivtiņas.

Dažreiz ēd dubļus, lai uzņemtu organiskas vielas, t.sk. baktērijas. 

Barojas, staigājot seklumā un caur īpašas uzbūves knābi no ūdens filtrējot bezmugurkaulniekus un citas daļiņas.

Sabiedriskā uzvedība

Ļoti sabiedrisks putns, uzturas lielos baros. Lielākajās kolonijās ligzdo tūkstošiem pāru.

Vairošanās un dzīves cikls

Ligzdošanas sezona dažādās vietās atšķirīga. Meksikā dēj galvenokārt maijā, Bahamu salās martā–jūnijā.

Ligzdo lielās, blīvās kolonijās līdz pat 20 000 pāru. Galapagu salās ir mazas kolonijas, 3–50 pāri.

Ligzda ir no dubļiem izveidots konuss ar iedobumu galā. Dējumā 1 ola, reti 2. Perēšana ilgst 27–31 dienu. Mazuļi ir ligzdguļi. Tikko šķīlušos sedz gaišpelēka dūna, ko drīz nomaina sekundārais dūnu tērps – biezāks, tumšāks kažociņš. Lidspēju iegūst 65–90 dienu vecumā.

Jauno putnu apspalvojums ir pelēkbrūns, kājas un knābis brūni. Putnam pieaugot, ar katru spalvu maiņu tērps kļūst arvien līdzīgāks pieaugušā putna tērpam, kādu beidzot iegūst 3 gadu vecumā. Tad arī knābis un kājas ir ieguvuši sārtu krāsu.

Dzimumgatavību parasti sasniedz 5–6 gadu vecumā, bet dažreiz 4 vai pat 3 gadus veci.

Savvaļā var pārsniegt 30 gadu, nebrīvē – 40 gadu vecumu.

Migrācijas

Mazā Galapagu salu populācija ir nometnieki, bet lielākā daļa populāciju ir daļēji gājputni – tuvie migranti.

Piemēram, Bahamu salās ligzdojošie putni pārvietojas uz Kubu un Haiti. Meksikā – Riolagartosā ligzdojošie ziemo 280 km tālāk uz dienvidiem Selestunas estuārā, arvien Meksikā. Nelielā dažu tūkstošu pāru populācija, kas ligzdoja Bonairē (Nīderlandes Antiļu salās) pēc ligzdošanas sezonas beigām pārcēlās uz Venecuēlas piekrasti, daļa tālāk rietumos sasniedza Kolumbiju, austrumos – Amazones estuāru.

Ja nepieciešams, lielus pārlidojumus veic ikdienā. No 1969. gada, kad Bonairē sāka pietrūkt barības visai kolonijai, daļa putnu ligzdošanas sezonā sāka ik dienas doties baroties uz vismaz 70 km tālo Venecuēlas piekrasti, turklāt novērojumi neliecināja, ka tas atstātu negatīvu ietekmi uz kolonijas vairošanās sekmēm.

Dažādi fakti

Sarkanais flamings kopā ar tuvu radniecisko sārto flamingu ir lielākās flamingu sugas. Garumā tie sasniedz 120–145 cm, spārnu atpletums 140–165 cm, svars 2,1–4,1 kg.

Mātītes ir par līdz 20% mazākas par tēviņiem, arī kājas tām īsākas.

Informācijas avoti

BirdLife International 2018. Phoenicopterus ruber. The IUCN Red List of Threatened Species 2018: e.T22729706A132180192. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2018-2.RLTS.T22729706A132180192.en. Accessed on 15 October 2021.

Del Hoyo J. 1992. Family Phoenicopteridae (Flamingos). – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 1: Ostrich to Ducks. Pp. 508–526.

Pieteikties jaunumiem

Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri