Sapals

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Actinopterygii – starspurzivju klase
Cypriniformes – karpveidīgo zivju kārta
Cyprinidae – karpu dzimta
Leuciscus cephalus – sapals

Izplatība savvaļā

Sapals izplatīts Eiropā (izņemot ziemeļus un dienvidus – Skandināvijā sastopams tikai dienvidos, un nav dabisku populāciju vairākās Vidusjūras valstīs – Spānijā, Itālijā, Grieķijā). Sastopams arī Āzijas dienvidrietumos – dažviet Aizkaukāzā, Vidusāzijā, Irānā un Turcijā.

Vai ir tiesa, ka

Sapali dzīvo jūrā?
Sapali pārtiek no vardēm?
Sapali dzīvo 22 gadus?

Dzīves vide

Sapals ir saldūdens zivs, var dzīvot arī iesāļā ūdenī. Apdzīvo upes – nelielas upītes, lielu upju krāces un piekrastes, pat kalnu strautus. Sastop arī lielākos ezeros, bet nārstot tad dodas augšup pa upēm, kas ezerā ietek.

Latvijā sastopams daudzās upēs un daļā caurtekošu ezeru. Var sastapt arī jūras piekrastē upju grīvu tiešā tuvumā.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Mazuļi dzīvo baros, bet pieaugušie sapali – pa vienam vai nelielos baros. Lielākos baros pulcējas vēlu rudenī, kad izvietojas ziemošanas bedrēs. Ziemā ir mazaktīvi. Lielāki bari saglabājas arī pavasarī līdz nārstam. Ezeros dzīvojošie sapali veic nelielas migrācijas uz nārsta vietām upēs, bet lieli pārceļojumi nav raksturīgi.

Barība un barošanās

Visēdāji, pamatbarība ir bentoss, kukaiņi, vardes un nelielas zivis.

Sapali ēd bentiskās aļģes un ūdensaugus. Barībā ir gan bentiski vēžveidīgie, gliemji, tārpi, gan odu, viendienīšu, maksteņu un citu kukaiņu kāpuri, gan ūdenī iekritušie kukaiņi. Savukārt lielie sapali pārtiek gandrīz vienīgi no zivīm – grunduļiem, mailītēm, raudām u.c.

Vairošanās un dzīves cikls

Sapali nārsto martā–augustā, kad ūdens temperatūra ir 8–18⁰C. Pirms nārsta sapalu tēviņiem uz ķermeņa izveidojas nārsta kārpiņas.

Mātītes nārsto vairākreiz sezonā, turklāt nārsto ar vairākiem tēviņiem. Nārsts notiek porcijās apmēram mēneša periodā, katrai mātītei nārstojot 2–3 reizes ar 10–15 dienu starplaiku. Auglība ir 1500–215 000 ikru.

Tēviņi pulcējas nārsta vietā un seko mātītēm. Nārsto krācēs 30–50 cm dziļā ūdenī virs akmeņaina substrāta, retāk starp ūdensaugiem. Iznērstie ikri pielīp upes gultnes akmeņiem, siekstām vai ūdenszālēm.

Ikru attīstība ilgst 3–14 dienas. Sapalu mazuļi uzturas baros upes piekrastē.

Sapali dzimumgatavību sasniedz 2–12 gadu vecumā, kad izauguši 12–35 cm gari. Tēviņi visbiežāk pirmoreiz nārsto 2–4 gadu vecumā, mātītes – 4–6 gadu vecumā. Tomēr dzimumgatavības sasniegšana atkarīga no dažādiem vides faktoriem un var iestāties daudz vēlāk.

Sapali sasniedz 22 gadu, Latvijā 14 gadu vecumu. Mātītes dzīvo ilgāk par tēviņiem.

Izmantošana

Sapals ir populārs sporta makšķerēšanā. Tomēr tas nav biežs loms.

Dažādi fakti

Sapals var izaugt liels un sasniegt 80 cm garumu. Parasts garums ir 30 cm. Maksimālais svars – 8 kg, Latvijā – 3,5–3,7 kg.

Sapals var veidot auglīgus hidrīdus ar vīķi. Reģistrēta hibridizēšanās arī ar plaudi, plici, raudu, pavīķi, ausleju un vimbu.

Informācijas avoti

Freyhof J. 2014. Squalius cephalus. – The IUCN Red List of Threatened Species 2014: e.T61205A19009224. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2014-1.RLTS.T61205A19009224.en. Accessed on 27 December 2021.

Froese R., Pauly D., eds. 2021. Squalius cephalus. – FishBase. https://www.fishbase.se/summary/Leuciscus-cephalus.html. Accessed on 27 December 2021.

Plikšs M., Aleksejevs Ē. 1998. Zivis. Rīga: Gandrs. 304 lpp. (Sapals – 112.–113. lpp.)