Rauda

Dzīves vide

Rauda ir saldūdens zivs, bet var dzīvot arī iesāļā ūdenī. Apdzīvo dažādus ūdeņus galvenokārt zemienēs. Visvairāk sastopamas ar barības vielām bagātos ezeros, lielās un vidējās upēs, un stāvošos ūdeņos. Straujās upēs sastop lielākoties lēna ūdens posmos un bedrēs, kur varēs arī pārziemot. Raudu dzīves apstākļus uzlabo kanālu un dambju veidošana, un arī neliels organiskais piesārņojums. Atrasta arī iesāļās lagūnās.

Latvijā rauda apdzīvo daudzas upes un ezerus, sastopama arī jūras piekrastē pie upju grīvām. Parasti nav sastopama nelielos, stipri aizaugušos ezeros.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Rauda ir bentopelaģiska zivs – uzturas tuvu ūdenstilpes gultnei.

Dzīvo baros. Īpaši lielas koncentrācijas veido rudenī, kad izvietojas ziemošanas bedrēs, ziemošanas laikā un pavasarī pirms nārsta.

Raudas var veikt līdz 10 km tālas migrācijas, veic ap 2 km diennaktī. 

Barība un barošanās

Raudas ir visēdājas, barojas gan ar bentosu, gan planktonu, kā arī detrītu (organiskajiem nosēdumiem ūdenstilpē).

Barībā ir ūdensaugi un aļģes – gan planktons (dažādu sugu zaļaļģes, zilaļģes un kramaļģes), gan perifitons (virsmu apaugums), gan glīvenes, ūdensziedi u.c.

Nozīmīgs barības avots ir zoobentoss – dažādu kukaiņu kāpuri un kūniņas (trīsuļodu, ūdensodu, knišļu, maksteņu, strauteņu, viendienīšu, vaboļu, spāru u.c.), kā arī vēžveidīgie (airkājvēži), gliemji (sēdgliemenes), tārpi. Gan pieaugušās raudas, gan mazuļi var baroties arī ar zooplanktonu – ūdensblusām u.c. vienšūņiem.

Raudu populācijām var būt sava barošanās specializācija. Piemēram, raudas var pārslēgties no barošanās ar bentosu uz planktonu situācijās, kad bagātīgi pieejams planktons vai arī kad ir liela konkurence uz barību. Raudas var izvēlēties baroties ūdensaugu aizsegā, nevis atklātos ūdeņos, kur tās vairāk apdraud plēsīgās zivis. Barošanās ieradumi mainās arī līdz ar raudu vecumu un lielumu. Raudu mazuļi sākotnēji barojas ar planktonu, bet straujas augšanas laikā tiem nepieciešama barojošāka pārtika – zoobentoss, piemēram, trīsuļodu kāpuri un gliemji. Īpaši enerģētiska barība, kas ļauj strauji augt, ir sēdgliemenes (Dreissena), bet ar tām baroties spēj tikai raudiņas, kas jau sasniegušas 12 cm garumu, jo mazākas netiek galā ar šo gliemeņu čaulu. 

Vairošanās un dzīves cikls

Raudas nārsto aprīlī–jūnijā, Latvijā – aprīļa beigās–jūnijā, kad ūdens temperatūra ir 4–22⁰C. Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa un galvas izveidojas nārsta kārpiņas. Auglība ir 600–423 700 ikru.

Raudām raksturīgs vienlaicīgs nārsts 1–2 piegājienos ar 7–14 dienu starplaiku. Nārsta periods kopumā aizņem 2–36 dienas. 

Raudas veic netālas migrācijas uz nārsta vietām. Nārsto seklās vietās, kur ūdens ir tikai 5–20 cm dziļš –ezeru līčos starp blīviem ūdensaugiem, pārplūdušās pļavās vai arī strautos virs augu vai grants substrāta. Ikri ir gaišdzelteni, ap 1,2–1,4 mm diametrā. Ikri pielīp pie augiem, koku saknēm vai cita substrāta, to attīstība ilgst 4–22 dienas atkarībā no ūdens temperatūras, visbiežāk – 12 dienas. Pirmās 2–5 dienas pēc izšķilšanās kāpuri pavada, piestiprinājušie pie augiem. Mazuļi uzturas ūdenstilpes piekrastē.

Dzimumgatavība iestājas 1–10 gadu vecumā, kad raudas sasniegušas 5–21 cm, Latvijā – 7–13 cm garumu. Visbiežāk tēviņi sāk nārstot 2–3 gadu vecumā, mātītes – gadu vēlāk, šajā laikā esot 10 cm garas.

Maksimālais dzīves ilgums – 29 gadi, Latvijā – 16 gadi.

Izmantošana

Rauda ir biežs makšķernieku loms, turklāt dažādi un garšīgi pagatavojama zivs. Latvijā to daudz nozvejo rūpnieciskajā zvejā iekšzemes ūdeņos. XX gs. 80.–90. gados arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē nozvejoja 10–20 tonnu raudu gadā.

Raudas introducētas arī vairākās vietās ārpus Eirāzijas – Azoru salās, 1860.–1880. gadā no Lielbritānijas ievestas raudas sekmīgi introducēja Austrālijā, 1934. gadā no Francijas ievestas – Marokā. 1925. gadā raudas no Francijas ieveda Madagaskarā, bet savvaļas populācija neizveidojās.

Dažādi fakti

Maksimālais garums – 53, cm, Latvijā – 47 cm. Var sasniegt 2,6 kg svaru.

Rauda bieži veido auglīgus hibrīdus ar plaudi. Hibridizējas arī ar plici, ruduli, vīķi, ausleju un apakšmuti.

Kā raudu atpazīt? – Raksturīgas pazīmes ir sarkanas (retāk dzeltenīgas) acis, dzeltenīgi sarkanas vai oranžas vēdera spuras un anālā spura (retāk arī citas spuras), sudrabaini sāni un vēders, un (atšķirībā no ruduļa) rīkles zobi ir vienā rindā.

Informācijas avoti

Freyhof J., Kottelat M. 2008. Rutilus rutilus. – The IUCN Red List of Threatened Species 2008: e.T19787A9014741. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2008.RLTS.T19787A9014741.en. Accessed on 28 December 2021.

Froese R., Pauly D., eds. 2021. Rutilus rutilus. – FishBase. https://www.fishbase.se/summary/rutilus-rutilus.html. Accessed on 28 December 2021.

Plikšs M., Aleksejevs Ē. 1998. Zivis. Rīga: Gandrs. 304 lpp. (Rauda – 106.–107. lpp.)