Punktainā šķeltspure

Aizsardzība

2019. gadā iekļauta Pasaules Sarkanajā grāmatā kā nopietni apdraudēta suga (EN – Endangered).
Izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme).

Dzīves vide

Punktainā šķeltspure ir saldūdens suga, kas apdzīvo tropu ūdeņus (25–28⁰C). Tā sastopama nelielos ezeros, kanālos, kā arī dīķos, kuros ieplūst avoti. 

Dzīvo stāvošā vai, augstākais, lēni plūstošā ūdenī. Ūdens var būt dzidrs  vai duļķains. Ūdenstilpes gultnē var būt sanesas, dūņas, smilts vai akmeņi. Ūdens augi – zaļaļģes, ūdensziedi, vilkvālītes un ūdens hiacintes. Sugas apdzīvotajos ūdeņos dažviet ir daudz purvciprešu sakņu, kur slēpties un no kuru visrmas baroties ar bentosu.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Punktainās šķeltspures dzīvo ūdenstilpē uz gultnes vai tās tuvumā, un vislabāk, ja ūdens dziļums nepārsniedz metru. Labprāt slēpjas starp purvciprešu saknēm un tamlīdzīgā aizsegā.

Sugas pētījumos izmantotas zemūdens kameras. Iegūtajos videoierakstos redzams, ka punktainās šķeltspures barojas no akmeņu virsmas un uzturas nelielos bariņos. Visās uzskaitēs punktainās šķeltspures reģistrētas uzturamies vienkop lielākā skaitā.

Video materiāls rāda arī, ka plankumainajiem šķeltspuru tēviņiem ir priekšrocības, maskējoties starp akmeņiem un aļģēm – neregulārais plankumu raksts tiem ļauj kļūt neuzkrītošiem. 

Zarnu trakta garums 2–3 reizes pārsniedz zivtiņas ķermeņa garumu. Zobi ir divās rindās.

Barība un barošanās

Punktainā šķeltspure barojas ar aļģēm un bentosu no akmeņu un dažreiz siekstu virsmas.

Vairošanās un dzīves cikls

Tāpat kā daudziem citiem dzimtas pārstāvjiem, zaļajām šķeltspurēm raksturīga iekšējā apaugļošana, un tās ir dzīvdzemdētājas.

Dzīvdzemdēšana tika minēta jau pašā pirmajā sugas aprakstā 1901. gadā, jo vienā no aprakstīšanai ievāktajiem eksemplāriem – grūsnā mātītē – atrada 10 jau pilnībā attīstījušos embrijus īsi pirms to dzimšanas.

Ar zemūdens kamerām iegūtajos videoierakstos fiksēta “kāzu deja”, tēviņam peldot ap mātīti kā taurenim.

Mazuļi savvaļā novēroti februārī–maijā, tātad zaļās šķeltspures savvaļā vairojas pavasarī.  

Atklāšanas vēsture un izmantošana

Punktaino šķeltspuri atklāja 1901. gadā. Sugu zinātnei aprakstīja franču zoologs Žaks Pelegrēns (1873–1944), saņemot trīs eksemplārus, kurus Gvadalaharas apkārtnē bija ievācis franču dabaspētnieks Leons Digiē (1859–1926). Sākotnējais sugai dotais nosaukums bija Xenendum multipunctatum, vēlāk ģints nosaukums mainījās, bet 1937. gadā sugu pievienoja Skiffia ģintij.

Mūsdienās sugas populācija Gvadalaharā ir jau izzudusi. Kad 1899. vai 1900. gadā šeit ezeros un grāvjos noķēra pirmos punktaino šķeltspuru eksemplārus, Gvadalahara bija tiem laikiem liela pilsēta, kurā iedzīvotāju skaits bija tikko pārsniedzis 100 000. Mūsdienās Gvadalahara ir otrā lielākā pilsēta Meksikā ar vairāk nekā 5 miljoniem iedzīvotāju. Vieta, kur pilsētas tuvumā savulaik ievāca zinātnei pirmās punktainās šķeltspures, tagad ir parks pilsētas centrā, mājvieta Gvadalaharas paleontoloģijas muzejam, bet zivju gan te vairs nav.

Ģinti Skiffia, kurai tagad pieder punktainā šķeltspure, 1902. gadā aprakstīja amerikāņu ihtiologs Sets Jūdžins Mīks (1859–1914), nosaukumu tai dodot par godu Frederikam Džeimsam Volnijam Skifam (1851–1921) – pirmajam Čikāgas dabas muzeja direktoram.

Būdama sīka zivtiņa, punktainā šķeltspure nekad nav zvejota izmantošanai pārtikā. Toties par to ir interese akvāriju entuziastiem. Visas mūsdienās pārdošanā esošās punktainās šķeltspures ir vairotas nebrīvē. 

Punktainajām šķeltspurēm raksturīgs daudzveidīgs krāsojums. Visbiežāk tās ir olīvbrūnas līdz brūnpelēkas, ar caurspīdīgām spurām, un uz sāniem un nepāra spurām ir punkti, kas dažkārt izkārtoti rindās. Savukārt tēviņiem ir dažādi krāsojuma varianti ar dzeltenu vai oranžu pamatkrāsu, zilganu pieri un dažāda lieluma tumšiem plankumiem dažādā skaitā. Daži punktaino šķeltspuru eksemplāri ir starp pašiem skaistākajiem  šķeltspuru dzimtas pārstāvjiem. 

Punktainajām šķeltspurēm raksturīgais neregulārais un asimetriskais plankumu raksts ir gandrīz unikāls mugurkaulnieku starpā. Piemēram, vienam eksemplāram viens sāns var būt gandrīz pilnīgi melns, bet otrs – vispār bez raibumiem. Šādi piemēri līdz šim atrasti tikai dažām savvaļas sugām (to vidū ir dažas zivju sugas un  hiēnsuņi).

XX gadsimta 70. vai 80. gados punktaino šķeltspuri sakrustoja ar radniecīgo zeltaino šķeltspuri (Skiffia francesae), iegūstot skaistu, turklāt auglīgu hibrīdu, kurš ar “melnās skaistules” nosaukumu tika vairots un bija tirdzniecības apritē vēl vairākus gadus, līdz pamazām izzuda.

Pastāv viens sugas saglabāšanas projekts – Mičoakanas universitātes Ūdens bioloģijas laboratorija veic punktainās šķeltspures savvaļas populāciju pētījumus un vairo sugu nebrīvē.  

Kas visvairāk apdraud punktainās šķeltspures?

Galvenie apdraudējuma faktori savvaļā:

• dzīves vides izpostīšana;
• sausums, ūdens ieguve un novirzīšana lauksaimniecības vajadzībām;
• ūdens piesārņojums ar lauksaimniecības, industriālajiem un pilsētu notekūdeņiem;
• invazīvu zivju sugu introdukcija – lielmutes asaris (Micropterus salmoides) – plēsīga zivs, kura kaitē visām vietējām zivju sugām, kā arī dažādas gupiju un šķēpnesēju sugas, kuras rada konkurenci uz barību.

Dažādi fakti

Pieaugušu punktaino šķeltspuru garums ir ap  5–6 cm, vislielākā reģistrētais garums – 7,2 cm. 

Zaļajām šķeltspurēm dzimumu dimorfisms nav īpaši izteikts. Drošākā pazīme tēviņu atšķiršanai ir pārošanās orgāns, ko veido pārveidoti anālās spuras pirmie septiņi stari (aiz tiem spurā redzams robs). Tēviņiem arī var būt lielāka un robaināka muguras spura nekā mātītēm. Daļa tēviņu ir izteiktāk krāsaini un tiem uz sāniem ir melni punkti un plankumi. Tomēr vairākumam tēviņu šādu plankumu nav, turklāt retos gadījumos plankumainas var būt arī mātītes.

Hromosomu skaits – 2n=46.

Informācijas avoti

Froese R., Pauly D., eds. 2022. Family Goodeidae – Splitfins. – FishBase. https://www.fishbase.se/summary/FamilySummary.php?ID=213. Accessed on 19 October 2022.

Froese R., Pauly D., eds. 2022. Skiffia multipunctata (Pellegrin, 1901). – FishBase. https://www.fishbase.se/summary/11951. Accessed on 19 October 2022.

Goodeid Working Group 2022. Skiffia multipunctata. http://www.goodeidworkinggroup.com/skiffia-multipunctata. Accessed on 19 October 2022.

Koeck M. 2019. Skiffia multipunctata. – The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T191715A2000026. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2019-2.RLTS.T191715A2000026.en. Accessed on 19 October 2022.