Sākums Dzīvnieki Pundurplanētājkuskuss

Pundurplanētājkuskuss

Pasaules Sarkanā grāmata: droša suga (Least Concern)

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Mammalia – zīdītāju klase
Marsupialia – somaiņu infraklase
Diprotodontia – diprotodontu kārta
Acrobatidae – pundurplanētājkuskusu dzimta
Acrobates pygmaeus – pundurplanētājkuskuss

Izplatība savvaļā

Pundurplanētājkuskuss plaši izplatīts Austrālijas austrumu un dienvidaustrumu daļā, kā arī Freizera salā.

Suga nav apdraudēta, bet var ciest no plēsoņām (kaķiem, lapsām) un mežu izciršanas.

Vai ir tiesa, ka

Pundurplanētājkuskusa aste atgādina putna spalvu?
Pundurplanētājkuskusi nav teritoriāli?
Pundurplanētājkuskuss nav vissīkākais no somaiņiem?

Dzīves vide un pielāgojumi

Pundurplanētājkuskusi dzīvo mežos, visvairāk – mitrās, vecās zemieņu mežaudzēs. Sastopami arī piepilsētās.

Barību meklē koku galotnēs līdz pat 30 m augstumam. Ļoti kustīgi, veic planējošus lēcienus no koka uz koku.

Planēt ļauj īpaša planēšanas membrāna – plāna ādas kroka, kas sākas no kājiņām un gar zvēriņa sāniem stiepjas visā ķermeņa garumā. Planēšanā palīdz arī neparastā, plakanā astīte (abās astes pusēs ir pa saru rindai, un tā izskatās pēc putna spalvas). Šādas astes nav nevienai citai zīdītāju sugai. Asti izmanto arī, lai tvertos pie zariem. Rievoti polsterīši kāju pirkstu apakšpusē palīdz droši turēties pat pie ļoti gludām virsmām.

Aktīvi naktī, bet dienu pavada ligzdiņās, kuras no sausām lapām veido koku dobumos.

Iestājoties nelabvēlīgam, aukstam laikam, ligzdā pavada vairākas dienas, kļūstot mazkustīgi (iestājas torpors un ķermeņa temperatūra nokrītas uz 2ºC, bet tas nav īsts “ziemas miegs”, jo pāriet, tikko laika apstākļi uzlabojas).

Barība un barošanās

Pundurplanētājkuskusi ēd galvenokārt kukaiņus un to kāpurus, kā arī nektāru un putekšņus.

Sabiedriskā uzvedība

Pundurplanētājkuskusi lielāko daļu gada pavada ģimenes grupās, ko veido viens vai abi vecāki un viens vai divi mazuļu metieni. Visbiežāk grupās ir 2–5 pundurplanētājkuskusi, bet skaits var sasniegt arī 30, grupām īslaicīgi apvienojoties. Pundurplanētājkuskusi acīmredzot nav teritoriāli.

Vairošanās un dzīves cikls

Vairojas divreiz gadā, periodā no jūlija līdz janvārim. Metienā ir 3–4 mazuļi. Mazuļi dzimst kaili, bet, tikko iegūst kažociņus, no mātes somas pārceļas mātei uz muguras. 60 dienu vecus mazuļus māte sāk atstāt vienus ligzdā. Zīdīšana turpinās 95–100 dienas. Pirmā metiena mazuļi paliek kopā ar māti, kamēr māte audzina otro metienu.

Mātei ir četri zīdekļi. Mātes soma ir liela, iekšpusē to izklāj dzeltens apmatojums.

Parasti katrā metienā viens no mazuļiem neizaug. Iespējams, ka tas ir sugas pielāgošanās mehānisms situācijās, kad trūkst resursu.

Jaunās pundurplanētājkuskusu mātītes dzimumgatavību sasniedz 8 mēnešu vecumā, tēviņi – 12 mēnešu vecumā.

Nobrīvē reģistrētais dzīves ilgums – 7 gadi.

Dažādi fakti

Pundurplanētājkuskuss atgādina ļoti mazu peli. Tā ķermeņa garums ir 60–80 mm, astīte ir 65–80 mm gara. Sver 10–15 g. Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm.

Pundurplanētājkuskusi ir sīkākie no somaiņiem, kas spēj planēt. Latīniskais nosaukums Acrobates pygmaeus to arī nozīmē – “pundurakrobāts”.

Informācijas avoti

Dickman C., McKenzie N., Menkhorst, P. 2016. Acrobates pygmaeus. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T40584A21963834. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-2.RLTS.T40584A21963834.en. Accessed on 12 October 2017.

Nowak R.M. 1991. Genus Acrobates – Pygmy Gliding Possum, or Feathertail Glider. – Walker’s Mammals of the World. 5th Edition. Volume I: 82–83. Baltimore & London: The Johns Hopkins University Press.

Jamie M. Harris, Acrobates pygmaeus (Diprotodontia: Acrobatidae), Mammalian Species, Volume 47, Issue 920, July 2015, Pages 32–44, https://doi.org/10.1093/mspecies/sev003. Accessed on 24 July 2023.