Pundurpele

Pasaules Sarkanā grāmata: daļēji apdraudēta suga (Near Threatened)

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Mammalia – zīdītāju klase
Rodentia – grauzēju kārta
Muridae – peļu dzimta
Micromys minutus – pundurpele

Izplatība savvaļā

Pundurpele izplatīta plašā areālā Eiropā un Āzijā.

Valstis, kurās pundurpele sastopama savvaļā: Albānija, Armēnija, Austrija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Gruzija, Horvātija, Igaunija, Indija, Itālija, abas Korejas, Krievija, Ķīna, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Luksemburga, Maķedonija, Melnkalne, Mjanma, Moldova, Mongolija, Nīderlande, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Taivāna, Turcija, Ukraina, Ungārija, Vācija un Vjetnama.

Nav skaidrības par pundurpelēm, kuras mīt Zviedrijas un Norvēģijas dienvidos uz abu valstu robežas, uzskata, ka tur, iespējams, introducētas (ievestas), nevis dabiskas izcelsmes. Tāpat nav pilnīgi skaidrs, kāda izcelsme ir Japānā mītošajām pundurpelēm.

Būdama tipiska zemieņu suga, pundurpele izpaliek lielā daļā Ibērijas pussalas (Portugālē un daļā Spānijas), tāpat Alpos. Citviet Eiropā gan sastopama līdz 1700 m augstu kalnos virs jūras līmeņa, Japānā – līdz 1200 m augstu.

Eiropā daudzviet atzīmēta populāciju samazināšanās. Tomēr, tā kā zināms, ka sugai raksturīgas krasas dabiskas skaita svārstības, nav īsti skaidrs, vai visos gadījumos runa par reālu populācijas samazināšanos. Tomēr, lai arī sugai ir augsta tolerance pret traucējumiem biotopos, vismaz dažās Eiropas valstīs pundurpeļu populācijas tiešām samazinājušās mitrāju biotopu iznīcināšanas un izpostīšanas dēļ. Domājams, ka savulaik skaits samazinājās laikā, kad tika masveidīgi ieviestas lauksaimniecības mašīnas.

Āzijā pundurpele ir parasta un izplatīta, bet Japānā vairākos rajonos to uzskata par apdraudētu.

Pašlaik pasaules populāciju uzskata par stabilu.

Vai ir tiesa, ka

Pundurpele būvē ligzdas augos?
Pundurpele laupa olas no putnu ligzdām?
Pundurpele nav mazākais grauzējs pasaulē?

Dzīves vide un pielāgojumi

Sastopama ļoti dažādos biotopos, visbiežāk garā zālē – pļavās, kalnu pļavās, bambusu birzīs, mitrājos, niedrājos, mitru mežu malās un izcirtumos. Pundurpele arī pielāgojusies dažādiem cilvēka pārveidotiem biotopiem, ieskaitot dārzus, aramzemes, dzīvžogus, meliorācijas grāvjus, labības un rīsa laukus.

Pavasarī un vasarā, kad pundurpelēm ir vairošanās sezona, tās katram mazuļu metienam būvē ligzdu. Pundurpeļu ligzda ir apaļa, apmēram 6–13 cm diametrā, to ievij starp vertikāliem zāles stiebriem apmēram 1–1,3 m augstumā virs zemes. Ligzda sastāv no trim garo zāles lapu slāņiem, kas kompakti “saausti” kopā. Ligzdas iekšējā slānī zāles lapas ir smalki sadriskātas bārkstīs, veidojot mīkstu ligzdas izklājumu, kur gulēt pelēniem. Ir viena vai vairākas ieejas, bet pirmajā nedēļā pēc mazuļu piedzimšanas peļu māte tās tur noslēgtas.

Ligzdas būve pundurpelēm prasa 2–10 dienas. Ligzdas būvē arī tas peles, kas nevairojas, bet viņu ligzdas ir plānākas, bez iekšējā izklājuma. Pundurpeles dažreiz ligzdas būvē arī alā zem zemes, sevišķi gada aukstajos mēnešos. Aukstajā laikā pundurpeles vispār var pārvākties uz dzīvi siena kaudzēs, siena šķūņos, graudu noliktavās vai citās cilvēka būvētās struktūrās.

Pundurpeles neguļ ziemas miegu un var būt aktīvas gan dienu, gan nakti. Tomēr pētījumos noskaidrots, ka sugai ir galvenokārt nakts aktivitāte, visvairāk – pēc tumsas un pirms rītausmas.

Pundurpelēm raksturīga īsa, apaļa galva, mazas, noapaļotas austiņas, diezgan platas pēdiņas – viss raksturīgs mazam, kompaktam dzīvnieciņam, kas izmanto alas un arī kāpelē. Aste daļēji apmatota, bet gals kails, kas liecina, ka asti daļēji izmanto kā tvērējasti.

Barība un barošanās

Pundurpele barojas ar sēklām, zaļajiem augiem un kukaiņiem. Zināms, ka pundurpele mēdz ēst arī sīko putnu olas, un nebrīvē tā labprāt ēd gaļu.

Nebrīvē novērota barības krājumu veidošana, bet savvaļā šis fakts vēl nav apstiprināts.

Sabiedriskā uzvedība un ekoloģija

Pundurpeles dzīvo nelielās teritorijās, kuras vairākiem dzīvnieciņiem pārsedzas. Šīs individuālās teritorijas ir ap 400 m² tēviņiem un 350 m² mātītēm.
Pundurpeļu populācijās raksturīgas skaita svārstības gan pa gadiem, gan sezonāli. Ik gadu zvēriņu skaits ir visvairāk pieaudzis rudenī, ilgākā laikā periodā – katru trešo gadu. Piemēram, Anglijā dzīvnieciņu skaits uz hektāru mainījās no 17 populācijas viszemākajā kritumā līdz 207 pīķī.

Toties ziemā pundurpeles var savākties lielākā skaitā šķūņos vai graudu noliktavās. Šādās vietās atrasti pat 5000 pundurpeļu vienuviet. Pētījumi rāda, ka šādos apstākļos dzīvnieki labi pacieš cits citu, bet, tuvojoties vairošanās sezonai, saticība samazinās.

Pretējā dzimuma dzīvnieki sanāk kopā vienīgi, lai uzbūvētu vairošanās ligzdu un sapārotos. Kad tas padarīts, mātīte aizdzen tēviņu projām.

Vairošanās un dzīves cikls

Vairošanās lielākoties notiek gada siltākajos, sausākajos mēnešos. Sezona sākas apmēram aprīlī–maijā, pīķis ir jūlijā–septembrī, un reizēm vairošanās turpinās vēl līdz vēlam rudenim.

Mātītes ir poliestrālas, katrām dzemdībām tūlīt seko jau nākošais estruss, tā ka labos apstākļos vienām dzemdībām drīz seko nākošās. Tomēr, tā kā pundurpelēm ir ļoti neliels dzīves ilgums, mātīte savas dzīves laikā parasti pagūst dzemdēt 1–2 metienus (bet nebrīvē līdz 9). Grūsnības periods un minimālais intervāls starp dzemdībām ir gandrīz vienāds – 17–18 dienas.

Metienā ir 1–13 mazuļu, visbiežāk 3–8, pētījumos Anglijā metienā bija vidēji 5 mazuļi, Bulgārijā – 7.

Tikko piedzimis mazulis sver tikai apmēram gramu. Pēc 8–10 dienām pelēniem ir atvērušās acis un tiem jau ir kažociņi, 15–16 dienu vecumā māte beidz tos zīdīt, un tie atstāj ligzdu. Jau 35 dienu vecumā jaunās pundurpeles sasniedz dzimumgatavību.

Ar šādu vairošanās tempu vienā sezonā pagūst vairoties pat četras pundurpeļu paaudzes.

Dabā reta pundurpele dzīvo ilgāk par 6 mēnešiem. Savvaļā reģistrētais visgarākais dzīves ilgums ir 16–18 mēneši, bet nebrīvē pundurpeles sasniegušas gandrīz 5 gadu vecumu.

Dažādi fakti

Pundurpele ir viens no vismazākajiem grauzējiem pasaulē (tā nav pati mazākā pasaulē, bet ir pati mazākā Eiropā). Ķermeņa garums ir 5,5–7,5 cm, plus aste 5–7,5 cm, pieaugušu pundurpeļu svars parasti ir 5–7 grami.

Informācijas avoti

Kryštufek B., Lunde D.P., Meinig H., Aplin K., Batsaikhan N., Henttonen H. 2019. Micromys minutus. The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T13373A119151882. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2019-1.RLTS.T13373A119151882.en. Downloaded on 2 June 2022.

Nowak R.M. 1991. Genus Micromys – Old World Harvest Mouse. – Walker’s Mammals of the World. 5th Edition. Volume II: 775–776. Baltimore & London: The Johns Hopkins University Press.