Pundurmangusts

Dzīves vide un pielāgojumi

Pundurmangusti apdzīvo skrajus mežus, mežsavannas un krūmājus. Sastopami gan zemienē, gan arī augstāk kalnos līdz 2000 m virs jūras līmeņa. Nav sastopami pārāk sausās vietās. Svarīgi, lai būtu pietiekami vietu migām, kur pārlaist nakti – termītu pauguru (gan pamestu, gan arvien apdzīvotu termītu ligzdu), akmeņu kaudžu, klinšu plaisu, dobumainu siekstu un koku ar lielām saknēm. Būdami slaidi, pundurmangusti spēj iespraukties ļoti šaurās plaisās un alās. Ja nepieciešams, izrok alas paši.

Pundurmangustu grupai ir 10–20 dažādas migu vietas, un tās bieži maina. Nereti grupa katru nakti pavada citā vietā.

Zināms, ka pundurmangustu grupām ir savas teritorijas un ka tie ar anālo un vaigu dziedzeru sekrētu iezīmē migu apkārtni un aizsargā teritoriju pret kaimiņu grupām. Savukārt par teritoriju platībām un grupu pārvietošanos nav vienotas informācijas. Pētījumos konstatētas dažādas grupu teritoriju platības – no 0,2 km² (20 ha) līdz pat 0,65–0,96 km² (65–96 ha). Tāpat ir dažāda informācija par teritoriju izmantošanu un grupu pārvietošanos. Piemēram, kāda pundurmangustu grupa 2 ha lielā platībā dzīvojusi septiņus gadus, savukārt cita grupa sausajā sezonā izmantojusi 2 ha teritoriju, bet devusies projām, sākties lietus sezonai. Cita pētītā pundurmangustu grupa ik pēc 2–3 mēnešiem pārcēlusies uz citu teritorijas daļu, domājams, tāpēc, ka iepriekšējās vietas apkārtnē izsīkusi barība. Pētījumos Serengeti pundurmangustu grupas aizņēmušas vidēji 30 ha lielas teritorijas, bet daļa no to platības (5–40%) pārsegusies ar 1–4 kaimiņu grupu teritorijām.

Pundurmangusti ir aktīvi dienā. Lielāko daļu dienas pavada, rosīgi un trokšņaini meklējot barību, bet krēslā atgriežas migā.

Barība un barošanās

Pundurmangusti pārtiek galvenokārt no posmkājiem – dažādiem kukaiņiem (vaboļu kāpuriem, termītiem, sienāžiem, siseņiem un circeņiem), zirnekļiem un skorpioniem. Pie izdevības reizēm ēd arī sīkus mugurkaulniekus (ķirzakas, čūskas, grauzējus), olas un augļus.

Sabiedriskā uzvedība

Pundurmangusti grupās ir līdz 40 dzīvniekiem, bet visbiežāk – 10–12. Pundurmangustu grupu sastāvs un dzīvesveids ir unikāls zīdītāju vidū. Pundurmangusti dzīvo matriarhālās ģimenēs, kuras izveido un vada pieredzējusi mātīte. Tikai viņa nosaka, kur grupa pārvietosies, un viņai ir priekšroka attiecībā uz barību. Otrs nākošais rangā augstākais dzīvnieks grupā ir šīs mātītes partneris – pieredzējis tēviņš. Šie abi dominējošie dzīvnieki ir monogāmi un parasti vienīgie grupā, kas vairojas.

Neparasti, ka nākošie rangā augstākie dzīvnieki ir paši jaunākie grupas locekļi – dominējošā pāra pēdējie mazuļi. Šāda hierarhijas struktūra ļauj jaunajiem dzīvniekiem garantēti saņemt pietiekami barības, nekonkurējot ar vecākiem un spēcīgākiem grupas locekļiem. Tas ir svarīgi sugai, kurai raksturīgs ļoti ilgs jauno dzīvnieku attīstības un pieaugšanas periods. 

Tālākajā grupas hierarhijā katrā vecuma klasē mātītes ir rangā pārākas par tāda paša vecuma tēviņiem. 

Grupas subdominantie dzīvnieki aprūpē mazuļus – pārnēsā, silda, tīra, apgādā ar barību un uz maiņām paliek pie tiem, kamēr pārējā grupa devusies barības meklējumos.

Jaunāko pieaugušo grupas dzīvnieku uzdevums ir sekot, vai nedraud briesmas, un vajadzības gadījumā brīdināt pārējos. Bieži viens grupas mangusts paliek atklātā vietā, stāvēdams sardzē.

Par spīti stingrajai hierarhijai (vai arī – tās dēļ) savstarpējās attiecības starp grupas dzīvniekiem ir ļoti saticīgas, konflikti gadās reti.

Pundurmangustu pētījumos atklājies vēl viens interesants fakts – ja kāds no grupas dzīvniekiem saslimst, pārējā grupa to aprūpē. Novērots, ka, saslimstot zemā rangā esošam tēviņam, tam tika piešķirta barošanās prioritāte un pārējie to arī sildīja. Citā gadījumā grupa samazināja savu pārvietošanos, lai aprūpētu un apgādātu ar barību ievainotu grupas locekli.

Ja dominējošā mātīte aiziet bojā, grupa var sadalīties.

Vairošanās un dzīves cikls

Pundurmangustu grupas alfa mātītei parasti ir divi metieni gadā. Ja metiens aiziet bojā, māte drīz atkārtoti pārojas un dzemdē no jauna. Visvairāk pundurmangustu mazuļu dzimst lietus sezonā (piemēram, Serengeti – novembrī–maijā).

Grūsnība ilgst 49–56 dienas. Metienā ir vidēji 4 (1–7) mazuļi.

Mazuļi pārtiek no mātes piena 45 dienas vai ilgāk. Jau šajā laikā grupas locekļi sāk piegādāt mazuļiem arī cieto barību. 6 mēnešu vecumā jaunie mangusti sāk doties barības meklējumos kopā ar pārējo grupu.

Jaunās mātītes dzimumgatavību sasniedz jau 107 dienu vecumā, bet sociālo ierobežojumu dēļ mātīte reāli nesāk vairoties vēl vairākus gadus (dominējošais pāris grupā nospiež pārējo grupas dzīvnieku dzimumaktivitāti).

Par pundurmangustu vairošanos ir, piemēram, novērojumi, ka dominējošais pāris sācis vairoties 3 gadu vecumā un turpinājis vairošanos 7 gadus.

Dažādi fakti

Pundurmangusti ir nelieli dzīvnieciņi – to ķermeņa garums ir 18–26 cm, plus astīte 12–20 cm.

Informācijas avoti

Nowak R.M. 1991. Genus Helogale – Dwarf Mongooses. – Walker’s Mammals of the World. 5th Edition. Volume II: 1169–1170. Baltimore & London: The Johns Hopkins University Press.

Sharpe L., Kern J., Do Linh San E. 2015. Helogale parvula. – The IUCN Red List of Threatened Species 2015: e.T41609A45206516. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2015-4.RLTS.T41609A45206516.en. Accessed on 21 August 2020.