Pundurēzelis

Šķirnes vēsture

Vissenākās atsauces par pundurēzeļiem nāk no Ziemeļāfrikas, bet par šķirnes izcelsmes vietu uzskata Itālijas salas Sicīliju un Sardīniju. Sākotnējās atšķirības starp Sicīlijas un Sardīnijas ēzelīšiem pakāpeniski izzuda, un mūsdienās tos uzskata par vienu šķirni – miniatūrajiem Vidusjūras ēzeļiem.

Pašlaik pundurēzeļi to izcelsmes rajonā ir gandrīz pilnībā izzuduši, tiem krustojoties ar lielāku šķirņu ēzeļiem. Sardīnijā saglabājies varbūt ap 100 salīdzinoši tīras šķirnes pundurēzeļu. Pundurēzeļu šķirni vairo un izkopj ASV un Kanādā. 

Pirmos pundurēzeļus ASV ieveda Roberts Grīns 1929. gadā. Ceļodams pa Eiropu, viņš nopirka septiņus Sardīnijas pundurēzeļus, ko nosūtīja uz savu fermu Ņūdžersijā. Viena no ķēvītēm bija grūsna un 1929. gada Kolumba dienā (14. oktobrī) pasaulē nāca pirmais ASV dzimušais pundurēzelēns, kam deva Kristofera Kolumba vārdu.

Roberta Grīna fermā 1935. gadā bija jau 52 pundurēzeļi – tik liels pulks, ka nācās sākt pārdot tos arī citiem fermeriem. Grīns teicis: “Pundurēzeļiem piemīt ņūfaundlenda pieķeršanās, govs pieticība, mūļa izturība, tīģera drosme un prāta spējas gandrīz kā cilvēkam.”

Šķirnes ciltsgrāmatu 1958. gadā izveidoja Bea Langfelde. Langfeldi savu pirmo pundurēzelīti iegādājās kā mīluli savai ar bērnu trieku slimajai meitiņai, bet šis pirkums izrādījās sākums Denbi pundurēzeļu fermai Nebraskā – pirmajai profesionālajai pundurēzeļu audzētavai. 1987. gadā Bea Langfelde pundurēzeļu ciltsgrāmatas uzturēšanu nodeva Amerikas Ēzeļu un mūļu audzētāju biedrībai (American Donkey and Mule Society) Dentonā Teksasā. 1995. gadā ciltsgrāmatas reģistrā bija 2179 tīras šķirnes pundurēzeļi no visas pasaules.

Vērtē, ka pašlaik ASV tur ap 30 000–40 000 pundurēzeļu. Precīzs skaits nav zināms, jo ne visi ēzeļu saimnieki savus mīluļus reģistrē ciltsgrāmatā.

Šķirnes īpašības

Oriģinālais Vidusjūras pundurēzelis bija miniatūrs, bet spēcīgs un muskuļots darba dzīvnieks. 3 gadu vecumā pundurēzelis spēj vilkt ratus un nest nastas tāpat, kā tā senči Sicīlijā un Sardīnijā.

Šie miniatūrie ēzelīši ir tikai 66–91 cm augsti (augstums plecā) un sver 90–200 kg. Piederību šķirnei nosaka dzīvnieka izmēri – 91 cm augstums plecā ir augstākais pieļaujamais šķirnes reģistrā. Kopumā – jo mazāks ir pundurēzelis, jo vērtīgāks tas ir.

Pundurēzeļa standarta krāsa ir dažādos toņos pelēka vai pelēkbrūna ar melnu muguras svītru, kas veido “krustu” pāri pleciem. Netipiska krāsojuma ēzelīši ir ļoti vērtīgi – plankumaini, balti, šokolādes brūni vai melni.

Pundurēzeļi pēc dabas ir ļoti draudzīgi un rāmi. Tie ir saprātīgi, paklausīgi un viegli apmācāmi. Tie ir viegli kopjami un uzturami arī tāpēc, ka ir tik mazi.

Pundurēzeļi dzīvo 30–35 gadus – saviem saimniekiem tie var kļūt par draugiem dzīves garumā.

Informācijas avoti

The American Donkey and Mule Society Inc. 2015. Breeds of Livestock – Miniature Donkey. http://afs.okstate.edu/breeds/other/donkey/mini. Oklahoma State University Board of Regents. Accessed on 23 July 2020.

The Donkey & Mule Society of New Zealand 2007. The History of the Miniature Mediterranean Donkey. http://www.donkey-mule.org.nz/Register/Medd_Form/Mini_history.pdf. Accessed on 23 July 2020.