Parastais zalktis

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Reptilia – rāpuļu klase
Squamata – zvīņrāpuļu kārta
Serpentes – čūsku apakškārta
Natricidae – ūdenszalkšu dzimta
Natrix natrix – parastais zalktis

Jaunākie molekulārie pētījumi liecina, ka parastais zalktis (Natrix natrix) varētu būt nevis viena, visā Eiropā sastopama suga, kā uzskatīja līdz šim, bet trīs sugu komplekss: N. astreptophora (Ibērijā), N. helvetica (Ziemeļeiropā un Centrāleiropā) un N. natrix (pārējā līdzšinējās sugas areālā).

Izplatība savvaļā

Parastais zalktis plaši izplatīts Eiropā un Āzijas rietumdaļā.

Sugas izplatības valstis ir Albānija, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Dānija, Grieķija, Gruzija, Horvātija, Igaunija, Irāna, Kazahstāna, Kipra, Krievija, Ķīna (tikai ziemeļrietumos – Siņdzjanas provincē), Latvija, Lietuva, Melnkalne, Moldāvija, Mongolija, Norvēģija, Polija, Rumānija, Serbija, Sīrija, Šveice, Slovākija, Somija, Turcija, Turkmenistāna, Ukraina, Ungārija, Vācija, Ziemeļmaķedonija un Zviedrija.

Suga ir plaši izplatīta, savā izplatības areālā parasta, spēj pielāgoties izmaiņām dzīves vidē, un skaitu uzskata par kopumā stabilu. Tomēr populācijas daudzviet ir fragmentētas, īpaši areāla dienvidos, un dažviet skaits samazinās dzīves vides izpostīšanas dēļ.

Parastais zalktis sastopams visā Latvijas teritorijā, bet nevienmērīgi.

Vai ir tiesa, ka

Parastais zalktis ziemu pavada māju pamatos?
Parastais zalktis ēd zivis?
Parastais zalktis nedzer pienu?

Aizsardzība

Iekļauts Bernes konvencijas III pielikumā kā aizsargājama dzīvnieku suga, kura ir komerciāli izmantojama, bet kuras izmantošanas nosacījumi jānosaka konvencijas dalībvalstu nacionālajos normatīvajos aktos.

Dzīves vide

Parastais zalktis pārsvarā apdzīvo mitras vietas – mitras pļavas un ūdenstilpju apkārtni. Uzturas gan pie ezeriem un cita stāvoša ūdens, gan upēm.

Dažreiz sastopams arī lielākā attālumā no ūdens mežos un virsājos.

Parastais zalktis spēj piemēroties izmaiņām dzīves vidē, kamēr arvien saglabājas piemērotas ūdenstilpes, un var dzīvot dārzos pie mājām un pilsētu parkos.

Parasto zalkti sastop zemienēs un arī kalnos līdz par 3060 metriem virs jūras līmeņa.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Zalktis ir labs peldētājs un daudz laika pavada tiešā ūdens tuvumā un ūdenī. Aktīvs dienā.

Gada auksto laiku zalktis pavada ziemošanā (Latvijā ziemošana sākas septembra beigās–oktobra sākumā, bet pēc ziemošanas parādās aprīlī). Ziemo dziļās alās, zem koku saknēm vai ēku pamatiem.

Dažviet piemērotos apstākļos zalkši sastopami lielā blīvumā (piemēram Doņeckas apkārtnē Ukrainā savulaik reģistrēja pat līdz 120 zalkšiem uz hektāru).

Barība un barošanās

Zalktis ūdenī medī vardes un zivis. Ēd arī abinieku kurkuļus, retāk – sīkus zīdītājus, putnu mazuļus un lielus bezmugurkaulniekus.

Zalkši medījumu norij dzīvu. Barības aprīšanas process aizņem no dažām minūtēm (sīkiem barības objektiem) līdz vairākām stundām (lielākam medījumam).

Zalkši var ilgi badoties, bet, kad tikuši pie barības, ir īpaši rijīgi.

Vairošanās un dzīves cikls

Vairošanās sezona sākas drīz pēc tam, kad zalkši iznākuši no ziemošanas. Latvijā pārošanās notiek aprīļa beigās–maija sākumā, turklāt šajā laikā zalkši pulcējas lielākās grupās – pa 1–2 mātītēm un 5–10 tēviņiem vienkopus. Dēšana Latvijā notiek jūlijā–augustā (areāla dienvidos – jūnijā–jūlijā).

Mātītes dēšanai izvēlas mitru vietu, kurā labi saglabājas siltums. Dēj, piemēram, peļu alās, lapu kaudzēs, satrunējušos celmos. Dējumā ir 6–35 olas. Reizēm vairākas zalkšu mātītes izmanto vienu ligzdu (tāpēc, iespējams, ziņas par 100 olām vienas mātītes dējumā neatbilst patiesībai).

Parastā zalkša olas ir garenas, ar mīkstu, baltu čaulu, olu garums – ap 2,5 cm. Olu attīstība ilgst ap 60 dienām. Latvijā zalktēni šķiļas augustā–septembrī. Tikko šķīlušies mazuļi ir 11–13,5 cm gari.

Parastie zalkši dzimumgatavību sasniedz 3.–4. gadu vecumā. Ādas maiņa notiek 3–4 reizes gadā.

Kas apdraud parastos zalkšus?

Lai arī parastā zalkša populāciju vērtē kā kopumā stabilu, dažviet skaits samazinās. Galvenais iemesls – piemērotu dzīves vietu samazināšanās un sadrumstalošana.

Šveicē, kur nosusināti 90% no mitrāju biotopu platību un intensificēta lauksaimniecība, parastais zalktis nacionālajā līmenī atzīts par nopietni apdraudētu sugu.

Skaits samazinās sugas nelielajā areālā Turkmenistānā, kur mitrāju platības samazinās tāpēc, ka notiek pastiprināta ūdens ieguve no upēm, lai palīdzētu Irānas iedzīvotājiem dzeramā ūdens krīzes apstākļos.

Negatīva ietekme ir ūdens piesārņojumam, kura dēļ samazinās zalkšu medījuma sugu – jo īpaši abinieku – populācijas un līdz ar to – arī zalkšu skaits. Zelta raktuvju radītā piesārņojuma dēļ samazinās zalkšu populācija Mongolijā. Raktuvju darbība zalkšiem kaitē arī Grieķijas salā Milā.

Zalkšu un citu dzīvnieku mirstību uz ceļiem var būtiski samazināt “zaļo” tiltu (vai tuneļu) būve, lai dzīvnieki varētu droši šķērsot šosejas.

Krievijā un Ķīnā parastos zalkšus ķer starptautiskajam mājas mīluļu tirgum. Trūkst informācijas par to, kādos apjomos tas reāli notiek, bet nav ziņu, ka tas negatīvi atsauktos uz populāciju.

Zalkši reizēm cieš no vajāšanas tāpat kā citas čūskas – indīgas vai ne.

Zalktis un odze

Zalktis nav indīgs. Latvijā sastopamas trīs čūsku sugas – parastais zalktis, odze (Vipera berus) un ļoti retā gludenā čūska (Coronella austriaca), kā arī bezkāju ķirzaka – glodene (Anguis fragilis). Vienīgā rāpuļu suga, kuras inde var kaitēt cilvēkam, ir odze. Odzei ir vairākas krāsu formas – pelēka vai brūna ar raksturīgo melno zigzagu uz muguras, un arī melna un kaparbrūna forma bez saskatāma zigzaga. Cilvēki bieži nemāk atšķirt zalkti un odzes melno formu.

Kā atšķirt zalkti un odzi?

Zalkša visraksturīgākā pazīme ir gaišas (oranžas, dzeltenas vai baltas) “austiņas” – plankumi abās galvas pusēs.

Dažādi fakti

Parastie zalkši var izaugt ļoti gari un sasniegt pat 1,5 metru garumu. Dažreiz min arī lielāku garumu, bet tie lielākoties ir pārspīlējumi. Arī par metru garākus zalkšus sastop reti.

Parastā zalkša senie nosaukumi latviešu valodā ir zaltis un (Rucavā) misiņausis.

Informācijas avoti

Aghasyan A., Avci A., Tuniyev B., Crnobrnja-Isailović J., Lymberakis P., Andrén C., Cogălniceanu D., Ananjeva N.B., Üzüm N., Orlov N.L., Podloucky R., Tuniyev S., Kaya U., Ajtic R., Vogrin M., Corti C., Pérez Mellado V., Sá-Sousa P., Cheylan M., Pleguezuelos J., Sterijovski B., Nettmann H.K., Borczyk B., Schmidt B., Meyer A., Lau M., Borkin L., Milto K., Golynsky E., Belouskova A., Rustamov A, Nuridjanov D., Munkhbayar K. 2021. – Natrix natrix. The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T165594334A545209. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-3.RLTS.T165594334A545209.en. Accessed on 21 July 2022.

Latvijas Daba 2022. Parastais zalktis Natrix natrix (L.). SIA Gandrs. https://www.latvijasdaba.lv/rapuli/natrix-natrix-l/. Skatīts 21.07.2022.