Sākums Dzīvnieki Paradīzes dzērve

Paradīzes dzērve

Vašingtonas konvencijas II pielikums

Pasaules Sarkanā grāmata: jutīga suga (Vulnerable)

Eiropas ciltsgrāmata

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Aves – putnu klase
Gruiformes – dzērvjveidīgo kārta
Gruidae – dzērvju dzimta
Anthropoides paradiseus – paradīzes dzērve

Izplatība savvaļā

Paradīzes dzērve ir endēma Dienvidāfrikas Republikā, tikai neliela, saliņveidīga ligzdotāju populācija ir saglabājusies arī Namībijā, Etošā – ap 35 putniem. Paradīzes dzērvju skaits stipri samazinājās XX gs. 70.–90. gados, galvenie faktori bija saindēšanās ar kodinātām sēklām, lauksaimniecības ķimikālijām un saindētu ēsmu, kā arī ligzdošanai piemēroto zālāju izzušana. Pašlaik populācija ir stabila.

Mūsdienās lielākais paradīzes dzērvju bojā ejas cēlonis ir sadursmes ar elektrolīnijām. Ofērbērhā Rietumkāpā, kur koncentrēta ap pusi no pasaules populācijas, novērtēts, ka ik gadus elektrolīnijās aiziet bojā ap 12% populācijas. Tas pārsniedz maksimālo pieaugušo putnu mirstības rādītāju (7,5%), kas vēl netraucētu populācijai izdzīvot. Tagad elektrolīnijām pievienojušies arī vējdzirnavu parki.

Vai ir tiesa, ka

Paradīzes dzērves barojas labības laukos, apēdot kaitīgus kukaiņus?
Paradīzes dzērves savvaļā barojas ar kombikormu?
Paradīzes dzērves ligzdu būvē no lopu mēsliem?

Aizsardzība

1988. gadā iekļauta Pasaules Sarkanajā grāmatā, 1994. gadā atzīta par jutīgu sugu (VU – Vulnerable).
Paradīzes dzērves nebrīves populācijas dati no 1998. gada tiek reģistrēti Eiropas ciltsgrāmatā (ESB), to uztur Varšavas zoodārzs Polijā.
Iekļauta Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.
Iekļauta Bonnas konvencijas II pielikumā kā migrējošā suga, kurai ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss un kuras saglabāšanu varētu veicināt starptautiskā sadarbība, noslēdzot līgumus tās aizsardzībai.

Dzīves vide

Paradīzes dzērve ligzdo dabiskos biotopos, kuros dominē zāle vai grīšļi, priekšroku dod nomaļai savannai augstāk kalnos, kur veģetācija ir bieza un zema. Dažreiz ligzdo arī mitrāju tuvumā uz saliņām vai dambjiem. Jo sevišķi Rietumkāpā (Dienvidāfrikas Republikā) pielāgojusies izmantot arī lauksaimniecības zemes zemienēs – ganības, papuves un tikko novāktus labības laukus ar rugājiem. Daži pāri šajā rajonā ligzdo arī krasta kāpās. Neligzdošanas laikā suga sastopama zemākās vietās – sausos, dabiskos zālājos. Nakšņo seklos mitrājos.

Barība un barošanās

Paradīzes dzērve ir visēdāja. Pārtiek galvenokārt ar augiem – grīšļu un zāles sēklām, saknēm, bumbuļiem un nelieliem sīpoliem. Ēd arī dažādus dzīvniekus – kukaiņus (jo sevišķi siseņus un to oliņas, sienāžus, termītus un to kāpurus), tārpus, krabjus, zivis, vardes, rāpuļus un sīkus zīdītājus. Lauksaimniecības zemēs ēd labību – kviešus un kukurūzu, un apēd arī bezmugurkaulniekus – ražas kaitēkļus. Ja ir iespēja, barojas ar mājlopu kombinēto barību, kur tai tiek klāt, piemēram, lopu laidaros.

Barojas, pārmeklējot zemi un augus, dažreiz barību arī izrok.

Sabiedriskā uzvedība

Paradīzes dzērves ligzdo atsevišķi, kolonijas neveido. Toties pēc ligzdošanas pārvietojas uz barošanās vietām zemākos rajonos, kur bariņos pulcējas līdz 50 un vairāk putnu. Nakšņošanas vietās mitrājos salasās simti un pat tūkstoši.

Vairošanās un dzīves cikls

Parasti ligzdo augstāk kalnos augustā–aprīlī, savukārt zemienēs Dienvidāfrikas Republikā ir izteikts ligzdošanas pīķis novembrī, Namībijā – decembrī–martā. Teritoriāla, pa vienam pārim ligzdojoša suga. Piemērotā biotopā ligzdošanas blīvums ir 0,57 pāri/km².

Visbiežāk ligzdu ierīko zālājā ūdens tuvumā, bet arī ganībās, labības laukos un zāļu purvos. Ligzda mitrājā ir apkārtējo augu polsteris. Sausākās vietās par ligzdu kalpo sīku akmentiņu, sausu augu vai sakaltušu lopu mēslu slānis, bet bieži olas dēj tieši zālē vai uz kailas zemes.

Dējumā parasti 2 olas. Perē 30–33 dienas. Mazuļi ir ligzdbēgļi, tikko šķīlušies tie ir pelēkā dūnu tērpā, galviņa un kakls iedzelteni, krūtis baltas. Dzērvēnu pieaugšana prasa vismaz 85 dienas.

Dzimumgatavību sasniedz 3–5 gados.

Migrācijas

Paradīzes dzērve nav gājputns, bet gada laikā veic sezonālu pārvietošanos. Tie putni, kas ligzdo augstāk kalnos, pēc ligzdošanas sezonas beigām dodas uz laukiem un mitrājiem zemienēs. Dažviet dzīvo kā nometnieki, dažviet klejo.

Dažādi fakti

Paradīzes dzērvei ir neparasti liela galva un tievs kakls. Vaigu un pakauša spalvas veido ļoti glītu “kobras kapuci”.

Paradīzes dzērve ir neliela dzērve, tās garums ir 1,1–1,2 m, spārnu izpletums 1,8–2 m, svars 4,9–5,3 kg. Tēviņš ir nedaudz lielāks par mātīti.

Informācijas avoti

BirdLife International 2019. Anthropoides paradiseus. The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T22692109A155417800. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2019-3.RLTS.T22692109A155417800.en. Accessed on 6 August 2021.

Archibald G.W., Meine C.D. 1996. Family Gruidae (Cranes). – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 3: Hoatzin to Auks. Pp. 60–89.