Pandas samiņš

Pasaules Sarkanā grāmata: daļēji apdraudēta suga (Near Threatened)

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Actinopterygii – starspurzivju klase
Siluriformes – samveidīgo zivju kārta
Callichthyidae – bruņusamu dzimta
Corydoras panda – pandas samiņš

Izplatība savvaļā

Pandas samiņš ir Dienvidamerikas suga. Tas ir Peru endēms, kurš sastopams Amazones baseinā – pietekās Ukajali augštecē.

Suga savā areālā ir diezgan bagātīgi sastopama, bet, iespējams, skaits samazinās. Populācijas tendence vēl neskaidra, nepieciešami pētījumi. Tā kā pandas samiņš ir ļoti skaista zivtiņa, pēc tā ir liels pieprasījums akvārija zivju tirdzniecībā, un to apdraud ievākšana no dabas.

Vai ir tiesa, ka

Pandas samiņam ir ūsas?
Pandas samiņam ir dzeloņi?
Pandas samiņi ir poligāmi?

Aizsardzība

2016. gadā iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā daļēji apdraudēta suga (NT – Near Threatened).

Dzīves vide

Pandas samiņš ir saldūdens zivs, kas dzīvo tropu ūdeņos – 16–28⁰C, bieži – zem 24⁰C, jo Andu tuvumā upēs ieplūst vēsāki ūdeņi. Sugas areālā ūdenī ir arī zems minerālvielu saturs, un tas ir viegli skābs, toties bagāts ar skābekli.

Apdzīvo skaidras, krāčainas upītes ar smilts vai smalkas grants gultni. Visbiežāk sastopams upju posmos, kur daudz ūdensaugu un siekstu.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Pandas samiņš ir bentopelaģiska zivs – uzturas gan pie upes gultnes, gan virsējos ūdeņos.

Veido nelielus barus.

Tāpat kā pārējiem Corydoras ģints samiņiem, ir trīs ūsu pāri – taustes orgāni, kas palīdz barības meklēšanā.

Aizsardzībai kalpo vairāki dzeloņi – tādi ir zem katras acs, muguras spuras priekšdaļā, vēdera spuru priekšdaļā un uz tauku spuras.

Barība un barošanās

Pandas samiņi ir visēdāji. Vairāk ēd dzīvnieku valsts barību – tārpus, kukaiņus, vēžveidīgos (vienādkājvēžus u.c.) un citus sīkus dzīvniekus, ko atrod upes gultnē.

Vairošanās un dzīves cikls

Pandas samiņi vairojas, nēršot ikrus, un apaugļošana ir ārēja.

Tāpat kā daudzas citas sugas ekvatora tuvumā, pandas samiņi vairojas lietus sezonas sākumā, kad ikru nēršanu veicina vēsu, ar skābekli un barības vielām bagātu ūdeņu pieplūde upēs. Tad mātīšu ķermenī sāk attīstīties ikri, savukārt tēviņi sāk sekot mātītēm.

Nārsta laikā pāris ieņem tā saukto “T” pozu – tēviņš novietojas perpendikulāri mātītes pakaļgalam, satverot to ar vēdera spurām. Mātīte ikrus iznērš pa vienam, tēviņš tos apaugļo, un mātīte katru ikru rūpīgi piestiprina ūdensaugiem vai akmeņiem. Ikri ir dzeltenā vai oranžā krāsā.

Mātīte piecu stundu laikā iznērš līdz 25 ikriem, nārstojot ar vairākiem tēviņiem. Šī poligāmija nodrošina pēcnācējiem augstāku ģenētisko daudzveidību.

Ikri sāk šķilties 3–4 dienas pēc apaugļošanas. Šķiļoties mazuļi ir ļoti sīki – tikai ap 4 mm gari. Tie barojas ar planktonu un 10–12 nedēļu laikā sasniedz 12–14 mm garumu. Šajā laikā tie jau ir ieguvuši melnbalto krāsojumu un atgādina miniatūrus pieaugušos samiņus.

Pandas samiņu dzīves ilgums (nebrīvē) ir 10 gadi.

Atklāšanas un izmantošanas vēsture

Pandas samiņš ir diezgan jauna suga zinātnei – to atklāja tikai XX gadsimta vidū. Kembridžas Universitātes veterinārijas ekspedīcijā Peru 1968. gadā divus eksemplārus ievāca Rendolfs H. Ričardss, kurš tos noķēra Vanuko apkārtnē Aquas Amarillas – nelielā Pačiteas pietekā. Londonas dabas muzeja kurators, ihtiologs Pīters Hamfrijs Grīnvuds sugas paraugus pārsūtīja holandiešu ihtiologiem Hanam Nijsenam un Isakam Insbrikeram, kuri šajā laikā gatavoja pārskatu par Corydoras ģints samiņiem. Nijsens un Insbrikers 1971. gadā zinātniski aprakstīja jauno sugu, nosaucot to par pandas samiņu – Corydoras panda – par godu lielajai pandai, kuru atgādina samiņa melnbaltais krāsojums.

Tikko pandas samiņi parādījās akvāriju kultūrā, tie ieguva lielu piekrišanu, un radās ievērojams pieprasījums. Šīs zivtiņas ir ne tikai skaistas, bet arī viegli turamas akvārijos – sabiedriskas un saticīgas, akvārijā labi sadzīvo ar citām sugām. Pandas samiņi turklāt ir arī laba akvāriju ekspozīcijas suga, jo ir aktīvi un arvien redzami, rosāmies un meklējam barību substrātā.

Savvaļā ķertiem pandas samiņiem sākotnēji bija augsta cena, līdz tirgū kļuva pieejami nebrīvē vairoti samiņi.

Arvien ir maz zināms (un nepieciešami pētījumi) par sugas izplatību, populāciju, vairošanos, ekoloģiju un apdraudējuma faktoriem savvaļā.

Dažādi fakti

Ģints nosaukums – Corydoras – veidots no diviem grieķu vārdiem (kory = bruņucepure, doras = āda). Kā jau minēts, suga nosaukta par pandas samiņu, atsaucoties uz lielo pandu (Ailuropoda melanoleuca), kuru atgādina zivtiņas jaukais, melnbaltais krāsojums.

Pieaugušu pandas samiņu garums ir ap 3,8 cm, retāk sasniedz 5 cm garumu. Mātītes lielākoties ir nedaudz lielākas par tēviņiem.

Pandas samiņu mātītes ir nedaudz lielākas par tēviņiem, turklāt ir platāks ķermenis (vislabāk redzams, skatoties no augšas) un apaļāks vēders. Tēviņi ir slaidāki un īsāki. Savukārt ne krāsa, ne spuras neatšķiras.

Hromosomu skaits – 2n=46.

Ir divas samiņu sugas, kas pēc krāsojuma ārēji ir līdzīgas pandas samiņam. Tās ir Corydoras guapore un Corydoras caudimaculatus, kas sastopamas Gvapores augštecē Brazīlijā.

Informācijas avoti

Blake B. 2022. Fish Profile: The Panda Cory (Corydoras panda). https://www.boodleshireaquatics.com/post/fish-profile-the-panda-cory-corydoras-panda. Accessed on 24 October 2022.

Froese R., Pauly D., eds. 2022. Corydoras panda Nijssen & Isbrücker, 1971. – FishBase. https://fishbase.mnhn.fr/summary/speciessummary.php?ID=12188&AT=Pandapanzerwels. Accessed on 24 October 2022.

Hidalgo del Aguila M., Velasquez M., Chocano L. 2016. Corydoras panda. – The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T49830400A53818288. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-1.RLTS.T49830400A53818288.en. Accessed on 24 October 2022.

Nijssen H., Isbrücker I.J.H. 1971. Two new species of the catfish genus Corydoras from Brazil and Peru (Pisces, Siluriformes, Callichthyidae). – Beaufortia 18(239): 183–189.

Sharpe S. 2020. Panda Cory (Panda Catfish) Species Profile. – The Spruce Pets. https://www.thesprucepets.com/panda-cory-1380838. Accessed on 24 October 2022.