Naterera piraija

Dzīves vide

Naterera piraija ir saldūdens zivs. Visvairāk apdzīvo straujas upes.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Naterera piraijas dzīvo baros un ir aktīvas galvenokārt dienā.

Piraijām notiek periodiska zobu maiņa. Novērojumi liecina, ka zobus maina vienlaikus tikai vienā žokļa pusē, lai šī procesa laikā būtu iespējams turpināt barošanos.

Naterera piraijām izveidojušās simbiotiskas attiecības ar punktotajām piraijām (Serrasalmus marginatus). Punktotās piraijas barojas ar parazītiskajiem vēžveidīgajiem (piemēram, zivjutīm), ko kā sanitāri nolasa Naterera piraijām no ķermeņa (mutuālisms – simbiotiskas attiecības, kas izdevīgas abām sugām).

Barība un barošanās

Naterera piraijas ir visēdājas – barojas ar zivīm (gan veselām, gan atsevišķām to daļām – spurām un zvīņām), maitu, kukaiņiem, gliemjiem, tārpiem un augiem. Ēd aļģes, lapas, ziedus, augļus un sēklas, turklāt lielākoties to dara, kamēr augu aizsegā izglūn medījumam.

Naterera piraiju barības pētījumā Pantanālā tika atklāta liela barības objektu daudzveidība: zivju gabali (atrasti 46% pārbaudīto piraiju kuņģu), krabji (42%), zivju zvīņas (29%), veselas zivis (29%), kukaiņi (13%), gliemji (13%) un rāpuļa astes gals (4%). Visbiežāk atrastais barības objekts bija augu daļas, ko atrada 71% pētīto piraiju kuņģu.

Mazākās piraijas (8–11 cm) barību meklē galvenokārt pa dienu, lielākās (15–24 cm) – no rīta un vakarā. Naktī medību rajonā patrulē atsevišķas lielas piraijas.

Ir trīs barības iegūšanas metodes – uzglūnēšana no slēpņa, medījuma vajāšana un barošanās ar maitu.

Pa dienu piraijas medījumam visbiežāk uzglūn no slēpņa. Tās salasās ūdensaugu aizsegā un gaida medījumu. Grupā parasti ir 20–30 piraiju. Uzglūnējušas zivij, piraijas tai uzbrūk. No slēpņa vienlaikus izšaujas 1–3 piraijas, bet ne visa grupa.

Piraijas uzbrūk dažādu sugu lielām un mazām zivīm. Lielās zivis piraiju uzbrukumā parasti zaudē spuras (piraijas visbiežāk sakož astes un anālās spuras, dažkārt arī muguras spuras) vai sānu zvīņas, toties izdodas aizbēgt, kamēr piraija apēd iegūto kumosu. Sakostās zivis nav sakropļotas uz mūžu – gan zvīņas, gan spuras reģenerējas (ataug) 1–6 nedēļu laikā. Tomēr piraijas zivīm bieži izkampj arī muskulatūras gabalus. Mazākās zivis biežāk apēd veselas.

Nereti piraijas iekož arī citu sugu piraijām un pat savas sugas pārstāvēm.

Piraijas atstāj lielu ietekmi uz savu apdzīvoto vidi un citu zivju sugu sabiedrībām. Novērots, ka vairākām cihlīdu sugām izveidojusies specifiska uzvedība, lai paglābtos no piraiju uzbrukumiem – tās vēro, vai nav manāmas piraijas (zivīm barojoties nelielās grupiņās, pa vienai pārmaiņus uzņemas “stāvēt uz vakts”), mēģina piraijas padzīt un nelaist sev klāt (zivju grupiņām nereti tas izdodas – piraijas bieži atkāpjas, ja tām uzbrūk un kož), un sarga asti, cenšoties to paslēpt augos vai plakaniski piespiežot gultnei, lai piraijas nevar iekosties. Mainās zivju barošanās uzvedība – pa dienu tās reti barojas upju klajākās vietās, kur ir lielāka iespēja, ka piraijas tās pamanīs. 

Kad ir iespēja, piraijas savvaļā barojas ar maitu – beigtām zivīm, ūdensputniem u.c. Domā, ka liela daļa stāstu par piraijām cilvēkēdājām saistīta ar barošanos ar maitām, nevis uzbrukumiem dzīviem cilvēkiem.

Vairošanās un dzīves cikls

Naterera piraijas nārsto lietus sezonā, kad upēs paaugstinājies ūdens līmenis. Tas palīdz izvairīties no ikru izžūšanas.

Piraijas nārstojot peld lokos, pārim saskaroties ar vēderiem. Ikri ir lieli, tos iznērš upes gultnē bļodveidīgās ligzdās, ko izrok starp ūdensaugu ceriem. Piraiju ligzda ir 4–5 cm dziļa un ap 15 cm diametrā. Ikru sakopojumus piestiprina pie augu stublājiem un saknēm.

Agrāk uzskatīja, ka nārstošana grupās un uzturēšanās pie “ligzdām” ir pielāgojums, kas palielina ikru drošību. Tomēr atklājās, ka piraijas savas ligzdas nemaz ļoti aktīvi neaizsargā. Ja piraijām kādu iemeslu dēļ nākas pavirzīties tālāk no ligzdām, ikrus apdraud citas zivis, kas labprāt ar tiem barojas. 
Ikri izšķiļas pēc 9–10 dienām.

Naterera piraijas dzimumgatavību sasniedz 1–2 gadu vecumā, kad izaugušas 11–15 cm garas.

Izmantošana

Naterera piraiju uzskata par vienu no visbīstamākajām un agresīvākajām zivīm. Stāsti par piraiju plēsonību ir ļoti populāri – tās apraksta kā cilvēkēdājas, kas pulcējās simtiem zivju baros, uzbrūk barā un kož visam, kas kustas. Liela daļa šīs informācijas ir pārspīlēta.

Naterera piraija ir akvārijos visbiežāk turētā piraiju suga.

Ir daudz Naterera piraiju introdukcijas gadījumu daudzviet ASV saldūdeņos. Šādi gadījumi reģistrēti Floridā, Havaju salās, Masačūsetsā, Mičiganā, Minesotā, Ohaio, Oklahomā, Pensilvānijā, Teksasā un Virdžīnijā. Lielākoties ezeros tiek ielaistas akvāriju zivis. Saņemot ziņojumus par ezeros pamanītām piraijām, ASV valsts dienesti parasti tās iznīcina, izmantojot pesticīdu rotenonu.

Ir ziņas par Naterera piraiju introdukcijas gadījumiem Ķīnā (ieveda no Brazīlijas, piraijas iedzīvojās savvaļā), Bangladešā (ieveda no Brazīlijas, neiedzīvojās), Filipīnās, Turcijā, Albānijā u.c.

Piraija savvaļā konstatēta arī Latvijā – 2008. gadā vienu eksemplāru izmakšķerēja dīķī Daugavpilī.

Dažādi fakti

Naterera piraiju garums ir 8–24 cm, bet var sasniegt 30–50 cm. Svars līdz 3,9 kg.

Tēviņi parasti ir nedaudz mazāki par mātēm.

Informācijas avoti

Froese R., Pauly D., eds. 2021. Pygocentrus nattereri. – FishBase. https://www.fishbase.in/summary/Pygocentrus-nattereri.html. Accessed on 15 December 2021.

Putz B. 2002. Pygocentrus nattereri. – Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Pygocentrus_nattereri/. Accessed on 15 December 2021.

Sazima I., Machado F. 1990. Underwater Observations of Piranhas in Western Brazil. – Environmental Biology of Fishes 28: 17–31.

Uetanabaro M., Wang T., Abe A. 1993. Breeding Behaviour of the Red-Bellied Piranha, Pygocentrus nattereri, in nature. – Environmental Biology of Fishes 38: 369–371.

Vicentin W., dos Santos Costa F.E., Súarez Y.R. 2013. Population ecology of Red-bellied Piranha Pygocentrus nattereri Kner, 1858 (Characidae: Serrasalminae) in the Negro River, Pantanal, Brazil. – Environmental Biology of Fishes 96: 57–66.