Moluku kakadu
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Aves – putnu klase
- Psittaciformes – papagaiļveidīgo kārta
- Cacatuidae – kakadu dzimta
- Cacatua moluccensis – Moluku kakadu
Izplatība savvaļā
Moluku kakadu ir Indonēzijas endēms, kas sastopams vienīgi dažās salās Moluku arhipelāga dienvidu daļā – Seramā, Ambonā, Saparuā un Haruku.
Pašlaik gandrīz visa Moluku kakadu savvaļas populācija koncentrēta Seramas salā. Pēdējā laikā vairs nav ziņu par sugas novērojumiem Saparuā un Haruku, un, iespējams, Ambonā saglabājusies tikai viena atradne. Seramā Moluku kakadu savulaik bija bagātīgi sastopams, bet skaits ļoti samazinājies. Tagad suga ir bieži novērojama vienīgi Manuselas nacionālajā parkā un Seramas austrumdaļā. 1998. gadā vērtēja, ka savvaļas populācijā saglabājušies ap 110 000 putnu, bet 2007. gadā – virs tikai 9640.
Moluku kakadu skaita straujo samazināšanos izsauca masveidīga ķeršana tirdzniecībai (visā pasaulē kakadu ir populāri un pieprasīti turēšanai mājās). Vērtē, ka 1981.–1990. gadā no Indonēzijas eksportēja ap 74 500 Moluku kakadu. 1989. gadā Moluku kakadu iekļāva CITES I pielikumā, un 90. gados starptautiskā tirdzniecība tika praktiski pārtraukta. Tomēr putnu ķērāji turpināja aktīvi darboties, jo kakadu arvien bija pieprasīti Indonēzijas vietējā tirgū, turklāt nelegālā tirdzniecība īpaši uzplauka 2004. gada reliģisko nemieru laikā. Vērtē, ka ik gadus no dabas arvien izņem ap 4000 Moluku kakadu.
Moluku kakadu apdraud arī mežu izciršana, kas aizvien turpinās sugas nelielajā izplatības areālā. Ambonā un Seramas piekrastē un zemienēs lielākā daļa meža ir jau zaudēta. Paredz, ka mežu izciršanas dēļ turpmākajos 25 gados Seramas Moluku kakadu populācija samazināsies vēl uz pusi.
Vairošanai nebrīvē ir nozīmīga loma Moluku kakadu saglabāšanā.
Vai ir tiesa, ka
- Moluku kakadu spēj tikt galā ar veseliem kokosriekstiem?
- Moluku kakadu mātītes ir lielākas par tēviņiem?
- Moluku tēviņiem un mātītēm atšķiras acu krāsa?
Aizsardzība
1988. gadā iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā, 1994. gadā atzīts par jutīgu sugu (VU – Vulnerable).
Moluku kakadu izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme), pašlaik to koordinē Mandai zoodārzu apvienība Singapūrā.
Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) I pielikumā kā suga, kurai draud izmiršana un kuru tieši vai netieši apdraud starptautiskā tirdzniecība.
Dzīves vide
Moluku kakadu apdzīvo zemieņu lietus mežus līdz 1000 m virs jūras līmeņa. Visiecienītākais ir pirmatnējais mežs, kas nekad nav bijis izcirsts un ataudzis no jauna. Pētījumos atklāts arī, ka visvairāk Moluku kakadu dzīvo mežos, kur ir daudz Ficus ģints epifītu un lielu, ligzdošanai piemērotu koku.
Barība un barošanās
Pārtiek no augļiem, ogām, riekstiem un sēklām. Ēd arī kukaiņus un to kāpurus.
Moluku kakadu bez grūtībām tiek galā ar veseliem, ar zaļo apvalku klātiem kokosriekstiem, ar knābi izloboties caur ārējā apvalka slāņiem un piekļūstot kodolam.
Sabiedriskā uzvedība
Moluku kakadu parasti novērojami pa vienam vai pāros. Reizēm novēro kokos nometušās lielākas grupiņas, bet ne vairāk par 16 putniem vienuviet.
Vairošanās un dzīves cikls
Par Moluku kakadu ligzdošanu savvaļā praktiski nav informācijas. Iespējama vairošanās uzvedība reģistrēta maijā, citu ziņu par vairošanās sezonu dabā nav.
Nebrīvē ligzdojošiem Moluku kakadu dējumā parasti ir 2 olas (1–3), perēšana aizņem 28–29 dienas. Mazuļi ir ligzdguļi. Cāļus klāj reta, dzeltena dūna. Mazuļi ligzdā pavada ap 14 nedēļām.
Migrācijas
Moluku kakadu dzīvo kā nometnieki.
Dažādi fakti
Moluku kakadu ir diezgan liels kakadu – ķermeņa garums 50 cm, svars – ap 850 g. Cekuls ir 15 cm garš.
Mātītes ir nedaudz lielākas par tēviņiem.
Moluku kakadu tēviņiem acis ir melnas, mātītēm – tumši brūnas.
Informācijas avoti
BirdLife International 2016. Cacatua moluccensis. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T22684784A93046425. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-3.RLTS.T22684784A93046425.en. Accessed on 5 January 2021.
Rowley I. 1997. Family Cacatuidae (Cockatoos). – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 4: Sandgrouse to Cuckoos. Pp. 246–279.