Mazais tritons

Dzīves vide

Mazie tritoni sastopami dažādos mežos, krūmājos un pļavās. Suga pielāgojusies dzīvei cilvēka klātbūtnē un apdzīvo arī parkus, dārzus un dažādus slapjus biotopus gan laukos, gan pilsētvidē. Areāla dienvidos sastopami arī stepes zonā, kur apdzīvo mežainas upju ielejas. Kalnu rajonos mazie tritoni sastopami līdz pat 2150 m v.j.l. (Austrijā).

Nārsta biotopi ir dažādas seklas ūdenstilpes ar stāvošu vai lēni plūstošu ūdeni – nelieli dīķi, grāvji, lāmas, grants karjeri. Vislabāk, ja šīs ūdenstilpes ir saulainas, biezi aizaugušas un tajās nav zivju. Mazais tritons nav sevišķi prasīgs pret ūdens kvalitāti un apdzīvo arī diezgan piesārņotus ūdeņus.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Tāpat kā citiem mērenās joslas abiniekiem, mazajiem tritoniem gada gaitā ir dažādi dzīves posmi – dzīve ūdenī, dzīve uz sauszemes un ziemošanas periods.

Dzīve ūdenī

Periodu, kuru pavada ūdenī, tritoni velta nārstam. Latvijā mazie tritoni ūdenstilpēs uzturas aptuveni 20. aprīlī–30. Jūnijā. Dzīvojot ūdenī, mazie tritoni ir aktīvi cauru diennakti vai vismaz naktī un krēslā. Ūdenī pieaugušie tritoni elpo ne tikai ar plaušām, bet arī caur ādu.

Nārsta periodā tēviņiem attīstās arī peldplēves uz pakaļējo kāju pirkstiem, kas ļauj veiklāk peldēt un manevrēt.

Dzīve uz sauszemes

Pieaugušie tritoni lielāko daļu laika dzīvo uz sauszemes. Šajā laikā tie ir aktīvi naktī un krēslā. Aktivitāte palielinās arī lietus laikā un pēc lietus. Dienu pavada slēptuvēs – lapu kaudzēs, sūnās, bedrēs, grauzēju alās, zem koku saknēm, zariem, kritušu koku stumbriem un akmeņiem. Mazos tritonus nereti atrod arī pagalmos un malkas šķūņos.

Ziemošana

Latvijā mazie tritoni ziemo septembra beigām–aprīļa sākumam. Sugas izplatības areāla Z un ZA ziemošana ir visgarākā, bet areāla D var izpalikt vispār.

Ziemošanas vietas ir grauzēju un kurmju alas, satrunējuši celmi, zaru kaudzes, arī pagrabi un malkas šķūņi. Ziemo nelielās grupās, bet vienkop var būt arī vairāki desmiti un pat daži simti mazo tritonu. 

Barība un barošanās

Dzīvojot ūdenī, pieaugušie mazie tritoni pārtiek no dažādiem sīkiem ūdens bezmugurkaulniekiem – odu un ūdensvaboļu kāpuriem, sīkiem vēžveidīgajiem, sīkiem gliemjiem, zivju un abinieku ikriem. Var ēst arī pašu sugas ikrus, īpaši mātītes, kas nārsta vietās pavada vairāk laika.

Dzīvojot uz sauszemes, mazie tritoni barojas ar dažādiem kukaiņiem un to kāpuriem (piemēram, tauriņu kāpuriem), kolembolām, daudzkājiem, ērcēm, sliekām.

Vairošanās un dzīves cikls

Latvijā mazie tritoni nārsto aprīļa beigās–maijā, bet mazuļi no ūdenstilpes iznāk jūlija beigās–augustā.

Tēviņiem pirms nārsta uz muguras un astes izveidojas izteikta ādas kroka – sekste, un uz pakaļkāju pirkstiem attīstās peldplēves, turklāt astes apakšdaļā parādās oranža apmale un gaišzila svītra ar melniem plankumiem. Mātītes izskats mainās maz, tikai nedaudz paplašinās astes spura.

Pirms nārsta notiek ritualizētas “dejas” ūdenī. 

Mātīte katrā nārsta sezonā iznērš 60–300 ikru. Ikrus nērš pa vienam vai nelielās porcijās, turklāt katru ikru pielīmē ūdensauga lapas apakšpusē un ietin lapā. Pēc 14–20 dienām izšķiļas kurkuļi, kas turpmākās 60–70 dienas līdz metamorfozei dzīvo ūdenī.

Kurkuļu barošanos pirmajā dienā pēc izšķilšanās nodrošina to dzeltenuma maisa saturs, bet jau nākamajā dienā tie sāk baroties ar sīkiem ūdens bezmugurkaulniekiem. Kad kurkuļi paaugušies, tie pāriet uz lielākiem medījumiem – galvenokārt ūdens gliemjiem.

Pēc metamorfozes jaunie tritoni iznākuši no ūdens pilnībā pāriet uz barošanos uz sauszemes. Tikko metamorfozi izgājušu mazo tritonu garums ir ap 35 mm.

Mazie tritoni dzimumgatavību sasniedz otrajā–trešajā dzīves gadā.

Kas visvairāk apdraud mazos tritonus?

Suga kopumā nav apdraudēta, bet dažviet lokāli nozīmīgu faktoru ietekmē samazinās vietējās populācijas. 

Sugai visvairāk kaitē dažādas izmaiņas dzīves vidē:

• mitrāju nosusināšana;
• ūdens piesārņošana nārsta ūdenstilpēs;
• plēsīgu zivju introdukcija ūdenstilpēs;
• ūdenstilpju eitrofikācija;
• mežu izciršana ūdenstilpju krastos;
• apbūve

Introdukcija

Mazais tritons ir introducēts Austrālijā, tā kļūstot par pirmo astaino abinieku pārstāvi kontinentā, jo Austrālijā vienīgie dabiski sastopamie abinieki ir vardes. 

Pašlaik sugas oficiālais statuss Austrālijā ir “kontrolēta kaitīgā suga”, jo rēķinās ar tās potenciālu kļūt ar invazīvu sugu un radīt konkurenci vietējiem abiniekiem, iespējams – arī citas ekoloģiskas sekas.

Dažādi fakti

Mazais tritons ir neliels – ķermeņa garums kopā asti ir 7–8 cm, retāk līdz 10 cm. Tēviņu svars sasniedz 1,6 g, mātīšu – 3 g.

Tritoniem ir daudz senu nosaukumu latviešu valodā – mazie un lielie tritoni saukti par šķirzutnēm, šķerzutnēm, ūdensķirzakām un ūdeņdrēžām.

Informācijas avoti

AmphibiaWeb 2021. Lissotriton vulgaris – Smooth Newt. University of California, Berkeley, CA, USA. https://amphibiaweb.org/species/4303. Accessed on 6 October 2022.

Arntzen J.W., Kuzmin S., Beebee T., Papenfuss T., Sparreboom M., Ugurtas I.H., Anderson S., Anthony B., Andreone F., Tarkhnishvili D., Ishchenko V., Ananjeva N., Orlov N., Tuniyev B. 2009. Lissotriton vulgaris. –  The IUCN Red List of Threatened Species 2009: e.T59481A11932252. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2009.RLTS.T59481A11932252.en. Accessed on 6 October 2022. 

Latvijas Daba 2022. Mazais tritons Triturus vulgaris (L.). https://www.latvijasdaba.lv/abinieki/triturus-vulgaris-l/. SIA Gandrs. Skatīts 6.10.2022.

Pupiņš M., Pupiņa A. 2011. Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs. Daugavpils: Daugavpils universitāte, Ekoloģijas institūts. 81 lpp. (Mazais tritons 31.–34. lpp.)