Mazais resnais loris
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Primates – primātu kārta
- Lorisidae – loru dzimta
- Nycticebus pygmaeus – mazais resnais loris
Izplatība savvaļā
Mazie resnie lori sastopami Dienvidaustrumāzijā – Kambodžā, Laosā un Vjetnamā. Savvaļas populācija arvien samazinās galvenokārt medību dēļ, kā arī, samazinoties dzīves videi – izcērtot mežus lauksaimniecības platībām – Indijas riekstu, kukurūzas, rīsa plantācijām.
Vjetnamā mazos resnos lorus izmanto tautas medicīnā un tirgo kā mājas mīluļus, un notiek arī nelegāla starptautiskā tirdzniecība, kuras apjomi pārsniedz sugai pieļaujamos. Vietējie iedzīvotāji lorus lieto pārtikā, tos ķerot veikli konstruētās lamatās un cilpās. Kambodžā lorus izmanto galvenokārt tautas medicīnā, pie tam sevišķi liela vērtība ir loru acīm. Laosā loru izmantošana ir salīdzinoši mazāka.
Vai ir tiesa, ka
- Lori no ienaidnieka glābjas, krītot no koka?
- Kad loru māte mazuli uz brīdi atstāj zarā, to drošības labad pārklāj ar smirdīgu, indīgu vielu?
- Mazo resno loru savvaļas populācijai kaitēja Vjetnamas karš?
Lasiet par loriem Rīgas zoodārzā:
Aizsardzība
Mazais resnais loris 1988. gadā iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā, 2020 gadā atzīts par nopietni apdraudētu (Endangered – EN).
Nebrīves populācijas dati tiek reģistrēti starptautiskajā ciltsgrāmatā (ISB), to uztur Sandjego zooloģijas biedrība ASV.
Mazajam resnajam lorim izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme), to koordinē Poznaņas zoodārzs Polijā.
The species is managed under the EEP (EAZA Ex-situ Programme), it is coordinated by Zoo Poznan.
Mazais resnais loris iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) I pielikumā kā suga, kurai draud izmiršana un kuru tieši vai netieši apdraud tirdzniecība.
Dzīves vide un pielāgojumi
Mazie resnie lori apdzīvo tropu lietus mežus, bambusu audzes u.c.
Dzīvo kokos, uz zemes nokāpj reti. Aktīvi naktī. Barību meklē vienatnē. Lori pārvietojas palēninātā kustībā, kā hameleoni, un tik lēna kustība ir neuzkrītoša un traucē lori biezajā augājā ieraudzīt. Tomēr vajadzības gadījumā lori var kustēties neticami strauji. Toties var ilgu laiku pavadīt pilnīgā nekustībā.
Dzīvei kokos loriem palīdz daudzi pielāgojumi. Kāpelēt palīdz pretstatītie (pārējiem pirkstiem perpendikulārie) īkšķi. Attīstītā kāju muskulatūra nodrošina ciešu tvērienu bez jebkādas piepūles.
Lori no kokiem zemē krīt reti. Tomēr tie tā dara, kad tiek sabiedēti, un dažreiz, kad glābjas no ienaidnieka.
Lori guļ, saritinājušies ciešā kamolā, galvu iespieduši starp kājām.
Barība un barošanās
Mazie resnie lori ir visēdāji. To barībā ir lieli gliemji, kukaiņi (tauriņu kāpuri, vaboles, tūkstoškāji), ķirzakas (gekoni), putni, to olas un mazuļi, sīkie zīdītāji, augļi un cita augu barība. Barojas arī ar koku sulu un sveķiem. Sevišķi patīk ziedoši koki. Daļai loru ēsto kukaiņu piemīt asa smaka, un ēdājs pēc smakas tos arī atrod.
Loris var satvert zaru ar pakaļkājām un nostāties stāvus, lai ar abām priekšķepām zibenīgi ķertu medījumu. Citreiz savukārt “pakaras” pakaļkājās, priekšķepas atbrīvojot ēšanai. Medījot visvairāk vadās pēc ožas un redzes – lielās acis nodrošina binokulāru redzi.
Mazajiem resnajiem loriem ir palēnināta vielmaiņa – par 40% zemāka, nekā parasti šāda lieluma dzīvniekam.
Sabiedriskā uzvedība
Mazie resnie lori nav sevišķi sabiedriski – dzīvo pa vienam vai grupiņās, kurās ir tēviņš, vairākas mātītes un 1–2 mazuļi. Pieaugušie tēviņi ir teritoriāli un citus tēviņus tuvumā necieš. Teritoriju iezīmē ar urīnu. Pēc mātīšu atstātā urīna tēviņš secina, ka mātīte meklējas un tātad jāapciemo.
Vairošanās un dzīves cikls
Mazie resnie lori ir poligāmi un var vairoties cauru gadu. Viens tēviņš pārojas ar vairākām mātītēm. Dzemdības notiek ik pēc 12–18 mēnešiem.
Grūsnība ilgst 190–193 dienas. Parasti dzimst viens mazulis, bet dažreiz dvīņi. Piedzimstot mazuļu svars ir ap 23 g, bet tie ir labi attīstīti un atgādina miniatūras pieauguša lora kopijas. Acis atveras piedzimšanas dienā. Mazuli nēsā māte un, iespējams, arī tēvs, bet dažreiz vecāki mazuli noliek karāties zarā, kamēr paši meklē barību. Ar mātes pienu barojas 6–9 mēnešus.
Dzimumgatavību mātītes sasniedz apmēram 9 mēnešu vecumā, tēviņi 17–20 mēnešos.
Dzīves ilgums 12–14 gadi. Nebrīvē var nodzīvot arī 26 gadus.
Dažādi fakti
“Malu malu” ir lora nosaukums indonēziešu valodā – “kautrīgais”. Savukārt holandieši par loriem sauc klaunus, acīmredzot atsaucoties uz dīvainajām loru pozām.
Mazajiem resnajiem loriem elkoņu iekšpusē ir dziedzeri, kas izdala smirdīgu vielu, kas sajaukumā ar lora siekalām ir indīga. Mātes šo toksīnu arī ielaiza mazuļu vilnā, kad atstāj tos, pašas dodamās barības meklējumos. Toksīns nav nāvējošs cilvēkam, tomēr izraisa sāpīgu satūkumu un var izraisīt vispārēju šoku. Ja smirdīgā viela ienaidnieku neatvaira, loris nereti krīt nost no zara un saveļas kamolā.
Vjetnamas karš mazos resnos lorus gandrīz noslaucīja no zemes virsas. Kara darbības laikā tika gan dedzināti meži, gan no lidmašīnām kaisīts indīgais herbicīds “Agent Orange”, lai iznīcinātu koku lapas.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
