Malajas slēdzējbruņrupucis

Aizsardzība

• 1996. gadā iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā, 2000. gadā atzīts par nopietni apdraudētu (EN – Endangered).
• Sugai izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme). Pašlaik to koordinē Minsteres zoodārzs Vācijā.
• Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.

Dzīves vide

Salīdzinājumā ar pārējām slēdzējbruņrupuču sugām Malajas slēdzējbruņrupucis visvairāk uzturas ūdenī, turklāt ir izplatīts tikai zemieņu lietusmežos. Malajas slēdzējbruņrupucis dzīvo rajonos, kur gaisa temperatūra pastāvīgi ir 24–350C.

Vislabāk patīk silts, stāvošs ūdens. Dzīvo gandrīz visu veidu ūdenstilpēs, izņemot lielas upes un ūdenskrātuves. Vislabprātāk apdzīvo biezi aizaugušus mitrājus – rīsu laukus, purvus un seklus dīķus. Mīt arī vecupēs, mangrovju audzēs un apūdeņošanas kanālos.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Būdami mitras tropu vides iemītnieki, Malaizijas slēdzējbruņrupuči ir aktīvi cauru gadu un nekad neziemo.

Malajas slēdzējbruņrupuču dzīve ir daudz saistīta ar ūdeni, tādēļ tie ir ļoti veikli peldētāji. Pamanījuši briesmas, tie zibenīgi ienirst un paslēpjas ūdenstilpes dibenā.

Slēdzējbruņrupučiem raksturīga aizsardzība pret plēsoņām ir visa ķermeņa paslēpšana bruņās. To darīt ļauj bruņu slēdzējmehānisms, kas stingri noslēdz bruņas un neļauj plēsoņam piekļūt arī bruņrupuča kājām un galvai. Šīs īpatnības dēļ šos bruņrupučus sauc par slēdzējbruņrupučiem (angļu valodā – Box Turtles – “kastīšu bruņrupučiem”).

Barība un barošanās

Malajas slēdzējbruņrupuči ir visēdāji un barojas ar augu un dzīvnieku izcelsmes barību. Tie ēd dažādus ūdensaugus un sauszemes augus, augļus un reizēm arī sēnes. Barībā ir dažādi nelieli ūdens dzīvnieki – gliemji, vēžveidīgie, tārpi un kukaiņu kāpuri.

Vairošanās un dzīves cikls

Dzīvojot nemainīgi siltā tropu vidē, Malajas slēdzējbruņrupuči var vairoties jebkurā gada laikā. Dabā mātītēm parasti ir 1–2 dējumi gadā.

Pārošanās notiek ūdenī. Pēc tam mātītes sameklē piemērotu, mitru vietu, ar pakaļkājām izrok ligzdas bedrīti un tajā iedēj 1–5 apaļas olas. Mātīte ligzdu aizrok un pamet. No apaugļošanas līdz olu šķilšanās brīdim paiet apmēram 76 dienas.

Mazuļiem ir diezgan plakanas muguras bruņas ar trim izteiktiem ķīlveidīgiem izvirzījumiem. Pieaugot šie izvirzījumi pakāpeniski samazinās un bruņas iegūst kupolveidīgu formu.

Malajas slēdzējbruņrupuču tēviņi dzimumgatavību sasniedz, kad izauguši 13 cm gari, mātītes – 15 cm garumā. Savvaļā tas ir 6 gadu vecumā, bet nebrīvē vairošanās var notikt arī jau 4–5 gadu vecumā.

Malajas slēdzējbruņrupuču dzīves ilgums ir 25–30 gadi, bet reģistrēta arī 38 gadu sasniegšana.

Kas visvairāk apdraud Malajas slēdzējbruņrupučus?

Galvenie apdraudošie faktori:

• dzīves vides izpostīšana;
• ūdeņu piesārņojums;
• ķeršana tirdzniecībai.

Bruņrupuči ir pieprasīti gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū, turklāt dažādiem mērķiem:

• dzīvi bruņrupuči – mājas mīluļu tirgum;
• gaļa izmantošanai pārtikā;
• ķīniešu tradicionālajai medicīnai;
• Āzijas suvenīru izgatavošanai.

Dažādi fakti

Malajas slēdzējbruņrupuči var izaugt 25 cm gari, bet parasti ir mazāki.

Malajas slēdzējbruņrupučiem ir dzimumu dimorfisms, bet ne pārāk izteikts, turklāt izpaužas tikai pieaugušiem dzīvniekiem. Tēviņiem ir ieliektākas krūšu bruņas, garāka un resnāka aste, un garāki nagi. Mātītēm ir strupas astes un īsāki nagi.

Informācijas avoti

Cota M., Hoang H., Horne B.D., Kusrini M.D., McCormack T., Platt K., Schoppe S., Shepherd C. 2020.Cuora amboinensis. – The IUCN Red List of Threatened Species 2020: e.T5958A3078812. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2020- 2.RLTS.T5958A3078812.en. Accessed on 13 September 2022.

Slepetski L. 2000. Cuora amboinensis. – Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Cuora_amboinensis/. Accessed on 13 September 2022.