Mājas divkupru kamielis

Dzīves vide un pielāgojumi

Divkupru kamieļi sastopami Ķīnas un Mongolijas tuksnešos. Tie spēj paciest ļoti lielu karstumu savas biezās vilnas dēļ. Kamieļiem ir daudz pielāgojumu, kas atvieglo dzīvi tuksnesī. Piemēram, no tuksneša vētrām un smiltīm pasargā biezas uzacis, dubulta skropstu kārta, ausu matainais izklājums un spēja noslēgt nāsis. Kā arī biezie pēdu spilventiņi ir īpaši pielāgojumi pārvietojoties pa smilšainajiem apvidiem.

Barība un barošanās

Kamieļi ir augēdāji, kas spēj pārtikt no sausiem, dzeloņainiem, sāļiem vai pat rūgtiem augiem, kādus citi dzīvnieki barībā neizmanto. Apstākļos, kad nav pieejama pat visnožēlojamākā augu barība, kamieļi ēd pat kaulus, ādu, zivis, dažādu gaļu, bet visbezcerīgākajās situācijās glābsies, ēdot kaut vai virves, sandales un teltis. Šāda neizvēlība ļauj kamieļiem izdzīvot rajonos ar ļoti nabadzīgu augāju.

Kļūdains ir izplatītais mīts, ka kamieļi uzkrājot ūdeni kuņģī vai kupros. Kamieļa kupri satur lielus daudzumus tauku rezervju, kas kalpo iztikai situācijās, kad trūkst barības. Šī īpatnība kamielim ļauj pavadīt daudzas dienas bez jebkādas barības. Katrs no kupriem satur līdz 36 kg organismā viegli pārstrādājamu tauku. Kamieļa kupru lielums uzskatāmi parāda, kāda ir kamieļa veselība – stingri, lieli kupri liecina, ka kamielis ir labā formā, sarukuši, nokārušies kupri – ka dzīvnieks ilgstoši cietis no barības trūkuma, tam ir kādas veselības problēmas vai arī tas ir vecs.

Kamieļi bez ūdens var iztikt vairākas dienas. Kad ūdens beidzot pieejams, tie padzeras tik daudz, lai atjaunotu organisma zaudēto šķidrumu. Vienā reizē šādā nolūkā izdzertais ūdens daudzums var sasniegt 114 litrus, kas tiek izdzerti 10 minūtēs. Rajonos, kur saldūdens nav pieejams vispār, savvaļas kamieļi pielāgojušies dzert no sālsūdens peļķēm, kurām mājas kamieļi nav gatavi ne pieskarties. Tomēr, lai arī cik efektīva būtu kamieļu spēja saglabāt ūdeni, ilgstoša ūdens trūkuma gadījumā tie sāks zaudēt svaru un spēkus.

Sabiedriskā uzvedība

Dzīvo ģimeņu grupās, kurās ir 6–30 kamieļi, grupu vada dominējošais tēviņš. Izstumtie tēviņi veido “vecpuišu” baru.

Vairošanās un dzīves cikls

Kamieļi ir poligāmi. Riests notiek rudenī, ko var manīt pēc tēviņu uzvedības – tie piepūš vaigus, griež zobus un skaļi piesit asti pret pakaļkājām. Dominējošais tēviņš greizsirdīgi sargā mātītes no citu tēviņu uzmanības, ja nepieciešams, agresīvi kožot un spļaujot.

Grūsnība ilgst 12–15 mēnešus (visbiežāk ap 13 mēnešiem). Mātītēm ik pēc diviem gadiem dzimst pa mazulim (ļoti reti metienā ir divi mazuļi). Mazuļi parasti dzimst martā–aprīlī. Tikko dzimis kamielēns sver 36–37 kg un tūlīt pēc piedzimšanas ceļas kājās un seko mātei. Jaunais kamielis ar mātes pienu barojas līdz 1,5 gadu vecumam un māti pamet tikai 3–5 gadu vecumā, kad sasniedzis dzimumgatavību.

Kamieļi var dzīvot līdz 50 gadu vecumam.

Apdraudējums dabā

Mūsdienās palikušās dabiskās kamieļu populācijas turpina apdraudēt daudzi faktori. Ik gadus vairākus kamieļus nošauj (Ķīnā ap 20, Mongolijā 25–30), motivācija ir gan mājas kamieļu turētāju bažas, ka nedaudzie savvaļas dzīvnieki patērēs mājlopiem nepieciešamos ūdens un barības resursus, gan arī medības sporta pēc.

Samazinās savvaļas kamieļiem piemērotā dzīves vide – to degradē arvien lielākais mājlopu skaits – gan mājas kamieļi, gan kazas. Samazinās oāžu skaits, kur pieejams dzeramais ūdens, un arvien vairāk savvaļas kamieļu iet bojā vilku uzbrukumos, plēsoņām koncentrējoties pie palikušajām dzeramā ūdens vietām. Draudi ir arī plānotā gāzes cauruļvadu būve, paredzamā derīgo izrakteņu ieguves palielināšanās un rūpniecības attīstība tuksnešos.

Vēl viens drauds – krustošanās ar mājas kamieļiem, kas iespējama un notiek gandrīz visā savvaļas kamieļu areālā. Noskaidrots, ka nomaļajā tuksnesī Gaņsu provincē (Ķīnā) mīt vienīgie savvaļas kamieļu bari, kam nav bijis saskarsmes un hibridizācijas iespēju ar mājas kamieļiem. Šīs visvērtīgākās savvaļas populācijas daļas saglabāšanai 2000. gadā izveidoja rezervātu 65 000 km² platībā. Tieši šie tuksneša rajoni Ķīnai 45 gadus kalpoja kā kodolizmēģinājumu poligons, kas nav traucējis šeit saglabāties savvaļas kamieļu populācijai. Tomēr, kopš kodolizmēģinājumi pārtraukti, kamieļiem postu sākusi sagādāt nelegālā toksisku vielu ieguve un arī medības.

Savvaļas kamieļu saglabāšanas fonds Mongolijā izveidojis vairošanas programmu nebrīvē. Tomēr programmas vajadzībām šobrīd iespējams izmantot tikai 15 nebrīvē esošus tīras sugas divkupra kamieļus. Tas ir ļoti mazs vaislas dzīvnieku skaits, kas dabiskas vairošanas ceļā var nodrošināt tikai ļoti lēnu nebrīves populācijas pieaugumu, jo katrai savvaļas mātītei mazulis dzimst tikai reizi divos gados.

Mājas kamielis

Uzskata, ka divkupru kamieļa domestikācija notikusi aptuveni 2500 gadus pirms mūsu ēras, iespējams – Irānas ziemeļos, Afganistānas ziemeļaustrumos vai Turkmenistānas dienvidrietumos. (Vienkupra kamieli cilvēks pieradinājis, iespējams, vēl agrāk – 4000–2000 gadus pirms mūsu ēras Arābijā.)

Atšķirībā no savvaļas kamieļiem, domesticētie kamieļi ir masīvāki, lielākiem kupriem, lielākām pēdām un garāku vilnu.

Kamielim ir lieliskas mājdzīvnieka priekšrocības – tas spēj nest smagas nastas lielos attālumos. Kamieļu karavānas kalpoja kā lielisks transporta līdzeklis. Kamieļu karavāna var pārvietoties ar ātrumu 4 km/h, dienā veicot 47 km, katram karavānas kamielim pārvietojot 170–270 kg kravas. Jauns kamielis jau gada vecumā sāk apgūt sava saimnieka dotās komandas.

Cilvēks izmanto arī kamieļu gaļu un pienu. Izkausēti kamieļu kupru tauki noder ēdiena gatavošanā. Kamieļu mēsli kalpo kā kurināmais. Kamieļa vilna noder apģērba, segu, paklāju un telts materiāla izgatavošanā. No kamieļu ādas izgatavo kurpes, sandales un citus ādas izstrādājumus.

Dažādi fakti

Kamieļi ļoti strauji nomet ziemas vilnu. Vilnas maiņas brīdī dzīvnieks izskatās puskails, “skrandains” un ārkārtīgi nepievilcīgs.

Kamieļu ādā gandrīz nemaz nav sviedru dziedzeru.

Kamieļi ir labi peldētāji.

Kamieļi skrienot var sasniegt 65 km/h ātrumu.

Informācijas avoti

Hare, J. 2008. Camelus ferus. The IUCN Red List of Threatened Species 2008: e.T63543A12689285. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2008.RLTS.T63543A12689285.en. Accessed on 01 October 2023.