Linneja divpirkstu sliņķis

Aizsardzība

Linneja divpirkstu sliņķa nebrīves populācijas dati no 1997. gada tiek reģistrēti Eiropas ciltsgrāmatā (ESB)

Dzīves vide

Linneja divpirkstu sliņķi dzīvo koku vainagos mitros tropu zemieņu mežos un kalnu mežos. Sugu kalnos sastop līdz 2400 m virs jūras līmeņa.

Viens dzīvnieks parasti uzturas ap 4 hektāriem lielā teritorijā. Linneja divpirkstu sliņķu populāciju pētījumos konstatēti dažādi dzīvnieku blīvuma rādītāji – Gviānā 0,9 dzīvnieku uz hektāru, Brazīlijā – no 0,13 Manausas reģionā līdz 0,88 applūdušos mežos.

Dzīvesveids

Linneja divpirkstu sliņķi mēdz dēvēt par vislēnāko dzīvnieku pasaulē. Turklāt šīs sugas dzīvnieki tāpat kā to radinieki – trīspirkstu sliņķi (Bradypus) – gandrīz visu dzīvi pavada, karājoties ar kājām gaisā. Šādā pozā tie arī guļ, ēd, pārojas un dzemdē. 

Linneja divpirkstu sliņķi ir aktīvi galvenokārt naktī – aptuveni 15 stundas dienā guļ, bet naktī mostas un ķeras pie barošanās.

Linneja divpirkstu sliņķis pavada gandrīz visu savu dzīvi kokos, tomēr tas ir spiests vismaz reizi nedēļā nokāpt uz zemes, lai atbrīvotos no urīna un fekālijām. Sliņķi reizēm pa zemi arī pāriet no viena koka uz otru, mainot barošanās vietu. Kājas vispār nav piemērotas staigāšanai, tomēr Linneja divpirkstu sliņķis pacenšas nostāties uz pēdu apakšpusēm un, velkot līdzi ķermeni, norāpo nelielus attālumus. 

Toties tie labprāt un diezgan enerģiski peld un arī veikli kāpelē – šķietami bez jebkādas piepūles un (pēc sliņķa standartiem) diezgan ātri.

Kokā Linneja divpirkstu sliņķis bieži izvēlas pozu, kas ļauj tam atbalstīt muguru pret zemāku zaru vai iesēsties zaru žāklē. Guļot galva ir novietota starp priekškājām uz krūtīm. Sliņķis bieži guļ savēlies kā bumba un atgādina termītu ligzdu vai samezglojumu koka zaros. 

Pielāgojumi 

Sliņķu ķermenis ir izcili pielāgoti dzīvei kokā, turklāt – dzīvei, kokā karājoties. 

Linneja divpirkstu sliņķim ir garas kājas, bet, atšķirībā no trīspirkstu sliņķiem, priekškājas ir tikai mazliet garākas par pakaļkājām. Pēdas ir garas un liektas. Katrai priekškājai ir tikai divi pirksti cieši kopā viens pie otra, katra galā – liels, apmēram 7,5 cm garš, āķveidīgs nags. Pakaļkājām ir trīs pirksti ar āķveidīgiem nagiem. 

Tā kā zobi nav asi, Linneja divpirkstu sliņķim ir ļoti stingras, sacietējušas lūpas, un ar tām tad nokniebj barību.  

Sliņķiem ir lēna vielmaiņa, un barība samērā īsajā barības traktā paliek pat veselu mēnesi. (Tāpēc arī defekācija nenotiek biežāk kā reizi nedēļā.) Kuņģim ir sarežģīta uzbūve, kā raksturīgi augēdājiem.

Linneja divpirkstu sliņķiem ir krāsu redze, laba oža, bet vāja dzirde.

Maskēties palīdz pelēkbrūnais kažoks. Lietus sezonā tas bieži iegūst zaļganu toni, ko tam piešķir apmatojumā savairojušās aļģes. Lai tā varētu notikt, sliņķa matiem ir mikroskopiskas rievas, kurās aļģēm uzkrāties. Aļģes ne vien uzlabo sliņķa maskēšanās tērpu, bet arī savā mērā nodrošina barības vielas (gan uzsūcoties caur ādu, gan, sliņķim laizot aļģes). 

Sliņķa kažokam neparasti ir arī tas, ka apmatojums aug pretējā virzienā nekā gandrīz visiem zīdītājiem – mati vērsti nevis virzienā no muguras un vēderu, bet otrādi, šķietami, lai ūdens nekrātos uz vēdera kamēr sliņķis kokā karājas.

Tropu lietusmežā plēsoņu netrūkst, bet kokā sēdošu sliņķi no labi pasargā maskēšanās krāsa, mazkustīgums dienā, biezais kažoks un āda un turklāt – liela izturība. Savukārt zemē nonākuši sliņķi var kļūt par medījumu, un tos arī bieži nomedī jaguāri, oceloti un citi kaķi. Tomēr sliņķis nav viegli iegūstams medījums – tas cērt ar garajām, spēcīgajām un ar lieliem, asiem nagiem bruņotajām priekškājām, un arī spēcīgi kož. (Toties, ja sliņķi liek mierā, tas ir miermīlīgs un neuzbrūk.)

Barība un barošanās

Linneja divpirkstu sliņķi ir kustīgāki par trīspirkstu sliņķiem, tāpēc var baroties ar daudzveidīgāku barību, barošanās nav tik ļoti specializēta.

Linneja divpirkstu sliņķi ir lielākoties augēdāji un pārtiek no koku lapām, maigiem zariņiem, augļiem un ogām. Visbiežāk barojas, ar vienu priekšķepu pievelkot barību pie mutes, un kumosu nokniebj ar lūpām. Ja rodas iespēja, neatsakās apēst kukaiņus un citu sīku medījumu.

Organismam nepieciešamo šķidrumu sliņķis uzņem ar barību un rasas pilieniem.

Sabiedriskā uzvedība

Linneja divpirkstu sliņķi ir vientuļnieki, bet dažreiz vienā kokā var uzturēties vairākas mātītes. Jaunie sliņķi barošanās teritoriju “manto” no vecākiem.

Vairošanās un dzīves cikls

Linneja divpirkstu sliņķiem grūsnība ilgst ap 6 mēnešiem. (Interesanti, ka radniecīgajai sugai – Hofmaņa sliņķim (Choloepus hoffmanni) – ir ievērojami ilgāka grūsnība – ap 11,5 mēnešiem.)

Mātītes ik gadu dzemdē pa vienam mazulim. Tikko dzimis Linneja divpirkstu sliņķu mazulis ir 25 cm garš un sver ap 350 gramiem. Dzīves pirmās 5 nedēļas mazulis pavada, ar saviem sīkajiem nadziņiem ieķēries mātes garajā krūšu un vēdera apmatojumā, bet vēlāk sāk pārvietoties pats. 

Tēviņi dzimumgatavību sasniedz 4–5 gadu vecumā, mātītes – 3–4 gadu vecumā.

Vidējais dzīves ilgums savvaļā ir ap 20 gadiem, bet nebrīvē reģistrēta pat 30–40 gadu nodzīvošana.

Izmantošana

Tā kā sliņķi lielākoties uzturas augstu koku vainagos, ir mazkustīgi un tikpat kā nepamanāmi, tos medī reti, katrā ziņā – daudz retāk nekā bruņnešus un skudrulāčus. Kad gadās izdevība, vietējie iedzīvotāji sliņķu gaļu ēd labprāt, bet ievērojams medību spiediens nepastāv. Turklāt dažās ciltīs sliņķa izmantošana pārtikā ir tabu.

Dažādi fakti

Linneja divpirkstu sliņķis ir neliela suņa lielumā – ķermeņa garums ir 54–74 cm, svars – 5–8,5 kg.

Lielākai daļai zīdītāju ir stabila ķermeņa temperatūra, bet sliņķiem tā ievērojami mainās atkarībā no apkārtējās vides temperatūras. Linneja divpirkstu sliņķiem ir viszemākā un vissvārstīgākā ķermeņa temperatūra zīdītāju vidū – 24–33⁰C. Šīs fizioloģiskās īpatnības dēļ sliņķi spēj dzīvot tikai ekvatoriālajā klimatā ar konstantu vides temperatūru. 

Informācijas avoti

Chiarello A., Plese T. 2014. Choloepus didactylus. – The IUCN Red List of Threatened Species 2014: e.T4777A47439542. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2014-1.RLTS.T4777A47439542.en. Accessed on 8 April 2022.

Felton-Church A. 2000. Choloepus didactylus. – Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Choloepus_didactylus/. Accessed on 8 April 2022.

Nowak R.M. 1991. Genus Choloepus – Two-toed Tree Sloths. – Walker’s Mammals of the World. 5th Edition. Volume I: 517–520. Baltimore & London: The Johns Hopkins University Press.