Lielais tritons

Dzīves vide

Lielie tritoni sastopami dažādos mežos, mežmalās, krūmājos, pļavās, ganībās, upju ielejās, parkos un dārzos, kopumā – vietās, kur, augstākais, puskilometra attālumā ir nārstošanai piemērots stāvošs vai lēni plūstošs ūdens – dīķi, karjeri, kanāli, vecupes, retāk ezeri.

Suga vislabprātāk apdzīvo lapkoku mežus, bet gan Eiropas ziemeļos, gan kalnos to sastop arī skujkoku mežos (lielais tritons kalnos sastopams līdz pat 1750 m virs jūras līmeņa). Lielos tritonus sastop arī cilvēka pārveidotos biotopos, tomēr sugai kopumā nav raksturīga spēja pielāgoties krasām izmaiņām vidē.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Kā jau mērenās joslas abiniekiem, lielajiem tritoniem gada gaitā ir dažādi dzīves posmi – dzīve ūdenī, dzīve uz sauszemes un ziemošanas periods.

Dzīve ūdenī

Ūdenī notiek lielo tritonu nārsts. Latvijā lielie tritoni ūdenstilpēs uzturas no maija līdz jūlija vidum, citviet areālā ūdens dzīves fāze var aizņemt pat līdz pieciem mēnešiem.

Dzīvojot ūdenī, pieaugušie tritoni elpo ne tikai ar plaušām, bet arī caur ādu. Pieaugušajiem tēviņiem, kam nārsta periodā izveidojas sekste, tā dod priekšrocības, jo palielina kopējo ādas virsmu.

Dzīve uz sauszemes

Laikā, kad dzīvo uz sauszemes, lielie tritoni ir aktīvi naktī – galvenokārt krēslā. Aktivitāte palielinās arī pēc lietus vai lietus laikā. Dienu pavada slēptuvēs – zem koku saknēm, zariem vai akmeņiem, sūnās vai grauzēju alās.

Vistālāk izplatās jaunie un vēl nepieaugušie tritoni. Pētījumā noskaidrots, ka jaunie tritoni pēc metamorfozes dodas līdz 860 m tālu no “dzimtā” dīķa, vidēji – 254 m. Jaunie tritoni ceļu atrod pēc ožas.

Ziemošana

Lielie tritoni ziemo pa vienam vai grupās līdz vairākiem simtiem vienkop. Ziemo galvenokārt slēptuvēs uz sauszemes – lapu, zaru vai baļķu kaudzēs, bedrēs, alās vai grauzēju alās. Var ziemot arī pagrabos un malkas šķūņos un pareti ūdenī.

Barība un barošanās

Dzīvojot ūdenī, pieaugušie lielie tritoni pārtiek no dažādiem sīkiem ūdens bezmugurkaulniekiem – ūdensvabolēm, trīsuļodu un spāru kāpuriem, vēžveidīgajiem, gliemjiem u.c., kā arī zivju un abinieku ikriem, abinieku kurkuļiem un mazākiem tritoniem.

Dzīvojot uz sauszemes, ēd daudz mazāk – galvenokārt sliekas, kailgliemežus, mitrenes, zirnekļveidīgos, kukaiņus un to kāpurus, retos gadījumos arī mazo tritonu mazuļus.

Savukārt pašus tritonu ēd zalkši, pīles, gārņi, dumpji, dažādi zīdītāji. Daudz tritonu kāpuru apēd plēsīgās zivis. Kāpurus labprāt ēd arī dažādi plēsīgi bezmugurkaulnieki, kā arī ūdensputni – pīles.

Atšķirībā no daudzām citām tritonu sugām, lielajiem tritoniem ir aizsargmehānisms, kas palīdz izvairīties no plēsoņām – to āda izdala indi. Tas tomēr pilnībā nepasargā no apēšanas, jo sevišķi tritonu kāpurus.

Vairošanās un dzīves cikls

Nārsta periods dažādās areāla daļās atšķiras atkarībā no klimata apstākļiem. Latvijā lielie tritoni nārsto maijā.

Nārstojot tēviņi kļūst koši – astes spurai parādās zilgana, balta un oranža svītra, un tiem izveidojas muguras sekste jeb spurveida ādas kroka. Mātītēm pirms nārsta tikko manāmi paplašinās astes spura un dažreiz gar astes apakšmalu parādās oranža svītra. 

Tēviņi nav teritoriāli, bet dodas mātīšu meklējumos. Lai stimulētu mātīti nārstot, tie veic ritualizētu “deju”, turklāt no kloākas izdala feromonus, ko izplata ūdenī ar astes kustībām.

Visā vairošanās sezonā mātīte iznērš 80–600 ikru. Mātīte tos pa vienam vai pa diviem trim pielipina ūdensaugu lapām un ar pakaļējām kājām lapu rūpīgi saloka ap ikru – “ietin”, tā noslēpjot no plēsoņām.

Pēc 13–18  dienām no ikriem izšķiļas tritonu kāpuri un jau nākamajā dienā sāk baroties. Tie pārtiek no sīkiem ūdens bezmugurkaulniekiem, bet paaugušies sāk ēst citu abinieku kurkuļus. 

Lielo tritonu kāpuru attīstība aizņem ap trim mēnešiem – tad notiek metamorfoze. Siltās, seklās ūdenstilpēs attīstība ir ātrāka. Pēc metamorfozes jaunie tritoni uzreiz atstāj ūdeni. Latvijā tas notiek apmēram augusta pirmajā pusē.

Lielie tritoni dzimumgatavību sasniedz trešajā dzīves gadā. Līdz šim dzīvojuši uz sauszemes, tie atgriežas ūdenī uz savu pirmo nārstu.

Kas visvairāk apdraud lielo tritonu?

Abiniekus Eiropā apdraud dažādi faktori, daudzi no tiem – cilvēka izraisīti. Lielais tritons ir sevišķi jutīgs, jo sugai raksturīga ilga kāpuru attīstība ūdenī, turklāt, ja izposta dzīvesvietas, tritoni nespēs pārcelties uz tālākām, dzīvei piemērotām jaunām vietām.

Galvenie lielo tritonu apdraudošie faktori ir izmaiņas lauksaimniecības praksē un dīķu likvidēšana, piemērota biotopa fragmentācija, mežu izciršana, mežu iztīrīšana no kritalām, dīķu eitrofikācija, plēsīgu zivju introdukcija.

Dažādi fakti

Lielais tritons ir līdz 15 cm garš (ieskaitot asti). Mātītes ir nedaudz lielākas – tēviņi sver līdz 11 g, mātītes – līdz 14 g.

Latvijā tritoniem ir vairāki seni tautas nosaukumi – ūdensķirzaka, šķirzutne, šķerzutne, ūdeņdrēža.

Informācijas avoti

Arntzen J.W., Kuzmin S., Jehle R., Beebee T., Tarkhnishvili D., Ishchenko V., Ananjeva N., Orlov N., Tuniyev B., Denoël M., Nyström P., Anthony B., Schmidt B., Ogrodowczyk A. 2009. Triturus cristatus. – The IUCN Red List of Threatened Species 2009: e.T22212A9365894. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2009.RLTS.T22212A9365894.en. Accessed on 17 May 2022.

Edgar P., Bird D.R. 2006. Action Plan for the Conservation of the Crested Newt Triturus cristatus species complex in Europe. Convention on the Conservation of European Wildlife and Natural Habitats. Strasbourg, 26–30 November 2006.

Latvijas Daba 2022. Lielais tritons Triturus cristatus (Laur.). https://www.latvijasdaba.lv/abinieki/triturus-cristatus-laur/. SIA Gandrs. Skatīts 17.05.2022.

Pupiņš M., Pupiņa A. 2011. Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs. Daugavpils: Daugavpils universitāte, Ekoloģijas institūts. 81 lpp. (Lielais tritons – 27.–30. lpp.)