Līdzenumu tapīrs
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Perissodactyla – nepārnadžu kārta
- Tapiridae – tapīru dzimta
- Tapirus terrestris – līdzenumu tapīrs
Izplatība savvaļā
Līdzenumu tapīrs apdzīvo Amazones lietus mežus Dienvidamerikā. Sugas areāls ietver Argentīnu, Bolīviju, Brazīliju, Ekvadoru, Franču Gviānu, Gajānu, Kolumbiju, Paragvaju, Peru, Surinamu un Venecuēlu.
Līdzenumu tapīri lielākoties sastopami vairs tikai mežos, bet izzuduši no Andu ielejām un kļūst arvien retāki lauksaimniecības zemju tuvumā. Tapīru populācijas sarukšanu veicina piemērotas dzīves vides samazināšanās mežu izciršanas un liellopu radītās konkurences dēļ, kā arī malu medniecība. Statistika rāda, ka līdzenumu tapīri izzūd rajonos, kur cilvēku populācijas blīvums pārsniedz 1 cilvēku uz 1 km². Neviens no kaitējošajiem faktoriem Amazones baseinā nemazinās, un tapīru skaits acīmredzami turpinās samazināties. Tapīriem ir lēns vairošanās temps, un tā dēļ uz populāciju atsaucas pat neliels medību spiediens. Tāpēc malu medību dēļ tapīri var izzust arī citādi piemērotā dzīves vidē. Pat ņemot vērā šīs bēdīgās perspektīvas, līdzenumu tapīrs ir vismazāk apdraudētā no četrām mūsdienu tapīru sugām.
Vai ir tiesa, ka
- Tapīri ir paši lielākie sauszemes dzīvnieki Dienvidamerikā?
- Tapīriem ir svarīga loma palmu sēklu izplatīšanā?
- Inženieri ceļus iezīmē, vadoties pēc tapīru iemītajām takām?
Aizsardzība
Līdzenumu tapīrs 1996. gadā iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā, 2002. gadā atzīts par kā jutīgu sugu (VU – Vulnerable).
Līdzenumu tapīram izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme), pašlaik to koordinē CERZA (Centre d’Etudes et de Recherche Zoologiques Augeron) Francijā.
Līdzenumu tapīrs iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku starptautiskā tirdzniecība.
Dzīves vide un pielāgojumi
Līdzenumu tapīra tipiska dzīves vide ir meži, krūmāji un zālāji upju tuvumā, kur gaisa temperatūra ir vidēji 27,4ºC, gaisa mitrums ap 75% un nokrišņu daudzums sasniedz 2000–4000 mm gadā. Svarīgi, lai būtu pieejams ne vien ūdens, bet arī minerālavoti, un vēl jo labāk, ja sastopami tapīru īpaši iecienītie noteiktas sugas palmu (Mauritia flexuosa) purvi. Sausajā sezonā šo palmu augļi ir viens no svarīgākajiem tapīru barības avotiem, pie tam tapīri ir arī galvenie šo palmu sēklu izplatītāji.
Pa dienu tapīri slēpjas mežā, bet naktī dodas baroties zālājos vai krūmājos. Tiem nepieciešami regulāri minerālavotu apmeklējumi, kā arī peldes ūdenī vai dubļos, kas palīdz apkarot ektoparazītus.
Tapīri ir lieliski peldētāji un nirēji, bet veikli pārvietojas arī uz sauszemes, pat nelīdzenajās kalnu nogāzēs. Tapīru ķermenis ir noapaļots un priekšpusē šaurāks – tas ļauj ātri virzītes caur biezu pamežu.
Barība un barošanās
Tapīri ir augēdāji. Izmantojot kustīgo snuķīti, tie veikli barojas ar lapām, ziediem, dzinumiem, sīkiem zariņiem, mizu, augļiem, zāli un ūdensaugiem. Jebkurā biotopā tapīru visiecienītākā barība ir visbiežāk sastopamo augu zaļie dzinumi. Barības meklējumos tapīri var apmeklēt arī lauksaimniecības stādījumus, kur noēd cukurniedres, melones, kakao augus, rīsu un kukurūzu.
Sabiedriskā uzvedība
Tapīri ir vientuļnieki. Diviem dzīvniekiem satiekoties ārpus riesta laika, lielākoties tie viens pret otru izturas agresīvi. Tēviņi savu teritoriju iezīmē ar sejas dziedzeru sekrētu, kā arī, regulāri urinējot noteiktās vietās.
Vairošanās un dzīves cikls
Tapīrēni piedzimst ap 6 kg smagi. Sākumā mazulis paliek paslēptuvē, bet nedēļas vecumā jau sāk sekot mātei, no kuras atkarību saglabās 10–11 mēnešus. Visu sugu tapīru mazuļiem ir tumši sarkanbrūns maskēšanās tērps ar dzeltenām un baltām svītrām un plankumiņiem, kāds saglabājas līdz 5–8 mēnešu vecumam.
Pieauguša tapīra izmēru sasniegšanai vajadzīgi 18 mēneši. Dzimumgatavību sasniedz 3–4 gadu vecumā, tomēr nebrīvē mātītes spējušas vairoties jau 23 mēnešu vecumā.
Tapīru mātītēm ir viens pāris zīdekļu.
Tapīru dzīves ilgums ir 25–30 gadi, nebrīvē var sasniegt 35 gadus.
Dažādi fakti
Tapīri ir lielākie sauszemes dzīvnieki Dienvidamerikā. Pieaudzis līdzenumu tapīrs sver 150–250 kg, ķermeņa garums pārsniedz 2 m.
Līdzenumu tapīra dabiskie ienaidnieki ir tikai krokodili un lielie savvaļas kaķi. Kritiski apdraudētie melnie kaimani un Orinoko krokodili vienīgie no tapīru izplatības areālā sastopamajiem krokodiliem izaug tik lieli, lai varētu apdraudēt tapīrus. Jaguāri un pumas tapīriem uzbrūk naktī, kad tapīri atstājuši ūdeni un guļ upes krastos. Kad tapīrus iztraucē, tie metas bēgt un cenšas patverties ūdenī vai krūmu biezoknī.
Tapīriem ir ieradums pārvietoties pa labi iemītām taciņām. Diemžēl medniekiem ir labi zināms gan šis ieradums, gan tapīru vajadzība regulāri apmeklēt sālsavotus, tātad – ka medībās sekmes nesīs vakts pie tapīru takām, kas ved uz sālsavotiem.
Cilvēki tapīru taku tīklu izmanto arī citā veidā – rajonos, kur dzīvo daudz tapīru, jo sevišķi piekalnēs, inženieri jaunbūvējamo ceļu trases nereti iezīmē, vadoties pēc tapīru takām.
Ir rajoni, kur tapīrus daudz medī gaļas ieguvei un sporta pēc. Tomēr ir arī indiāņu ciltis, kas – tieši pretēji – reliģisku apsvērumu dēļ tapīrus nemedī nemaz.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
