Leopardu gekons

Dzīves vide

Leopardu gekons ir tuksnešu, pustuksnešu un stepju apdzīvotājs. Vislabprātāk dzīvo sausos, akmeņainos, ar krūmiem apaugušos apvidos un kalnu nogāzēs. Priekšroku dod vietām ar retu augāju, ne kailam tuksnesim.

Labi pielāgojas dzīvei pilsētās, kur ierasto akmeņu un klinšu vietā apdzīvo mūrus un ēkas. 

Kalnos sastopams līdz pat 2500 m virs jūras līmeņa (Himalaju piekalnēs un Beludžistānā).

Dzīvesveids un pielāgojumi

Leopardu gekoni ir aktīvi naktī, bet dienu pavada slēptuvēs klinšu plaisās, zem akmeņiem un alās, mežainos rajonos – zem vaļīgas koku mizas. Pakistānā daudz leopardu gekonu uzturas laukus nodalošajos akmens mūrīšos. Pilsētās tie kolonizē visdažādākās cilvēka veidotās būves – caurumus un plaisas kanālu sienās, dzelzceļa tiltos, ēku sienās. Sevišķi iecienīta leopardu gekonu dzīvesvieta pilsētā ir pie pazemes ūdensvada caurulēm – sūces nodrošina nepieciešamo mitrumu, bet plaisas un caurumi cauruļu apmetumā – labas paslēptuves. 

Leopardu gekoni pastāvīgi izmanto ierastas slēptuves, turklāt tās dala ar vairākiem dažāda vecuma sugasbrāļiem. Klinšu slēptuvēs leopardu gekoni ne vienmēr meklē “plauktiņus”, kur komfortabli atpūsties, bet var laiku pavadīt arī, pieķērušies klints sienai.

Vislielākā aktivitāte ir lietus sezonā. Sausā, vēsā un vējainā laikā leoparda gekoni arī naktī paliek savās slēptuvēs. Savukārt musonu sezonas siltajās, mitrajās naktīs visi kolonijas gekoni iznāk no “mītnes” jau, saulei rietot, un dodas katrs savās gaitās barības meklējumos. Pirms rītausmas gekoni cits pēc cita atgriežas mītnē.

Lielākajā daļā areāla leopardu gekoni oktobri–februāri pavada ziemošanā, areāla ziemeļos pat ilgāk – septembrī–martā, bet siltākajās areāla daļās var būt aktīvi vēl novembrī vai arī neziemot vispār.

Tāpat kā citi rāpuļi, leopardu gekoni periodiski maina ādu (turklāt nomesto ādu dzīvnieks tūlīt pats apēd).

Leopardu gekoni dzīvo uz zemes un ložņā pa klintīm. Pārvietojas gausā, nevērīgā gaitā. Atšķirībā no daudziem citiem gekoniem, pēdiņas nav polsterētas, bet kāpelēt pa klintīm palīdz asi nadziņi. 

Leopardu gekonam ir īpatnēja iekšējās auss uzbūve – pa ausu atverēm iespējams redzēt cauri gekona galvai, vai, visbiežāk – redzēt, kā cauri gekona ausīm spīd gaisma… 

Lielās acis ar vertikālām zīlītēm ir piemērotas aktivitātei naktī. Acīm ir kustīgi plakstiņi.

Ir daudz plēsoņu, kas labprāt medī leopardu gekonus – lapsas, šakāļi, mangusti, pūces, klijas, varāni, dārza ķirzakas un liela daļa vietējo čūsku – žurkzalkši (Ptyas mucosa), diadēmzalkši (Spalerosophis diadema), Indijas kobras (Naja naja) u.c.

Draudot briesmām, leopardu gekoni necenšas bēgt, bet stājas pretī ienaidniekam, izslejoties, izliecot ķermeni un izslejot, kustinot un raustot asti. Tie ņurd, šņāc, ar plati atplestu muti draud kost un skatās pretiniekam tieši acīs. (Var arī iekost, bet kodiens ar sīkajiem zobiņiem vairāk līdzinās kniebienam.)

Ja nekas no minētā nelīdz, pēdējais glābiņš ir mest asti. Astes gala daļa ir segmentēta un vajadzības gadījumā nolūst. Nolūzušās astes daļas vietā ataug jauna, bet atšķirīga – strupa un resna, nereti resnāka par gekona ķermeni.

Barība un barošanās

Leopardu gekoni ir gaļēdāji, kas pārtiek galvenokārt no bezmugurkaulniekiem. Pamatbarība ir dažādi kukaiņi – vaboles, sienāži, tauriņu kāpuri, – tāpat – skorpioni, simtkāji, tūkstoškāji, zirnekļi, vaboles.

Leopardu gekoniem kļūstot vecākiem, tie kļūst arī plēsīgāki un izvēlas daudzveidīgākus medījumus –arī ķirzakas, ieskaitot citu sugu gekonus un pat pašu sugas mazuļus, aklās čūskas (aklenes), peļu mazuļus un putnēnus.

Medījumam uzglūn vai pielavās un pēkšņi strauji uzklūp. Noķerto medījumu tur žokļos, līdz tas rimstas spirināties, tad norij.

Leopardu gekoni ignorē beigtus barības objektus, bet pievērš uzmanību kustīgam medījumam un medībās vadās pēc tā kustībām. 

Sabiedriskā uzvedība

Leopardu gekoni uzturas kolonijās. Gada gaitā koloniju sastāvs mainās. 

• Pirms vairošanās sezonas kolonijā ir dažāda vecuma gekoni. 
• Tuvojoties vairošanās sezonai, tēviņi sāk savstarpējus cīniņus. Dominējošais tēviņš patriec sāncenšus un izveido vairošanās koloniju ar vairākām mātītēm. 
• Savukārt pēc vairošanās sezonas kolonijās vairākumā ir jaunie gekoni.

Vairošanās sezonas laikā dominējošais tēviņš necieš citu tēviņu klātbūtni un ir ļoti teritoriāls. Savu teritoriju tas iezīmē ar kloākas dziedzeru sekrētu. Ja teritorijā parādās neaicināts viesis – cits tēviņš, saimnieks nostājas draudu pozā, šņāc, rūc, šauda asti un izklūp uz pretinieku. Ja tas nelīdz, uzbrūk pretiniekam, kož un sit ar asti. Zaudētājs tiek sakosts, ir spiests mest asti un bēgt. Notikuma vietā paliek cienasts uzvarētājam – zaudētāja nolūzusī aste, kas vēl kustas, un citi cīņā izkosti ādas fragmenti.

Vairošanās un dzīves cikls

Vairošanās sezona ir martā–jūlijā.

Leopardu gekonu mātītes parasti dēj 2–4 reizes gadā, turklāt spēj ķermenī uzglabāt spermu.

Mātītes dēšanai kolonijas mītnē izvēlas tumšu, mitru vietu, kuru nedraud appludināt lietus ūdens – stūrīti starp akmeņiem vai zem akmens. Ligzdai bedrīti nerok, toties izdētās olas iekašņā substrātā. Labu dēšanas vietu tā pati mātīte vai vairākas mātītes no tās pašas kolonijas var izmantot vairākus gadus pēc kārtas. Olas tālāk attīstās bez vecāku palīdzības (vēl vairāk – var gadīties, ka pieaugušie gekoni apēd tikko šķīlušos mazuļus).

Dējumā vienmēr ir 2 olas. Leopardu gekonu olas ir lielas, ovālas, ar mīkstu, elastīgu apvalku, to izmēri ir aptuveni 28×15 mm (garums var sasniegt 31–35 mm, platums – 13–16 mm).

Olu attīstība aizņem apmēram mēnesi. (Minēta arī informācija, ka pie 28⁰C temperatūras leopardu gekonu olas šķīlušās pēc 45–53 dienu attīstības.)

Leoparda gekonu mazuļu dzimums ir atkarīgs no temperatūras olu inkubācijas laikā.

Tuvojoties šķilšanās brīdim, embrijam degungalā izveidojas ciets t.s. “olas zobs” (tāds ir arī visiem putnu mazuļiem) – ar tā palīdzību mazulis šķiļoties pārplēš olas apvalku, lai tiktu laukā. (Kad tas paveikts, vairs nevajadzīgais “olas zobs” drīz nokrīt).

Tikko šķīlušies leopardu gekoni ir ap 85 mm gari. Tikko spēj pārvietoties, gekonēni paslēpjas klints plaisās, lai tos neapēstu pieaugušie gekoni. Jaunie gekoni strauji aug un jau nākošajā gadā sasniedz pieaugušo izmērus. 

Leopardu gekoni dzimumgatavību sasniedz apmēram 18 mēnešu vecumā. (Nebrīvē dzimumgatavības sasniegšana reģistrēta 16–24 mēnešu vecumā.)

Nav informācijas par dzīves ilgumu savvaļā. Nebrīvē dzīves ilgums ir ap 22 gadiem, iespējams, var sasniegt pat 30 gadu vecumu.

Kas apdraud leopardu gekonus?

Potenciālie apdraudējuma faktori:

• dzīves vides izpostīšana;
• starptautiskais mājas mīluļu tirgus;
• vajāšana.

Dzīves vides izpostīšana

Kambi (Pakistānas Pendžābas provincē) tiek izcirsti meži vietējās leopardu gekonu izplatības rajonā. Savukārt viens no Nepālā konstatētajiem leopardu gekoniem tika atrasts grants ieguves vietā.

Starptautiskais mājas mīluļu tirgus

Leopardu gekons ir iecienīts un pieprasīts mājas mīlulis, kas atbilstoši arī ļoti daudz pieejams tirdzniecībā. Suga labi vairojas nebrīvē, un pašlaik pārdošanā ir galvenokārt nebrīvē vairoti dzīvnieki, no kuriem vairākumam senči savulaik nākuši no Pakistānas.
Tomēr arvien turpinās arī legāla un nelegāla leopardu gekonu ķeršana dabā. Nav skaidrs, cik savvaļas izcelsmes gekonu reāli tiek eksportēti. Leopardu gekonus regulāri konfiscē uz Nepālas un Indijas robežas. Pakistānā pieļauj eksportu vienīgi ar atļaujām. Tomēr Pakistānā ir klejotāju ciltis, kas pastāvīgi vāc un piegādā dzīvniekus mākleriem un laboratorijām atbilstoši pieprasījumam. Līdztekus čūsku demonstrēšanai ielu malās tas ir to vienīgais ienākumu avots.

Vajāšana

Indijā un Pakistānā iesakņojušies aizspriedumi un bailes no rāpuļiem, un tos kā mājas mīluļus tur reti. Daudzviet vietējie iedzīvotāji tic, ka leopardu gekoni ir indīgi un radniecīgi melnajām kobrām, – tāpēc viens no leopardu gekona vietējiem nosaukumiem ir “Bis cobra” – kobras mazulis. Uzskata, ka leopardu gekona kodiens izšķīdina upura ķermeni, kas izsauc tūlītēju nāvi. Aizspriedumainie vietējie iedzīvotāji tāpēc ar nūju nosit katru pamanīto leopardu gekonu, turklāt aizmet nūju projām, jo tā esot uzņēmusi gekona indi.

Dažādi fakti

Leopardu gekoni garumā sasniedz 20–22 cm, retāk – 25 cm. T.sk. astes garums ir 8,9–9,3 cm.

Tēviņi ir lielāki mātītēm, bet dzimumus visvieglāk atšķirami pēc zvīņu un poru izvietojuma kloākas rajonā.

Leopardu gekoniem dažādas krāsu variācijas ir ne vien nebrīvē, bet arī savvaļā. Savulaik domāja, ka dažāda krāsojuma leopardu gekoni pārstāv dažādas pasugas vai pat sugas, bet pētījumos atklājās, ka tie visi pieder vienai sugai kā dažādas krāsu morfas.

Informācijas avoti

Khan M.S. 2009. Natural history and biology of hobbyist choice leopard gecko Eublepharis macularius. Talim ul Islam College, Rabwah, Pakistan. https://www.researchgate.net/publication/304381063_leopard_gecko_Eublepharis_macularious_from_Pakistan. Accessed on 28 September 2022.

Papenfuss T., Shafiei Bafti S., Sharifi, M. 2021. Eublepharis macularius. – The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T164745A1072324. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-3.RLTS.T164745A1072324.en. Accessed on 28 September 2022.

Woods V. 2001. Eublepharis macularius. – Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Eublepharis_macularius/. Accessed on 28 September 2022.