Leopardu bruņrupucis

Aizsardzība

Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.

Dzīves vide

Leopardu bruņrupuči savā plašajā izplatības areālā apdzīvo dažādus sausus un vidēji mitrus biotopus – lielākoties dažādu krūmājus un savannas. Vislabprātāk uzturas zemos krūmos, kas nodrošina gan iecienītāko barību, gan paēnu.

Izteikta doma, ka leopardu bruņrupucis spēj izmantot visvairāk dažādu biotopu, salīdzinot ar jebkuru citu sugu dienvidos no Sahāras. Izņēmums ir lietusmeži, slapji biotopi un vietas ar aukstu klimatu, – tur leopardu bruņrupučus neizdosies sastapt.

Leopardu bruņrupuči dzīvo arī kalnainos apvidos līdz par 2900 m virs jūras līmeņa.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Leopardu bruņrupuči ir aktīvi galvenokārt dienā. Sausajā sezonā aktivitāte samazinās. Dienas karstumā bruņrupuči labprāt patveras zem zemiem augiem.

Vissvarīgākā no maņām ir redze, bet nav pierādījumu, ka bruņrupuči spētu atšķirt krāsas. Bruņrupuči ir īpaši jutīgi pret skaņām, kuru frekvence ir zem 1000 Hz.

Aizsardzībai pret plēsoņām palīdz maskējošais krāsojums un biezās, stingrās bruņas. Briesmu gadījumā bruņrupucis ātri ievelk bruņās galvu un kājas, turklāt šīs darbības laikā izdveš šņācienu, ko rada no plaušām izspiestais gaiss. 

Lielie leopardu bruņrupuči ir pasargāti no daudziem plēsoņām. Tomēr zināms, ka pieaugušus leopardu bruņrupučus medī lauvas Krīgera nacionālajā parkā (Dienvidāfrikas Republikā) un hiēnas Bwabwata nacionālajā parkā (Namībijā).

Barība un barošanās

Leopardu bruņrupuči ir augēdāji – augi to barībā sastāda ap 98%. Atšķirībā no citiem bruņrupučiem, kas pārtiek galvenokārt no zāles, leopardu bruņrupuči visvairāk ēd dažādu augu lapas, ziedus un sēklas. Tāpēc tie vislabprātāk barojas zemos krūmos. Ēd arī sulīgus augus (sukulentus) un zāli, pie iespējas – ogas un citus augļus.

Epizodiski ēd arī maitu, kaulus, pelnus un fekālijas, jo īpaši, ja trūkst augu barības.

Leopardu bruņrupučiem ir svarīga loma sēklu izplatīšanā, jo tie tās ēd lielā daudzumā un izvada nepārstrādātas.

Leopardu bruņrupucis visur izplatības areālā izpelnījies ražas postītāja reputāciju, ko nevar atturēt no ķirbju un pupiņu apēšanas.

Vairošanās un dzīves cikls

Vairošanās sezona un dēšanas laiks ir maijā–novembrī atkarībā no ģeogrāfiskās vietas. 

Leopardu bruņrupuči ir monogāmi un vairojas, dējot olas (ir oldējēji atšķirībā no citiem rāpuļiem – dzīvdzemdētājiem un oldzīvdzemdētājiem).

Sākoties vairošanās sezonai, tēviņš mātītei seko dienām un par nedēļām, līdz uzsāk pārošanās uzvedību. Tēviņš cenšas piesaistīt mātītes uzmanību ar skaļām ņurdošām un rukšķošām vokalizācijām un, saņēmies uz mātītes aplidošanu, kož tai galvā un kājās. Gan tēviņi, gan mātītes agresīvi izturas pret konkurentiem un tos grūsta un taranē. Liela trokšņošana ir arī kautiņu laikā. 

Kad sapārojusies, bruņrupuciene izkašņā zemē 10–30 cm dziļu bedrīti un iedēj tajā olas. To izdarījusi, mātīte ligzdu aizrok un dodas prom. Olu attīstība turpinās bez vecāku iesaistīšanās.

Leopardu bruņrupuču olas ir baltas un ieapaļas, to diametrs ir vidēji 57,5 mm. Tūlīt pēc izdēšanas to čaula ir mīksta, ādaina, bet izžūstot sacietē un kļūst trauslāka. Olā ir liels dzeltenums, kas embriju attīstības laikā nodrošina ar barības vielām.

Mātītes vienas vairošanās sezonas laikā izdēj 3–7 dējumus ar 3–4 nedēļu starplaikiem. Dējumā visbiežāk ir 7–20 olas, bet var būt 5–30. Lielākajām bruņurpucienēm ir lielāki dējumi. 

Par leopardu bruņrupuču olu attīstības ilgumu literatūrā ir dažādas ziņas – minētas gan 47–180 dienas, gan 8–15 mēneši. Attīstības ilgumu ietekmē ligzdas vieta, vides temperatūra un nokrišņi. 

No temperatūras atkarīgs arī mazuļu dzimums. Ja olas attīstās temperatūrā, kas vidēji ir +30⁰C un augstāka, šķilsies mātītes, bet temperatūrā zem +30⁰C – tēviņi.

Tikko šķīlušies mazuļi sver ap 100 gramiem un strauji aug, pirmajā dzīves gadā sasniedzot 300–400 gramu svaru. 

Tikko šķīlušies leopardu bruņrupuči uzreiz uzsāk patstāvīgu dzīvi. Tā ir ļoti bīstama dzīve – gandrīz 80% no visiem mazuļiem apēd plēsoņas. Leopardu bruņrupuču olām un mazuļiem ir daudz ēdāju – lapsas, koijoti, šakāļi, medusāpši, mangusti, varāni, čūskas, ērgļi un vārnas.

Mātītes dzimumgatavību sasniedz vēlāk nekā tēviņi. Artī par dzimumbrieduma vecumu ir atšķirīga informācija. Pēc vienām ziņām, tēviņi dzimumgatavību sasniedz 5 gadu, bet mātītes – 5–6 gadu vecumā. Citā avotā minēta 12–15 gadu ilga attīstība, līdz bruņrupuči sāk vairošanos.

Arī par leopardu bruņrupuču dzīves ilgumu ir dažādas ziņas. Minēta 30–75 gadu nodzīvošana nebrīvē, bet pat 100 gadu sasniegšana savvaļā.

Kas visvairāk apdraud leopardu bruņrupučus?

Apdraudējuma faktori:

• ugunsgrēki; 
• elektriskie žogi;
• ražas postītāju iznīcināšana;
• izmantošana pārtikā;
• izmantošana tautas medicīnā;
• starptautiskais mājas mīluļu tirgus.

Ugunsgrēki

Austrumāfrikā sausajos biotopos raksturīgi regulāri ugunsgrēki. Vērtē, ka Kenijā un Tanzānijā ugunsgrēkos savs skaits leopardu bruņrupuču iet bojā, bet tas neatstāj negatīvu ietekmi uz šīm populācijām kopumā. Tomēr šis faktors acīmredzot būtiski ietekmē leopardu bruņrupuču populāciju Dienvidsudānā.

Sugas ekoloģijas pētījumi rāda, ka Etiopijas kalnienē un Dienvidāfrikas krūmājos, kur biotops ir kopumā mitrāks un nenotiek regulāra izdegšana, leopardu bruņrupuču populācijas blīvums ir augstāks nekā sausajos biotopos Austrumāfrikā.

Elektriskie žogi

Dienvidāfrikā daudzviet izmanto elektriskos žogus, lai pasargātu mājlopus no lielajiem plēsējiem. Reģistrēta leopardu bruņrupuču bojāeja šajos žogos – potenciāls apdraudējuma faktors. 

Ražas postītāju iznīcināšana

Visā izplatības areālā leopardu bruņrupuči ēd kultūraugus, ja tāda iespēja rodas. Tas tiem sagādā kaitnieku reputāciju, un iedzīvotāji nereti bruņrupučus nogalina, lai pasargātu savus stādījumus.

Izmantošana pārtikā

Leopardu bruņrupučus ķer, lai iegūtu gaļu, izmantotu tautas medicīnā vai no to bruņām izgatavotu noderīgus priekšmetus. Līdz šim nav ziņu, ka izmantošana pārtikā būtiski atsauktos uz sugas populāciju, taču jāpatur prātā, cik postoši ieguve gaļai atsaucas uz daudzām bruņrupuču sugām citā pasaules daļā – Āzijā.

Leopardu bruņrupuču gaļu pārtikā izmanto daudzas afrikāņu tautas, piemēram, Zambijā. Etiopijas dienvidos klejojošie gani mēdz ēst nelielus leopardu bruņrupučus, bet no to čaulām izmantot tradicionālus sitamos instrumentus. Afrikāņu ciltis bruņrupučus cep to bruņās, bet patēriņš kopumā nav liels.

Daudzviet sugas areālā leopardu bruņrupučus pasargā vietējo iedzīvotāju ticējumi, un šajos rajonos bruņrupučiem maz dara pāri.

Izmantošana tautas medicīnā

Ikoma ciltij Tanzānijas ziemeļos leopardu bruņrupucis ir totēma dzīvnieks, un tā muguras bruņu plātnēm ir liela vērtība dziedniecībā.

Somālijā leopardu bruņrupučus daudz ķer tautas medicīnas vajadzībām. To daļas lieto kā afrodiziaku, kā arī tuberkulozes, astmas un klepus ārstēšanai. 

Ķīnā un Dienvidaustrumāzijā arvien aug pieprasījums pēc bruņrupuču kauliem tautas medicīnas vajadzībām, kas var veicināt bruņrupuču ķeršanas pieaugumu Somālijā – eksportam.

Starptautiskais mājas mīluļu tirgus

Vairākos Austrumāfrikas rajonos leopardu bruņrupuču skaits samazinās, jo tos lielos apjomos ķer starptautiskajai tirdzniecībai.

1977.–2011. gadā reģistrēta 339 813 dzīvo leopardu bruņrupuču izvešana no Āfrikas valstīm (to skaitā visvairāk – 49% – eksportēts no Zambijas). Pieprasījums un izvešanas apjoms pastāvīgi auga – no mazāk nekā 30 bruņrupuču 1977. gadā līdz vairāk nekā 30 000 – 2011. gadā. 80% no dzīvniekiem tika deklarēti kā vairoti nebrīvē. Visvairāk leopardu bruņrupuču izveda uz Japānu, Honkongu, ASV, Nīderlandi un Spāniju.

Vairākās Āfrikas valstīs tika ieviests savvaļā ķertu leopardu bruņrupučus komerciāla eksporta aizliegums – 2001. gadā Kongo Demokrātiskajā Republikā, 2009. gadā – Tanzānijā. Tanzānijā leopardu bruņrupučus eksportam audzē fermās, tomēr atklāti gan reģistra viltojumi savvaļā ķertu bruņurupuču legalizācijai, gan labturības pārkāpumi.

2001. gadā ASV Lauksaimniecības ministrija aizliedza Āfrikas sauszemes bruņrupuču ievešanu ASV, lai novērstu risku ievazāt t.s. Hārtvotera slimību – bakteriālu infekciju, ko pārnēsā ērces un kas izraisa akūtu saslimšanu mājlopiem un tādējādi var radīt ievērojamus ekonomiskus zaudējumus.

Dažādi fakti

Leopardu bruņrupuci uzskata par ceturto lielāko sauszemes bruņrupuču sugu pasaulē. Pieaugušu dzīvnieku svars ir vidēji 18 kg, bet tie var sasniegt arī 54 kg, jo augšana notiek nepārtraukti. Bruņu garums ir 30–70 cm (vidēji 45 cm).

Bruņrupuču lielums atkarīgs arī no ģeogrāfiskās vietas. Vislielākie leopardu bruņrupuči reģistrēti areāla tālākajās ziemeļu un dienvidu daļās (līdz 70 cm gari), bet Austrumāfrikas savannās reti pārsniedz 30–45 cm.

Mātītes aug straujāk par tēviņiem un bieži ir lielākas un smagākas par tiem.

Informācijas avoti

Baker H., Grubb J. 2011. Psammobates pardalis. – Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Psammobates_pardalis/. Accessed on 27 September 2022.

Baker P.J., Kabigumila J., Leuteritz T., Hofmeyr M., Ngwava J.M. 2022. Stigmochelys pardalis (amended version of 2015 assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2022: e.T163449A217761530. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2022-1.RLTS.T163449A217761530.en. Accessed on 27 September 2022.