Sākums Dzīvnieki Krēpjvilks

Krēpjvilks

Vašingtonas konvencijas II pielikums

Pasaules Sarkanā grāmata: daļēji apdraudēta suga (Near Threatened)

Eiropas ex situ programma

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Mammalia – zīdītāju klase
Carnivora – plēsēju kārta
Canidae – suņu dzimta
Chrysocyon brachyurus – krēpjvilks

Izplatība savvaļā

Dienvidamerikā savvaļā mīt ap 17 000 krēpjvilku, lielākā daļa no tiem – Brazīlijā. Sastopami arī Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā un Peru.

Krēpjvilkus visvairāk apdraud piemērotas dzīves vides platību samazināšanās, cilvēkam tās pārvēršot lauksaimniecības zemēs. Apdzīvotu vietu tuvumā krēpjvilkiem problēmas rada mājas suņi, kam krēpjvilki var krist par upuri, un kaitē arī suņu pārnēsātās slimības (to skaitā – suņu adenovīruss, parvovīruss, suņu mēris, toksoplazmoze, leišmanioze u.c.). Indiāņu tautas medicīnā sava loma bijusi krēpjvilku ķermeņa daļām (t.sk. krēpjvilka acis tikušas izmantotas veiksmes amuletos), bet komerciālas krēpjvilku medības nenotiek.

Vai ir tiesa, ka

Krēpjvilki pārtiek galvenokārt no augļiem?
Krēpjvilki savā teritorijā pārvietojas pa noteiktu taku tīklu?
Krēpjvilkiem kaitē mājas suņu pārnēsātās infekcijas, jo tiem pret tām nav imunitātes?

Aizsardzība

1982. gadā krēpjvilks iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā – sākotnēji kā jutīga suga, bet 1996. gadā pārcelts uz daļēji apdraudētas sugas kategoriju (NT – Near Threatened).
Krēpjvilkam izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme).
Krēpjvilks iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.

Dzīves vide un pielāgojumi

Krēpjvilki iecienījuši stepes ar augstu zāli, krūmājus, skrajus mežus (“cerrado“), purvājus, mitrus laukus. Zināms, ka krēpjvilki medībām un atpūtai izmanto arī lauksaimniecības zemes.

Krēpjvilks ir lielākais no Dienvidamerikas savvaļas suņiem – plecā gandrīz metru augsts. Garās, slaidās kājas tam palīdz redzēt virs augstās zāles.

Krēpjvilku teritorijā ir medību taku tīkls. Takas iezīmē ar urīnu, tāpat – vietas, kur aprakti barības krājumi.

Barība un barošanās

Visēdājs, galvenokārt pārtiek no augļiem un sīka līdz vidēja izmēra mugurkaulniekiem. Augu un dzīvnieku izcelsmes barību izmanto apmēram vienādās daļās. Nakteņu dzimtas augs Solanum lycocarpum aug visā krēpjvilka areālā un ir tā galvenā augu barība. Cita barība ir sīki zīdītājdzīvnieki (truši, peļveidīgie grauzēji), bruņneši, putni un to olas, rāpuļi, zivis, gliemji un posmkāji. Augļi – banāni, guavas, cita augu barība – cukurniedres, saknes un bumbuļi.

Krēpjvilku barība atkarīga no sezonas, bet Solanum lycocarpum augļus ēd cauru gadu. Solanum lycocarpum nosaukums arī dots par godu krēpjvilkam – portugāliski šo augu sauc “lobeira” (“vilku augs”) vai “fruta-de-lobo” (“vilku auglis”).

Krēpjvilki pamatā nebarojas ar mājlopiem, bet dažreiz var nolaupīt kādu jaundzimušu jēru vai, par lielu nepatiku fermeriem, nereti pievāc kādu brīvi klīstošu vistu. Tomēr būtisku kaitējumu krēpjvilkiem piedēvē nepamatoti.

Sabiedriskā uzvedība

Pretēji daudziem citiem savvaļas suņiem, nedzīvo baros. Krēpjvilki ir monogāmi, tomēr pāris ārpus vairošanās sezonas daudz laika pavada šķirti, lai gan arvien dzīvo kopējā teritorijā (vidēji 27–30 km²). Savas teritorijas robežas un arī medību takas pāris iezīmē ar fekālijām un urīnu.

Vairošanās un dzīves cikls

Vairošanās sezona ir novembrī–februārī. Grūsnība ilgst 56–66 dienas. Mazuļu skaits metienā 1–6, to svars dzimstot ir 340–450 g. Mazuļu aprūpē var piedalīties arī tēvs. Mazuļi ar mātes pienu barojas 4–7 mēnešus. Krēpjvilcēni attīstās ātri – 9. dienā tiem atveras acis un ausis, 4. nedēļā ausis kļūst stāvas un vilcēni sāk baroties arī ar vecāku atrītu barību, 10. nedēļā melnais mazuļu kažociņš kļūst sarkans, 15. nedēļā jaunie krēpjvilki pārstāj baroties ar mātes pienu.

Dzimumgatavību sasniedz 1 gadu vecumā.

Dzīves ilgums nebrīvē 15 gadi.

Dažādi fakti

Krēpjvilka vietējais nosaukums gvarani indiāņu valodā – “aguará guazú” – nozīmē “liela lapsa”. Lai arī krēpjvilks ārēji atgādina lapsu, tomēr nav lapsām tuvu radniecisks.

Krēpjvilku reizēm sauc par “skunksu vilku”, jo tam piemīt asa, īpatnēja smaka. Tā atgādina marihuānas smaku (ko, iespējams, nosaka krēpjvilku urīnā esošais pirazīns). Roterdamas zoodārzā Nīderlandē bijis gadījums, kad policija centusies sadzīt pēdas šķietamiem marihuānas lietotājiem, un nav brīnums, ka tie tā arī nav tikuši atrasti.

Informācijas avoti

Paula, R.C. & DeMatteo, K. 2015. Chrysocyon brachyurus (errata version published in 2016). The IUCN Red List of Threatened Species 2015: e.T4819A88135664. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2015-4.RLTS.T4819A82316878.en. Accessed on 06 September 2023.

Hammond, E. E. (2012, January 1). Medical Management of Maned Wolves (Chrysocyon brachyurus). https://doi.org/10.1016/b978-1-4377-1986-4.00058-5

Switek, B. (2011, March 11). Maned Wolf Pee Demystified. WIRED. https://www.wired.com/2011/03/maned-wolf-pee-demystified/