Kranvela ragvarde
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Amphibia – abinieku klase
- Anura – bezastaino abinieku kārta
- Ceratophryidae – Amerikas ragvaržu dzimta
- Ceratophrys cranwelli – Čako ragvarde
Izplatība savvaļā
Kranvela ragvarde apdzīvo Grančako dabas apgabalu Dienvidamerikā. Tā ir parasta suga lielā daļā izplatības areāla, tomēr dienvidu populācijas samazinās.
Galvenais apdraudētības faktors ir medīšana – ragvardes nereti iznīcina, atsaucoties uz mītu, ka tās esot indīgas. Ragvardes nav cilvēkiem bīstamas.
Ragvardes arī ķer starptautiskajam mājdzīvnieku tirgum. Starptautiskajā tirgū nonāk arī ragvaržu ikri, kas ir pieprasīti izmantošanai zinātniskajos pētījumos.
Vai ir tiesa, ka
- Kranvela ragvardes pārtiek no medījumiem, kas ir pašu lielumā?
- Kranvela ragvardēm ir asi zobi?
- Kranvela ragvaržu kurkuļi ūdenī izdod skaņas?
Dzīves vide
Kranvela ragvardes dzīvo dažādos biotopos sezonāli izžūstošu ūdenstilpju tuvumā.
Sastopamas zemienēs un kalnos līdz 700 m augstumam virs jūras līmeņa.
Dzīvesveids un pielāgojumi
Ragvardes daudz laika pavada ierakušās. Vislielākā aktivitāte ir lietus sezonas laikā.
Peldplēves starp kāju pirkstiem maz attīstītas – piemēroti sugai, kurai veikla ierakšanās ir svarīgāka par veiklu peldēšanu.
Krāsojums ir krāšņi plankumains un līdzīgi taktiskajam maskēšanās tērpam palīdz saplūst ar substrātu. Īpaši efektīva šī maskēšanās ir, kad ragvarde ir daļēji ierakusies.
Ragvarde ir masīva varde ar neproporcionāli lielu, platu galvu. Tām ir vardēm neraksturīgi spēcīgi žokļi. Tās pārtiek no medījumiem, kas var būt pašas vardes lielumā, jo milzīgās mutes platums pārsniedz 50% no ragvardes garuma. Ragvardes ir krampīgas kodējas, kas spēj pievārēt lielu, spēcīgu un potenciāli bīstamu medījumu. Abiniekiem neparasta īpatnība ir asie zobi. Medībās palīdz arī garā, lipīgā mēle.
Barība un barošanās
Ragvardes pārtiek no dzīvniekiem, kas ir pašu lielumā, ieskaitot mugurkaulniekus – vardes, ķirzakas, čūskas, putnus un grauzējus. Jauno ragvardīšu barība ir mazāka. Tikko metamorfozi izgājušās ragvardes arī spēj tikt galā ar mugurkaulniekiem, ieskaitot citus varžu mazuļus.
Ragvardes medī nekustīgi sēžot un gaidot medījumu pienākam pa ķērienam. Uzskata, ka tas, ka gan pieaugušie, gan mazuļi lielākoties sēž uz vietas, gaidot kustīgu medījumu, ir arī stratēģiski svarīgi un samazina iespēju, ka lielās ragvardes apēdīs savus mazākos sugasbrāļus.
Vairošanās un dzīves cikls
Kranvela ragvardes vairojas lietus sezonās, kuru biežums ir atkarīgs no teritorijas.
Tēviņi dzied parasti visu nakti seklumā ūdenstilpju krastos, piesaistot mātītes. Dziesma ir regulāru, zemu svilpienu virkne, turklāt siltākā laikā svilpienu garums un biežums pieaug. Ieradušās mātītes, kuras ir lielākas par tēviņiem var uzvesties diezgan agresīvi.
Mātītes ūdenstilpē iznērš vairākus ikru sakopojumus, tēviņš tos apaugļo. Vienā pētījumā konstatēts, ka mātīte vienā paņēmienā iznērš 1200 ikrus.
Kranvela ragvaržu kurkuļi attīstības perioda otrajā pusē parasti ir 25–31 mm gari (ķermenis, neskaitot asti; kopā ar asti – ap 57–68 mm).
Ragvaržu kurkuļi ir ļoti rijīgi un ēd dažādus nelielus ūdens dzīvniekus – kurkuļus (ieskaitot savus sugasbrāļus), kukaiņus, vēžveidīgos u.c.
Neparasti, ka kranvela ragvaržu kurkuļi zem ūdens izdod skaņas. Pētījumos noskaidrots, ka kurkuļi ar šīm skaņām sazinās savā starpā. Uzskata, ka šāda sazināšanās varētu būt sugas stratēģija, lai izvairītos, ka rijīgie kurkuļi apēd savas sugas pārstāvjus.
Tikko metamorfozi izgājušie ragvaržu mazuļi ir 25–43 mm gari, atstāj ūdenstilpi un sāk medīt nelielus dzīvniekus uz sauszemes.
Dažādi fakti
Kranvela ragvarde ir liela un drukna varde. Pieaugušo dzīvnieku garums ir 4,2–13 cm, svars var sasniegt 150 g un vairāk.
Kranvela ragvardes latīniskais nosaukums ir Ceratophrys cranwelli. Ģints nosaukums – Ceratophrys – atvasināts no grieķu vārda κέρατο (kérato) ar nozīmi “rags”, atsaucoties uz ragveidīgajiem veidojumiem uz ragvardes galvas virs acīm. Savukārt sugas nosaukums – cranwelli – dots par godu Argentīnas zinātniekam Dr. Horhem Kranvelam.
Informācijas avoti
AmphibiaWeb 2021. Ceratophrys cranwelli – Cranwell’s Horned Frog. https://amphibiaweb.org/species/5721. University of California, Berkeley, CA, USA. Accessed on 5 August 2022.
Lappin A.K., Wilcox S.C., Moriarty D.J., Stoeppler S.A., Evans S.E., Jones M.E. 2017. Bite force in the horned frog (Ceratophrys cranwelli) with implications for extinct giant frogs. – Scientific Reports 7(1): 1–10.
Reichle S., Aquino L., Silvano D., di Tada I. 2004. Ceratophrys cranwelli. – The IUCN Red List of Threatened Species 2004: e.T56338A11464257. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2004.RLTS.T56338A11464257.en. Accessed on 5 August 2022.
Schalk C.M., Fitzgerald L.A. 2015. Ontogenetic shifts in ambush-site selection of a sit-and-wait predator, the Chacoan Horned Frog (Ceratophrys cranwelli). – Canadian Journal of Zoology 93(6): 461–467.