Krāmera papagailis

Dzīves vide

Apdzīvo galvenokārt dažādus lapkoku biotopus, bet vislabprātāk dzīvo pilsētās, kur ievērojama priekšrocība ir tas, ka pieejams daudz vairāk barības nekā dabiskajos biotopos. Visvairāk sastopami zemienēs, bet Āzijā arī kalnos līdz 1600 m un Etiopijā – līdz 1000 m v.j.l. 

Krāmera papagaiļus var sastapt tuksnešos, savannās, stepēs, krūmājos, mežos un lietus mežos. Tie sastopami arī dažādos mitrājos. Tie labprāt dzīvo klajā lauksaimniecības ainavā un dārzos, un, kur vien ir tāda iespēja, apmeklē graudu pārkraušanas un glabāšanas vietas angāros un dzelzceļa stacijās. 

Dzīvesveids

Krāmera papagaiļi ir aktīvi dienā un uzturas kokos. Tropu rajonos dienas karstāko daļu var pārlaist mazkustīgi.

Pētījumos noskaidrots, ka katra Krāmera papagaiļa izmantotā teritorija ir vidēji 751 000 m².

Krāmera papagaiļi ir veikli lidotāji un bieži bez grūtībām izmūk no plēsoņām. Daudz apdraudētāki ir to perējumi, kas piesaista dažādus dzīvniekus, kas labprāt pamielojas ar olām. Šādi ēdāji ir vāveres, vārnas, pūces un čūskas.

Barība un barošanās

Krāmera papagaiļu pamatbarība ir sēklas un graudi, tie sastāda ap 80% no visas barības. Ēd arī dažādu augu augļus, ziedus un nektāru, un var ēst arī kukaiņus. Barības sastāvs mainās atkarībā no pieejamības un sezonas.

Piemēram, Āfrikā Krāmera papagaiļi ēd vīģeskoku, dateļu, tamarindu, gvajavu, mango, baobabu u.c. augļus, akāciju sēklas, kā arī prosas, sorgo, lēcu, zemesriekstu, eļļas palmu un kafijkoku ražu. 

Āzijā, īpaši Indijā, Krāmera papagaili uzskata par vienu no ražai postošākajām putnu sugām. Krāmera papagaiļi milzu bariem salido labībā vai augļu kokos. Vienā rajonā Krāmera papagaiļu visiecienītākā barība bija gvajavas, savukārt septembrī–decembrī postīja kukurūzu, novembrī–martā un maijā–jūnijā – zemesriekstu ražu, martā – arī kviešus. Citā rajonā augustā–decembrī lielā daudzumā ēda pērļu prosu, sorgo un kukurūzu, janvārī–martā un jūlijā–augustā – gvajavas, aprīlī–maijā – baltā zīdkoka sēklas.

Papagaiļi posta arī kafijas, saulespuķu, sinepju, paprikas, čili piparu un lēcu plantācijas. Tie arī atplēš graudu maisus, kad vien tiek tiem klāt.

Introducētie papagaiļi Lielbritānijā ēd dažādu rožu dzimtas augu augļus un sēklas, skābaržu, dižskābaržu, zirgkastaņu, ošu, priežu sēklas, augļu un labības ražu, kā arī apmeklē putnu barotavas. Introducētie putni Arābijā ēd dateles, graudus, saulespuķu sēklas u.c.

Sabiedriskā uzvedība

Krāmera papagaiļi ir sabiedriski un dzīvo grupās. Tie cauru gadu dodas nakšņot iecienītās kopīgās nakšņošanas vietās. Nakšņotāju bari mazliet sarūk ligzdošanas sezonā, kad mātītes paliek ligzdās, bet tēviņi turpina nakšņot kopā ar baru.

Vairošanās un dzīves cikls

Krāmera papagaiļi ir sezonāli ligzdotāji, kas veido monogāmus pārus.

Krāmera papagaiļu ligzdošanas sezona Rietumāfrikā ir decembrī–maijā. Apmēram šajā pašā laikā ligzdo arī introducētie papagaiļi Arābijas pussalā. Nigērijā reģistrēts ligzdošanas mēģinājums maijā. Dienvidāfrikā reģistrēta ligzdošana septembrī vītolos liela dīķa krastā. Āzijā ligzdo janvārī–aprīlī, dažreiz līdz pat jūlijam. Introdukcijas izcelsmes populācija Lielbritānijā ligzdo janvārī–jūnijā.

Visbiežāk ligzdo koku dobumos 3–10 metru augstumā, vidējais augstums ir 6,4 m. Dobumu dziļums ir vidēji 37,8 cm. Dažreiz ligzdo arī vertikālās klintīs vai mūru drupās. Bieži ligzdo mainīga sastāva kolonijās.

Krāmera papagaiļi izmanto citu putnu sugu izkaltos dobumus, ko pēc vajadzības paplašina. Piemēram, ligzdo dižraibā dzeņa (Dendrocopos major) un zaļās dzilnas (Picus viridis) kaltos dobumos. Nereti konfliktē ar vietējām dobumperētāju sugām – kurš aizņems pieejamos dobumus. Introducētie Krāmera papagaiļi ir konkurenti uz ligzdu vietām, piemēram, dzilnīšiem (Sitta europaea), zilzīlītēm (Parus caeruleus), lielajām zīlītēm (Parus major), mājas strazdiem (Sturnus vulgaris) un meža baložiem (Columba oenas).

Dējumā parasti ir 3–4 olas, bet var būt 1–7. Perēšana aizņem 22 dienas. Mazuļi ir ligzdguļi, kas ligzdā pavada 7 nedēļas. Mazuļu aprūpē, barošanā un aizsardzībā piedalās abi vecāki. Jaunie putni pie vecākiem var palikt līdz pat 2 gadiem. Sugai raksturīgas labas vairošanās sekmes, mazuļu izdzīvotība ir ļoti augsta.

Krāmera papagaiļi dzimumgatavību sasniedz 3 gadu vecumā, tēviņiem šajā laikā parādās melni sārtais kakla gredzens. 

Nav informācijas par Krāmera papagaiļu dzīves ilgumu savvaļā, bet nebrīvē reģistrēta 34 gadu nodzīvošana.

Migrācijas

Krāmera papagaiļi pamatā dzīvo kā nometnieki. Tomēr Āfrikā novērota arī lokāla rakstura pārceļošana. Piemēram Burkinafaso galvaspilsētā Vagadugu Krāmera papagaiļi sastopami visu gadu, izņemot jūniju, kad ir uz laiku aizceļojuši. Lietus sezonā – augustā–novembrī Krāmera papagaiļi ieceļo dažviet Mauritānijas dienvidu rajonos, kur tos nesastop pārējā gadā. Sugas neregulāra sastopamība konstatēta arī Ganā un daļā Centrālāfrikas Republikas.

Krāmera papagailis un cilvēks

Krāmera papagaiļi ir suga, ko tur gan zoodārzos un putnu kolekcijās, gan – it īpaši – kā mājas mīluli. Tā ir arī viena no sugām, kura plaši izplatījusies ārpus sava dabiskā izplatības areāla un pamatoti uzskatāma par invazīvu. Tā iemesls ir ne vien tas, ka Krāmera papagaiļus tur putnu mīļotāji visā pasaulē un papagaiļi tāpēc diezgan regulāri izmūk no kolekcijām, bet arī sugas sekmīgā vairošanās, augstā mazuļu izdzīvotība, ilgdzīvotība un, pats galvenais, apbrīnas vērta spēja pielāgoties apstākļiem, jo īpaši – dzīvei cilvēka degradētos biotopos.

Valstis un teritorijas, kur suga ieviesusies introdukcijas rezultātā:

• Āfrikā – Ēģipte, Kenija, Maurīcija, Dienvidāfrikas Republika;
• Āzijā – Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Honkonga, Irāka, Irāna, Izraēla, Japāna, Jemena, Jordānija, Katara, Kuveita, Libāna, Makao, Maldīvija, Omāna, Saūda Arābija, Singapūra, Sīrija un Turcija; 
• Eiropā – Beļģija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Spānija un Vācija;
• Ziemeļamerikā – ASV, Kirasao, Kuba un Puertoriko;
• Dienvidamerikā – Venecuēla.

Krāmera papagaiļu ieviešanās ārpus dabiskā izplatības areāla notikusi gan, tiem izmūkot no kolekcijām un iedzīvojoties savvaļā, gan, tos speciāli izlaižot. Dažās no minētajām Āzijas valstīm nav īsti skaidrs, vai suga ieviesusies ar introdukcijas palīdzību vai dabiski, paplašinoties areālam. Zināms, ka introdukcijas izcelsmes populācijas ASV paplašināja savu areālu, ieviešoties arī Karību jūras salās – Kirasao, Kubā un Puertoriko.

Cilvēki labprāt atbalsta piepilsētu dārzos parādījušos papagailīšus, nodrošinot tos ar barību putnu barotavās. (Šajos rajonos pieaug ienākumi par pārdotām putnu barotavām un putnu barību.) Krāmera papagaiļi var kļūt par ekotūrisma objektu, un vietām, kur tie parādījušies, gidi mēdz vest putnu vērotājus.

Introdukcijas izcelsmes populācija, kas izveidojās Zanzibārā, ar laiku izzuda; faktors acīmredzot bija cita invazīvā suga – Indijas vārna (Corvus splendens). 

Krāmera papagaiļus jau XX gadsimta sākumā atzina par ražas postītājiem Ganā, bet mūsdienās šāda reputācija ir viscaur dabiskās izplatības areālā un arī daudzviet, kur suga ieviesusies introdukcijas ceļā, piemēram, Dienvidāfrikas Republikā. Krāmera papagaiļi var kaitēt gan ražai uz lauka, gan noliktavās.

Dažādi fakti

Krāmera papagailis ir vidēja lieluma papagailis. Garums (ieskaitot asti) ir 37–43 cm, svars – 95–143 g. Smailās astes garums var sasniegt 25 cm.

Krāmera papagaiļiem raksturīgs dzimumu dimorfisms – tēviņš ir košāks. Tēviņam arī raksturīgs šaurs kakla gredzens, ko veido melna un sārta līnija. Mātītei kakla gredzena nav, vai arī tas ir zaļš. Jaunajiem putniem kakla gredzena nav, tas parādās apmēram 3 gadu vecumā, sasniedzot dzimumgatavību.

Informācijas avoti

BirdLife International 2018. Psittacula krameri. – The IUCN Red List of Threatened Species 2018: e.T22685441A132057695. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2018-2.RLTS.T22685441A132057695.en. Accessed on 29 June 2022.

Collar N.J. 1997. Family Psittacidae (Parrots). – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 4: Sandgrouse to Cuckoos. Pp. 280–477.

Flory A. 2019. Psittacula krameri. – Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Psittacula_krameri/. Accessed on 29 June 2022.

Latvijas putni 2020. Latvijas putni. Pielikums par sugām D un E kategorijās. http://www.putni.lv/pielikums.htm. Skatīts 29.06.2022.