Ķīnas mundžaks
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Artiodactyla – pārnadžu kārta
- Cervidae – briežu dzimta
- Muntiacus reevesi – Ķīnas mundžaks
Izplatība savvaļā
Ķīnas mundžaks ir Ķīnas endēms, sastopams plašā areālā Ķīnas dienvidaustrumos un Taivānas salā. Skaits samazinās, iespējams, ka sugai jau atbilst daļēji apdraudētas sugas statuss. Galvenie apdraudējuma faktori ir dzīves vides iznīcināšana un medības.
Sugas stāvoklis un apdraudējums dažādās areāla vietās atšķiras. Taivānā un kontinentālās Ķīnas rezervātos populācijas ir stabilas. Savulaik ļoti pieprasītas bija mundžaku ādas, bet tagad komerciālās medības aizliegtas. Tomēr daudzviet Ķīnā mundžakus arvien medī pārtikai. Sugas dzīves vide samazinās daudzos Ķīnas rajonos – mežu biotopi tiek zaudēti, pateicoties mežu izciršanai, lauksaimniecības paplašināšanai un urbanizācijai.
XX gs. sākumā Ķīnas mundžaki (kontinentālās Ķīnas pasuga reevesi) tika introducēti Anglijā. Savvaļā nostiprinājusies pašuzturoša populācija (2005. gadā – ap 118 000 dzīvnieku), skaits pieaug, un izplatība paplašinās arī uz citām Lielbritānijas daļām. Suga tikusi introducēta arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā, bet tur nav iedzīvojusies.
Vai ir tiesa, ka
- Ķīnas mundžaki dzīvo sniegā?
- Ķīnas mundžaki ir seriāli poligāmi?
- Ķīnas mundžakiem ragi ir garāki par ilkņiem?
Aizsardzība
Ķīnas mundžakam izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme). Pašlaik to koordinē Jihlavas zoodārzs Čehijā.
Dzīves vide un pielāgojumi
Oriģinālajā izplatības areālā Ķīnā mundžaks priekšroku dod bieziem mežiem un krūmājiem mērenajā, subtropu un tropu joslā zemienēs un līdz 200–400 m augstu kalnos. Suga acīmredzot adaptējas ļoti dažādiem apstākļiem, labprāt dzīvojot gan vēsos un pat sniegainos apvidos, gan tropu karstumā.
Dažviet mundžaki apmeklē arī kalnu pļavas līdz pat 3500 m augstu virs jūras līmeņa. Ķīnā mundžaks daudzviet apdzīvo stāvas kalnu nogāzes, bet Taivānā no tādām vietām galvenokārt izvairās.
Anglijā introducētās populācijas dzīvnieki visvairāk sastopami blīvos biotopos ar daudzveidīgu augāju.
Barība un barošanās
Ķīnas mundžaks pārtiek no augiem – ēd lapas, dzinumus un augļus.
Aktīvs gan dienā, gan naktī. Diennaktī reģistrēti pieci izteikti aktivitātes periodi, t.sk. vislielākā aktivitāte ir divas stundās pēc saullēkta un pirms saulrieta. Kopumā divas trešdaļas no aktivitātes koncentrētas dienā.
Sabiedriskā uzvedība
Ķīnas mundžaki ir vientuļnieki, bet sastop arī pārus un ģimenes grupiņas.
Parasti atsevišķu dzīvnieku teritorijas ir nelielas – 10–30 ha, bet var būt arī 100 ha. Tēviņi savas teritorijas aizsargā, un tās ietver vairāku mātīšu teritoriju daļas. Sava teritorialitāte ir arī mātītēm.
Pieaugušie tēviņi ir poligāmi, daļa pat seriāli poligāmi un regulāri veido īslaicīgas pāra saites ar mātītēm, kad tās meklējas.
Vairošanās un dzīves cikls
Ķīnas mundžakiem nav izteiktas vairošanās sezonalitātes, vairošanās notiek cauru gadu un mazuļi dzimst visos gada mēnešos. Mātītes ir poliestrālas, estrālais cikls vidēji ir 14–15 dienas. Drīz pēc dzemdībām seko nākošā meklēšanās, un nereti mātītes dzemdē ik pa 8 mēnešiem.
Grūsnība ilgst 209–220 dienas (ap 7 mēnešiem). Dzimst viens mazulis, kas sver tikai ap 1,2 kg. Mazulim piedzimstot ir plankumots kažociņš, pēc 2 mēnešiem plankumi izzūd. Mundžaku mazulis ar mātes pienu barojas 4 mēnešus.
Jaunie tēviņi patstāvīgu dzīvi sāk 5–6 mēnešu vecumā, dažreiz vēlāk. 6 mēnešu vecumā jaunais mundžaks sasniedzis 60% no pieauguša dzīvnieka svara, 18 mēnešu vecumā – 90%.
Lielākā daļa mātīšu dzimumgatavību 8 mēnešu vecumā, dažas pat 6–7 mēnešu vecumā.
Maksimālais dzīves ilgums – 13 gadi.
Sīkāk par ragiem un nagiem
Tēviņiem augšējie ilknīši sasniedz 6 cm garumu (t.sk. redzamas divas trešdaļas). Ilknīši ir arī mātītēm, bet daudz īsāki – 1,7 cm (redzams tikai aptuveni centimetrs).
Pieaugušajiem mundžaku tēviņiem ir ļoti vienkārši un īsi ragi, to garums – 4–8 cm. Pirmie radziņi izaug 8–11 mēnešu vecumā un ir pavisam niecīgi. Katri nākošie ragi aug pa vasaru, tiek notīrīti septembrī, nomesti – nākošajā maijā. Tomēr atsevišķus tēviņus ar “velveta ragiem” var sastapt cauru gadu.
Nadziņi ir ļoti mazi – tikai ap 3 cm gari.
Dažādi fakti
Ķīnas mundžaka zinātniskais nosaukums “Muntiacus reevesi” un arī angliski lietotais nosaukums “Reeves’s Muntjac” doti, godinot britu naturālistu Džonu Rīvsu (1774–1856), kas Britu Austrumindijas kompānijas uzdevumā 19 gadus pavadīja Ķīnā kā tējas inspektora palīgs un daudz laika veltīja austrumu dabas izpētei.
Ķīnas mundžaks ir mazs briedītis un arī viena no mazākajām mundžaku sugām. Ķermeņa garums ir 70–80 cm, plus aste 12–13 cm, augstums plecā 45–50 cm. Tēviņi ir lielāki par mātītēm un caurmērā par 15% smagāki – pieauguši tēviņi sver 14–15 kg, mātītes – 12–13 kg.
Ķīnas mundžakam diploīdais hromosomu komplekts ir 46 – lielākais skaits starp mundžakiem, kas liecina, ka šī suga ir primitīva. (Salīdzinājumam – Indijas mundžaks (Muntiacus muntjak) ir zīdītājs ir vismazāko reģistrēto hromosomu skaitu – tēviņam diploīdais komplekts 7, mātītei – 6.)
Informācijas avoti
Mattioli S. 2011. Reeves’s Muntjac Muntiacus reevesi. – Wilson D.E., Mittermeyer R.A. (eds). Handbook of the Mammals of the World, Volume 2: Hoofed Mammals. P. 409. Barcelona: Lynx Edicions.
Timmins J., Chan B. 2016. Muntiacus reevesi. – The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T42191A170905827. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-2.RLTS.T42191A170905827.en. Accessed on 18 August 2021.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
