Kiangs

Vašingtonas konvencijas II pielikums
Eiropas ex situ programma

Klasifikācija

Izplatība savvaļā

Pasaulē savvaļā mīt ap 60 000–70 000 kiangu, 90% no tiem – Ķīnā. Suga sastopama arī Indijas, Nepālas un Pakistānas ziemeļos un, iespējams, Butānā. Kiangu populācija gadu gaitā sadrumstalojusies, un mūsdienās lielākā daļa kiangu dzīvo armijas spēku apsargātos rezervātos. Kiangs pašlaik nav iekļauts apdraudēto sugu sarakstos, jo populācija ir liela un areāls plašs.

20. gs. sākumā kiangus “atklāja” mednieki, un sākās kiangu medības gaļas un ādu ieguvei. Nav šaubu, ka kiangi mūsdienās sastopami daudz mazākā skaitā un vairs ne visā agrākajā sugas areālā. Tomēr pēdējā desmitgadē sekmīgi sugas saglabāšanas pasākumi, jo sevišķi stingra malu medniecības kontrole daudzviet nodrošinājusi kiangu populācijas palielināšanos.

Iespējamie draudi – pārmedīšana un mājlopu pārnēsātās slimības. Bet reālāka problēma kiangiem ir mājlopu ganīšanas prakse. Ganības daudzviet nonākušas privātā daudzu ķīniešu ģimeņu īpašumā, līdz ar ko pastiprinājusies ganīšana. Ganības nereti arī nožogo pret savvaļas dzīvniekiem, kas kiangiem ne vien neļauj piekļūt labām ganībām, bet var būt arī par traumu un bojā ejas cēloni.

Vai ir tiesa, ka

Lasiet par kiangiem Rīgas zoodārzā:

Raipule I. 2002. Rīgas zooloģiskā dārza kiangu ganāmpulks pasaules dzīvnieku genofonda saglabāšanai. – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2001. gadā. 51.–53. lpp.

Aizsardzība

■ Kiangam izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme).
■ Kiangs iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku starptautiskā tirdzniecība.

Dzīves vide un pielāgojumi

Kiangi apdzīvo stepes Tibetas plakankalnē 2700–5400 m virs jūras līmeņa. Kiangu dzīves vietās nokrišņu daudzums ir 60–70 mm gadā. Kalnos sastopami visur, kur vien var baroties ar zāli un grīšļiem, bet dzīvo arī tuksnešos. Ganās galvenokārt naktī. Siltā laikā kiangi nereti peld pāri upēm, un peldēšanās tiem acīmredzami sagādā prieku.

Barība un barošanās

Kiangi barojas ar zāli, grīšļiem un zemiem augiem, daudz retāk ēd krūmus.

Augusts–septembris ir vienīgais laiks, kad pieejams bagātīgs augājs, un šajā laikā kiangi uzbarojas pat par 40–45 kg.

Sabiedriskā uzvedība

Kiangi dzīvo 5–500 dzīvnieku lielās grupās, kas barības meklējumos klaiņo lielos attālumos. Lielākie bari sastāv no pieaugušām ķēvēm ar abu dzimumu kumeļiem, un katra bara vadone ir pieredzējusi ķēve. Bars visu dara kopā – ēd, dzer, maina iešanas virzienu, auļo.

Pieauguši ērzeļi līdz 8 gadu vecumam lielākoties veido vecpuišu grupas, kurās ziemā var būt līdz 10 dzīvniekiem.

Vairošanās un dzīves cikls

Jūlija beigās ērzeļi sāk sekot lielajiem ķēvju bariem un augusta vidū sāk cīnīties savā starpā, atgrupēt ķēves harēmos un sargāt tās no konkurentiem. Vairošanās sezona beidzas septembra vidū.

Grūsnība ilgst 355 dienas (12 mēnešus). Grūsnās ķēves salasās bariņos pa 2–5 un dodas dzemdēt kalnainās vietās. Kiangu ķēves dzemdē ik pa diviem gadiem jūlijā–augustā – laikā, kad ir visvairāk barības. Dažas stundas pēc piedzimšanas kumeliņi spēj staigāt un skraidīt. Pēc dažām nedēļām mātes ar kumeļiem atgriežas savā barā.

Jaunie kiangi neatkarīgi kļūst apmēram gada vecumā un dzimumgatavību sasniedz vēl pēc gada.

Dzīves ilgums 20 gadi, nebrīvē sasniedz 30 gadus.

Dažādi fakti

Kiangs ir lielākais no savvaļas ēzeļiem – ķēves sver 250–300 kg, ērzeļi var sasniegt 400 kg.

Vienīgie dabiskie ienaidnieki ir vilki. Kiangu bars sevi aizsargā, sastājoties lokā un mežonīgi sperot pretiniekam. Tāpēc vilki parasti atļaujas uzbrukt tikai vientuļiem, no grupas noklīdušiem kiangiem.

Pieteikties jaunumiem

Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri