Sākums Dzīvnieki Kalagurs

Kalagurs

Vašingtonas konvencijas II pielikums

Pasaules Sarkanā grāmata: bīstami apdraudēta suga (Critically Endangered)

Eiropas ex situ programma

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Reptilia – rāpuļu klase
Testudines – bruņrupuču kārta
Geoemydidae – melnvēdera bruņrupuču dzimta
Batagur borneoensis – kalagurs

Izplatība savvaļā

Kalagurs senāk bijis plaši izplatīts Dienvidaustrumāzijā. Mūsdienās tas sastopams vairs tikai Malaizijā (Malakas pussalā), Taizemes dienvidos, Indonēzijā (Sumatras ziemeļos un Kalimantānas rietumos) un Brunejā.

Vēl pirms 20 gadiem suga daudzviet tās areālā bija bieži sastopama. Tagad kalagurs ir viens no visapdraudētākajiem upju bruņrupučiem Dienvidaustrumāzijā. Trīs paaudžu laikā populācija samazinājusies par 80%, turklāt turpina samazināties.

Kalaguru skaita samazināšanās galvenais iemesls ir nelegāla medīšana pārtikai un tirdzniecībai. Kaitē arī olu ievākšana pārtikai. Kalaguru dēšanas vietas un dējumus iznīcina smilšu norakšana pludmalēs, tāpat arī apbūve un citas cilvēka darbības.

Vai ir tiesa, ka

Kalaguri pārtiek no augļiem, ko ūdenī samet pērtiķi?
Kalaguriem riesta laikā galva kļūst koši sarkana?
Kalaguri ir poligāmi?

Dzīves vide

Kalagurs apdzīvo upju grīvas, mangrovju purvus, strautus un citus iesāļa ūdens biotopus paisuma zonā. Dēj olas pludmalēs līdzīgi jūras bruņrupučiem.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Kalaguri dzīvo ūdenī. Veikli peldēt palīdz peldplēves starp kāju pirkstiem. No ūdens uz sauszemes iznāk, lai sauļotos, un krastā arī nedaudz barojas. Sauļoties ierīkojas uz augu ceriem.

Būdami uz sauszemes, ir diezgan bailīgi un, tikko mana briesmas, tūlīt ielec ūdenī. No plēsoņām glābjas, slēpjoties ūdenī zem siekstām, augiem vai krasta pārkares. Tumšais krāsojums (brūns, zaļgans, melns) palīdz būt neuzkrītošākiem un saplūst ar fonu (spilgtas krāsas parādās tikai riesta sezonā). Maskēties palīdz arī Dienvidaustrumāzijas upju dūņām un sanesām bagātie ūdeņi.

Kā visus bruņrupučus, no plēsoņām daļēji pasargā bruņas. Kalaguri ir vientuļnieki. Var būt agresīvi arī savā starpā, sevišķi tēviņi riesta sezonā.

Barība un barošanās

Kalaguri ir pārsvarā augēdāji. Tie pārtiek no mangrovju augļiem, ūdenī sakritušiem augiem, upmalas augu dzinumiem un lapām. Pamatbarība var būt krasta zāle. Dažkārt ēd gliemjus un vēžveidīgos.

Dažkārt barojas ar atkritumiem, sevišķi augļiem, ja ciematu iedzīvotāji tos sagāž ūdenī. Labprāt ēd mangrovju augļus, kas sakrīt ūdenī, kad lapotnē ar tiem barojas pērtiķi – languri.

Vairošanās un dzīves cikls

Kalaguri vairojas 1–2 reizes gadā. Visticamāk dēšanas laiku nosaka lietavu sezonalitāte – dēj sausajā sezonā, atkarībā no apdzīvotās vietas. Riesta sezonā abu dzimumu kalaguri maina krāsu un kļūst košāki. Mātītēm galva kļūst sarkanīga. Tēviņiem brūnpelēkās vai zaļganās bruņas kļūst gaišpelēkas vai krēmkrāsas, izceļas melnie plankumi. Galva kļūst balta, uz galvas virsas kļūst košā sarkana josla – it kā dzīvnieks būtu ticis nokrāsots. Košās krāsas palīdz mātītēm ēnainajos mangrovju biezokņos vieglāk atrast tēviņus.

Kalaguri ir poligāmi – riesta sezonā gan tēviņi, gan mātītes pārojas ar vairākiem partneriem. Tēviņi cīnās par mātītēm.

Mātītes dodas uz dēšanas vietām pludmalē līdz pat 3 km attālumā no upes grīvas, kurā dzīvo. Ja tuvumā nav smilšainu pludmaļu, kalaguri meklē smilšainas krastmalas augšup pa upi. Mātītes dēj 1–2 reizes gadā, izdējot 10–25 lielas olas. Kalaguru mātītes iznāk no jūras, izrok smiltīs ap 30 cm dziļu bedrīti, iedēj tajā olas, aizber ligzdu un atgriežas jūrā.

Olu attīstība smiltīs ilgst 70–90 dienas. Mazuļi izkļūst no olas, tās čaulu pāršķelšanai izmantojot īpašu “olas zobu”. Tikko izšķīlušies, bruņurupuči nekavējoties izrokas no smiltīm, dodas uz jūru un pa to aizceļo uz upes grīvu – to pašu, kuru apdzīvo to vecāki.

Kalaguri dzimumgatavību var sasniegt jau 6 gadu vecumā, bet lielākoties tēviņi sāk vairoties 7–10 gadu vecumā, mātītes – apmēram 15 gadu vecumā.

Dažādi fakti

Kalaguri ir vidēji līdz lieli bruņurupuči. Mātītes ir lielākas par tēviņiem. Mātītes var garumā pārsniegt 60 cm, bet tēviņi parasti neizaug lielāki par 30–40 cm. Svars – līdz 25 kg.

Informācijas avoti

Kegler B. 2011. Callagur borneoensis. – Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Callagur_borneoensis/. Accessed on 25 November 2021.

Shepherd C., Horne B.D., Guntoro J., Cota M. 2021. Batagur borneoensis. – The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T163458A1009824. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-1.RLTS.T163458A1009824.en. Accessed on 25 November 2021.