Sākums Dzīvnieki Jaungvinejas bruņrupucis

Jaungvinejas bruņrupucis

Vašingtonas konvencijas II pielikums
Pasaules Sarkanā grāmata: nopietni apdraudēta suga (Endangered)

Klasifikācija

Izplatība savvaļā

Jaungvinejas bruņrupucis apdzīvo upes un lagūnas Jaungvinejas salas dienvidos (gan Papua-Jaungvinejas, gan Indonēzijas teritorijā) un arī Austrālijas ziemeļos. Skaits samazinās.

Skaits ir stabils tikai Austrālijā (kur ir tikai ap 10% no sugas pasaules populācijas), toties samazinās piemērota dzīves vide. Kaitē ūdens ņemšana lauksaimniecības vajadzībām, raktuvju radītais piesārņojums, ūdens kvalitātes pasliktināšanās. Būtisks faktors dažviet bijis bifeļi, kas izbradā ligzdas un posta upmalu augāju, bet bruņrupuču saglabāšanas labad Austrālijā sākta bifeļu kontroles programma.

Nesalīdzināmi bēdīgāka ir situācija Jaungvinejā. Bruņrupuču ķeršanai un to olu ievākšanai notiekot lielos apjomos, 30 gadu laikā (1980–2010) Jaungvinejas bruņrupuču skaits ir samazinājies vairāk nekā par pusi. Tie arvien ir gan pieprasīti nelegālajā mājas mīluļu tirgū, gan vēlami vietējo iedzīvotāju pārtikā, un to ievākšana no dabas nesamazinās.

Vai ir tiesa, ka

Aizsardzība

1982. gadā iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā, 2017. gadā atzīts par nopietni apdraudētu sugu (EN – Endangered).
Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.

Dzīves vide

Jaungvinejā suga sastopama upēs un upju grīvās, zāļainās lagūnās, muklājos un ezeros. Austrālijā biotops mazliet atšķiras – atkarībā no sezonas tās ir dzidras, lēni plūstošas upes vai vecupes un pat peldbaseini.

Interesanti, ka šo bruņrupuču lielums ir tieši atkarīgs no biotopa, kurā tie dzīvo. Okeāna piekrastē bruņrupuči izaug lielāki nekā dziļāk iekšzemē dzīvojošie.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Jaungvinejas bruņrupučiem ir platas, plakanas priekškājas ar lielām pleznām gandrīz kā jūras bruņrupučiem. Tās ir izcili piemērotas dzīvei ūdenī, bet pārvietošanos uz sauszemes dara ļoti neveiklu. Ne velti Jaungvinejas bruņrupuči dzīvi pavada gandrīz vienīgi ūdenī. Tēviņi ūdeni nekad neatstāj, bet mātītes iznāk krastā vienīgi, lai dētu olas. Kad tas padarīts, tās atgriežas ūdenī un nākošreiz uz sauszemes iznāk tikai nākošajā dēšanas sezonā pēc diviem gadiem.

Jaungvinejas bruņrupuči ir ļoti sabiedriski. (Tas ir diezgan pārsteidzoši, ja ņem vērā to, ka nebrīvē tie ir nesaticīgi, pat agresīvi pret citiem bruņrupučiem un pat saviem sugas brāļiem.) Jaungvinejas bruņrupučus parasti redz baros. Kad Austrālijā sausajā sezonā upēs krītas ūdens līmenis un tās sāk pārveidoties seklu dīķu virknēs, Jaungvinejas bruņrupuči baros pārvietojas uz ērtākām vietām dziļākos un duļķainākos ūdeņos.

Masveida pārceļojumi notiek arī, kad mātītes kolektīvi dodas uz dēšanas vietām smilšainās vai dūņainās upju piekrastēs. Ceļošana barā dod iespēju saziņai un drošāku dēšanas vietu izvēlei, kur mazāk plēsoņu.

Jaungvinejas bruņrupuču bruņas tos pasargā no daudziem plēsoņām, taču nepalīdz paglābties no cilvēka. Pieaugušie bruņrupuči parasti ir pasargāti pat no tik lieliem plēsoņām kā sālsūdens krokodils (Crocodylus porosus) un Jaungvinejas krokodils (C. novaeguineae), tomēr jaunākus bruņrupučus apdraud gan krokodili, gan – jūrā – haizivis.

Barība un barošanās

Jaungvinejas bruņrupuči ir visēdāji, kas ēd pārsvarā augu valsts barību. Tie pārtiek galvenokārt no piekrastes augu augļiem, lapām, stublājiem un ziediem, un ūdens augiem. Ēd arī nedaudz gliemju, vēžveidīgo, kukaiņu un zivju. Var ēst arī maitu.

Papua-Jaungvinejas dienvidaustrumos visvairāk ēd mangrovju Sonneratia augļus. Austrālijā pamatbarība ir pandānu (Pandanus) augļi, bet ēd arī gliemjus, kā arī ūdensvaboles un citus kukaiņus.

Savukārt Jaungvinejas bruņrupuču mazuļi ir izteikti gaļēdāji, kas pārtiek no sīkiem ūdens dzīvniekiem – kukaiņu kāpuriem, sīkāk garnelēm un gliemjiem, kas labi pieejami piekrastē, kur bruņrupucēni šķiļas.

Vairošanās un dzīves cikls

Jaungvinejas bruņrupuču mātītes dēj tikai katru otro gadu, toties tajā gadā ir divi dējumi.

Dēj sausajā sezonā – Jaungvinejas dienvidaustrumos oktobra vidū–februāra vidū, Austrālijā – jūlijā–oktobrī.

Kad pienāk dēšanas laiks, bruņrupuču mātītes baros dodas uz iecienītajiem dēšanas rajoniem augšup pa upi, kur dēj plašos, smilšainos krastos. Dažviet dēj arī pludmalēs pie jūras. Krastā iznāk naktī vai rīta agrumā, izrok 27 cm dziļu bedrīti, izdēj olas un atgriežas ūdenī.

Dējumā var būt 7–26 olas (pat 1–34). Dažādās vietās olu skaits atšķiras, piemēram, Austrālijā dējumos ir vidēji 10 olas, bet Kikori rajonā Papua-Jaungvinejā – 21. Olas ir apaļas, ar cietu čaulu, diametrs vidēji 43 mm, svars – 33 g.

Pierādīts, ka Jaungvinejas bruņrupučiem no olu inkubācijas temperatūras atkarīgs mazuļu dzimums. Pie +32⁰C šķiļas gan tēviņi, gan mātītes. Tikai tēviņi šķiļas, ka temperatūra ir par pusgrādu zemāka, bet tikai mātītes – ja par pusgrādu augstāka.

Inkubācijas ilgums Papua-Jaungvinejā ir vidēji 65 dienas, Austrālijā – 72 dienas. Šķilšanās sākšanu var stimulēt skābekļa trūkums lietusgāžu laikā un vibrācijas, ko rada citu ligzdā esošo olu šķilšanās. Tikko šķīlušos bruņrupucīšu bruņu garums ir 41–56 mm, svars 21–30 g.

Olas un tikko šķīlušos bruņrupucīšus visvairāk patērē vietējās varānu sugas – mangrovju (Varanus indicus), ūdens (V. salvator), zaļais meža (V. prasinus), Mertena (V. mertensi) un argusvarāns (V. panoptes). Varāni var apēst pat līdz 25% olu. (Vēl ap 20% olu aiziet bojā, ligzdu vietām applūstot. Ja olas vēl masveidā ievāc cilvēki, sugas vairošanās temps vairs nekompensē šos zudumus.)

Mātītes dzimumgatavību sasniedz ap 25 gadu vecumā.

Jaungvinejas bruņrupuči dzīvo vismaz 38 gadus (dati no nebrīves).

Jaungvinejas bruņrupuču medības

Suga arvien tiek ievākta no dabas lielākā apjomā nekā populācija spēj izturēt, jo sevišķi Jaungvinejā. 

Vietējie iedzīvotāji iecienījuši bruņrupučus un to olas, un tos ievāc gan ēšanai, gan pārtikas tirgum. Bruņrupučus ķer arī starptautiskajai tirdzniecībai, jo tie ir pieprasīti kā mājas mīluļi. Indonēzijā ievāktās olas inkubē, lai pārdotu mazuļus. 

Piemēram, XX gs. 90. gados ik gadu ievāca 1,5–2 miljonus Jaungvinejas bruņrupuču olu. No 2017. gada Indonēzijā atklātas 26 nelegālas Jaungvinejas bruņrupuču kravas ar 29 692 dzīvniekiem. 

Lai arī Jaungvinejas bruņrupucis iekļauts Vašingtonas konvencijas II pielikumā un starptautiskā tirdzniecība ar bruņrupučiem, to olām un izstrādājumiem būtu sekmīgi jāierobežo, dzīvē tā nenotiek. Nelegāla ievākšana no dabas turpinās, un paredz, ka tā vēl pastiprināsies, jo cilvēku skaits Jaungvinejā aug un tie arvien vairāk ienāk bruņrupuču apdzīvotajos rajonos.  

Jaungvinejas bruņrupuci sevišķi apdraudētu pret ievākšanu dara tas, ka mātītes lielā skaitā ierodas tajās pašās labi zināmās dēšanas vietās, kur bez lielām grūtībām var ievākt gan pieaugušās mātītes, gan to olas.

Papua-Jaungvinejā Kikori pilsētiņas apkārtnē vietējie iedzīvotāji naktī pludmalē sagaida grūsnās mātītes. Stundas laikā viens cilvēks šādi var noķert pat 11 bruņrupučus. 

Papua-Jaungvinejas Rietumu provincē vietējie iedzīvotāji dēšanas sezonā pludmalē bedrēs ierīko lamatas, un tā var noķert vēl vairāk bruņrupuču.

Vietējie iedzīvotāji dīki nedzīvo arī, kad dēšanas sezona galā. Kikori bruņrupučus ķer uz makšķeres, par ēsmu izmantojot krabjus vai izlobītas saldūdens garneles. 

Rietumu provincē bruņrupučus medī muklājos, braucot ar kanoe laiviņu un ar airi iztaustot dūņas. Ja ko satausta, mednieks ielec ūdenī dzīvnieku noķert. 

Bruņrupuču olas ievāc, gan naktī sagaidot mātītes, gan no rīta pārstaigājot pludmali un atrodot ligzdas pēc bruņrupuču pēdām  smiltīs, vai arī sistemātiski pārbaudot liedagu ar šķēpu vai nūju.

Kikori vietējo iedzīvotāju iespējas nodoties bruņrupuču medībām palielināja laivu piekarināmo motoru ieviešanās un līdz ar to iespēja operatīvi pārvietoties pa upēm. Turklāt Jaungvinejas bruņrupuču ievākšanas apjomi ir tieši atkarīgi no degvielas cenām konkrētajā brīdī. Kad cenas lētākas, mednieki kļūst mobilāki un sasniedz tālākas bruņrupuču dēšanas vietas.

Apdzīvotajām vietām tuvajos rajonos līdz mazuļu šķilšanās brīdim tiek izpostīti 97–98%, un dažkārt pat 100% dējumu, jo olas vai nu savāc cilvēki vai apēd varāni.

Dažādi fakti

Jaungvinejas bruņrupuči ir vidēji lieli – pieaugušie ir vidēji līdz 46 cm gari. Reģistrēta mātīte, kuras garums bija 57 cm, svars – 22,5 kg.

Mātītes ir lielākas par tēviņiem, bet tēviņiem ir garāka un resnāka aste.

Jaungvinejas bruņrupuci angļu valodā trāpīgi sauc par cūkdeguna bruņrupuci (Pig-nosed Turtle). Sugas vietējie nosaukumi: Indonēzijā – “kura-kura moncing babi”, Papua-Jaungvinejā – “piku”.

Informācijas avoti

Eisemberg, C., van Dijk, P.P., Georges, A., Amepou, Y. 2018. Carettochelys insculpta. The IUCN Red List of Threatened Species 2018: e.T3898A2884984. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2018-2.RLTS.T3898A2884984.en. Accessed on 26 November 2021.

Patel E. 2012. Carettochelys insculpta. Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Carettochelys_insculpta/. Accessed on 26 November 2021.

Rose M.R., Parker F., Rhodin A.G.J. 1982. New Guinea plateless turtle or pitted shell turtle (Fly River or pig-nosed turtle), Carettochelys insculpta Ramsay 1886. – Pp. 243–246 in Groombridge B. The IUCN Amphibia-Reptilia Red Data Book, Part 1. Testudines, Crocodylia, Rhynchocephalia. Gland:  International Union for Conservation of Nature and Natural Resources. 

Pieteikties jaunumiem

Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri