Huzārpērtiķis
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Primates – primātu kārta
- Cercopithecidae – mērkaķu dzimta
- Erythrocebus patas – huzārpērtiķis
Izplatība savvaļā
Huzārpērtiķi sastopami Āfrikas centrālajā daļā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša un uz ziemeļiem no ekvatoriālajiem mežiem. Suga ir bieži sastopama, tomēr populācija samazinās. Huzārpērtiķus daudzviet medī pārtikai vai iznīcina kā ražas nopostītājus. Daļā areāla sugu apdraud dzīves vides zudums pārganīšanas un lauksaimniecības platību paplašināšanas dēļ. Huzārpērtiķus arī pārdod kā mājas mīluļus un izmantošanai medicīniskos pētījumos.
Vai ir tiesa, ka
- Huzārpērtiķi dienu pavada uz zemes, bet nakšņo kokos?
- Huzārpērtiķi ir visātrākie skrējēji no primātiem?
- Huzārpērtiķi izposta kokvilnas stādījumus, mielojoties ar ziediem?
Aizsardzība
2020. gadā iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā daļēji apdraudēta suga (NT – Near Threatened).
Sugai izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme).
Huzārpērtiķis iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku starptautiskā tirdzniecība.
Dzīves vide un pielāgojumi
Huzārpērtiķi sastopami savannās, mežsavannās un sausos mežos ar garu zāli. Vislabprātāk dzīvo akāciju mežos. Labi panes sausumu un var dzīvot pustuksnešos, kamēr vien tuvumā pieejams dzeramais ūdens. Izvairās no bieza meža un pameža – acīmredzot, lai nemanīti nepiezagtos plēsoņas.
Labprāt sēž uz cilvēka būvētiem žogiem, lai vērotu apkārtni. Labprāt dzer no mākslīgām ūdenskrātuvēm. Kenijā pie cilvēka klātbūtnes pieraduši tiktāl, ka nereaģē uz ganiem, fermeriem un “pērtiķu biedēkļiem” lauku malās. Cilvēku blīvi apdzīvotās vietās, kur maz dabīgo augu, huzārpērtiķu pamatbarība ir kukurūza un citi kultūraugi.
Dzīvo uz zemes. Draudu situācijās kāpj kokos, bet visbiežāk paļaujas uz savu ātrumu bēgot. Huzārpērtiķi skrienot var sasniegt 55 km/h un ir ātrākie skrējēji primātu vidū.
Aktīvi dienā. Barības meklējumos veic 0,5–12 km dienā atkarībā no tā, cik bagātīgs ir barības avots. Dienas 2–3 karstākās stundas grupa pavada, atpūšoties ēnā zem kāda liela koka.
Naktī grupa sadalās – katrs dzīvnieks iet gulēt savā kokā, izņemot mātes, kas paliek kopā ar saviem mazuļiem. Šādi izklīst 250 m² platībā, kas acīmredzot ir paņēmiens, kā izvairīties no daudzu grupas dzīvnieku zaudējuma plēsoņu uzbrukumā.
Barība un barošanās
Huzārpērtiķi ir visēdāji. Pamatbarība ir augļi un kukaiņi (sienāži, skudras). Ēd arī zāli, lapas, saknes, augu sulu un sveķus, sēklas, sēnes, putnu olas, ķirzakas. Var pārtikt arī vienīgi no augu vai vienīgi dzīvnieku barības. Iecienītākās barības augu sugas ir visparastākie savannas koki un krūmi, to skaitā akācijas, bet iemācījušies barībā izmantot arī svešzemju augus.
Nereti barojoties noposta lauksaimniecības ražu. Ēd prosu, banānus, zemesriekstus, kviešus un dateles. Dažos Sudānas rajonos izlaupa ananāsu plantācijas un noposta kokvilnas laukus, apkožot ziedus.
Pārtikdami no augļiem, huzārpērtiķi piedalās augu sēklu izplatīšanā.
Sabiedriskā uzvedība
Visbiežāk dzīvo grupās, kas sastāv no viena pieaugušā tēviņa un 2–8 mātīšu harēma. Grupā var būt 10–40 dzīvnieki, visbiežāk 12–15. Pieaugušais tēviņš grupu apsargā – ir pastāvīgi modrs un nereti aizšaujas vairāku simtu metru attālumā pārbaudīt jaunu barošanās rajonu vai noskaidrot, vai nedraud kādas briesmas. Mātīšu starpā pastāv hierarhija, un tēviņa prombūtnē grupas vadību uzņemas viena no mātītēm.
Vairošanās un dzīves cikls
Tēviņš pārojas ar visām grupas mātītēm, bet mātītes pacenšas sapāroties arī ar svešiem tēviņiem, lai arī grupas barvedis tos nikni dzen prom. Vairošanās sezonā grupai var pievienoties 2–19 tēviņi. Mātītes dzemdē ik gadu, un periods starp dzemdībām var būt mazāks par 12 mēnešiem.
Grūsnība ilgst 167 dienas (gandrīz 6 mēnešus). Dzimst viens ap 0,5 kg smags mazulis. Ar mātes pienu tas barojas vairākus mēnešus. Tēviņi dzimumgatavību sasniedz 4–4,5 gadu vecumā, mātītes – 3 gadu vecumā, bet var kļūt grūsnas arī jau 2,5 gadu vecumā. Jaunās mātītes paliek uz visu dzīvi dzimtajā grupā, bet tēviņi, tikko pieauguši, pamet grupu un parasti pievienojas vecpuišu bariņiem.
Dzīves ilgums ir ap 20 gadiem. Nebrīvē nodzīvo arī 24 gadus.
Dažādi fakti
Huzārpērtiķi savu nosaukumu ieguvuši sava krāšņā kažoka dēļ.
Tēviņi ir ievērojami lielāki par mātītēm – tēviņi sver 7–13 kg, mātītes – 4–7 kg.
Informācijas avoti
De Jong, Y.A., Rylands, A.B. & Butynski, T.M. 2022. Erythrocebus patas (amended version of 2020 assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2022: e.T174391079A217739569. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2022-1.RLTS.T174391079A217739569.en. Accessed on 29 August 2023.
Britannica, T. Editors of Encyclopaedia (2020, May 19). patas monkey. Encyclopedia Britannica. https://www.britannica.com/animal/patas-monkey
Botting, J. (2021, February). Patas Monkey, Erythrocebus patas. New England Primate Conservancy. https://neprimateconservancy.org/patas-monkey/
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
