Grundulis

Klasifikācija

Izplatība savvaļā

Grundulis izplatīts mērenā klimata joslā Eiropā un Āzijas ziemeļrietumos. Tas ir plaši sastopams, un nav faktoru, kas sugu būtiski apdraudētu. 

Sugas areāla valstis ir Austrija, Baltkrievija, Beļģija, Čehija, Francija, Dānija, Igaunija, Krievija, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Lihtenšteina, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Slovākija, Somija, Šveice, Ukraina, Vācija un Zviedrija.

Vai ir tiesa, ka

Dzīves vide

Grundulis ir saldūdens zivs, kas apdzīvo dažādus upju un ezeru biotopus ar smilšainu, grants vai dūņainu gultni. To var sastapt gan straujos kalnu strautos, gan gandrīz stāvošā ūdenī – lielās zemieņu upēs un ezeros.

Latvijā grundulis izplatīts daudzās upēs un ezeros, bet arī Rīgas līcī pie upju grīvām. Parasti nav sastopams nelielos, stipri aizaugušos ezeriņos, kur ūdenī trūkst skābekļa.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Grunduļi dzīvo baros, turklāt pārvietojoties bara kustības ir sinhronizētas.

Ūdenstilpē uzturas pie grunts. Bentiskajam dzīvesveidam atbilst augstu novietotās acis un uz leju vērstā mute (ērti baroties ar sīkiem bentiskajiem bezmugurkaulniekiem).

Tālas migrācijas nav raksturīgas. Ziemā koncentrējas bedrēs. 

Lielākoties aktīvi dienā. Ja tos daudz tramda plēsīgās zivis, grunduļi aktivitāti pārbīda uz laiku, kad gaisma ir vājāka un apstākļi drošāki.

Grunduļu dabiskie ienaidnieki ir līdakas, sapali, laši.

Grunduļi spēj izdot pīkstošas skaņas. Cik zināms, tām ir nozīme bara savstarpējā saziņā un nav saistības ar vairošanās sezonu. Šīs vokalizācijas ir biežākas siltākā vidē un kad zivis ir aktīvākas, retākas apstākļos, kad zivis ir satrauktas.

Barība un barošanās

Gan pieaugušo grunduļu, gan mazuļu pamatbarība ir bentoss – sīki vēžveidīgie (gliemeņvēži, garneles), kukaiņu kāpuri (odi, knišļi, vaboles, viendienītes), gliemji un tārpi. Ēd arī trūdošus augus un aļģes. Barībā reģistrēts arī planktons – galvenokārt dafnijas un airkājvēži.

Vairošanās un dzīves cikls

Nārsto aprīlī–augustā, Latvijā – maijā, kad ūdens temperatūra ir 10–24⁰C. Nārsts notiek vairākās porcijās 25–60 dienu posmā. Auglība ir 300–23 900 ikru. Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa izveidojas īpašas nārsta kārpiņas.

Visbiežāk nārsto seklās vietās – ezeru piekrastē, upju krācēs u.tml. Ezeros dzīvojošie grunduļi nārstot dodas uz vietām, kur manāma straume. Var nārstot 15 cm–5 m dziļumā. 

Iznērstos ikrus pārvieto straume, tad tie nogrimst ūdenstilpes dibenā un pielīp pie akmeņiem, gultnes smiltīm, augiem un cita substrāta. Ikru attīstība aizņem 6–30 dienas. Kāpuri un mazuļi ir bentiski, vislabprātāk uzturas uz smilšainas gultnes ar detrīta (nogulumu) slāni, kur jūtama lēna straume.

Pirmais nārsts notiek 1–4 gadu vecumā, kad zivis sasniegušas 5–9 cm garumu.

Sasniedz 10 gadu, Latvijā parasti 3 gadu vecumu.

Izmantošana

Grunduļus makšķerē un izmanto pārtikā, bet visbiežāk izmanto kā ēsmas zivtiņas lielāku zivju ķeršanā. Kā ēsmas zivtiņa grundulis arī tiek izplatīts uz jaunām ūdenstilpēm.

Zināmi daudzi grunduļu introdukcijas gadījumi. Vēl pirms XVIII gs. grunduļi introducēti Īrijā (ievesti no Anglijas), 1896. gadā – Portugālē (izcelsme nav zināma), 1935. gadā – Marokā (ievesti no Francijas). Introdukcija notikusi arī Itālijā, Norvēģijā un Spānijā. Itālijas ziemeļos un austrumos nostiprinājušās introdukcijas izcelsmes populācijas.

Dažādi fakti

Grundulis ir neliela zivtiņa, garums – 9–13 cm. Garumā var sasniegt 25 cm, Latvijā – 16 cm. Kā maksimālais iespējamais svars dažādos avotos minēts 220 g un 350 g, bet Latvijā sasniedz 37 g svaru.

Vēl nesen uzskatīja, ka grundulim ir vairākas morfoloģiski atšķirīgas formas, pielāgojoties dzīvei dažādos apstākļos. Tagad noskaidrots, ka Melnās un Kaspijas jūras baseinos dzīvojošie grunduļi atšķiras tāpēc, ka tās ir citas sugas.

Informācijas avoti

Freyhof J. 2011. Gobio gobio. – The IUCN Red List of Threatened Species 2011: e.T184448A8277959. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2011-1.RLTS.T184448A8277959.en. Accessed on 14 December 2021.

Froese R., Pauly D., eds. 2021. Gobio gobio. – FishBase. https://fishbase.mnhn.fr/summary/Gobio-gobio.html. Accessed on 14 December 2021.

Plikšs M., Aleksejevs Ē. 1998. Zivis. Rīga: Gandrs. 304 lpp. (Grundulis – 124.–125. lpp.)

Saarela M. 2021. Gudgeon Gobio gobio. – NatureGate. https://luontoportti.com/en/t/2145/gudgeon. Accessed on 14 December 2021.

Pieteikties jaunumiem

Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri